Vai miljonāram Ramoliņam izdosies atpirkties no aizdomās turētā statusa „Kurzemes finiera” reiderēšanas kriminālprocesā?
Pietiek lasītājs11.05.2023.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Tiešām interesanti būs pavērot tuvāko nedēļu notikumu attīstību saistībā ar Valsts policijas sākto kriminālprocesu SIA Kurzemes finieris reiderēšanas lietā un konkrēti – to, vai miljonāram Andrim Ramoliņam izdosies atpirkties no aizdomās turētā statusa šajā kriminālprocesā un secīgi ar no apsūdzības.
Kā zināms, par formālo šīs lietas pusi ir paziņojis Dienas Bizness: Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī 17. aprīlī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas par to, ka, izmantojot SIA Kurzemes finieris maksātnespējas procesu, tā, iespējams, noziedzīgā ceļā nodrošinot iespēju pārņemt kontroli uzņēmumā, tostarp atsavinot vērtīgus pamatlīdzekļus. Kriminālprocess ierosināts par krāpšanu grupā lielos apmēros, kas paredz reālu ieslodzījumu līdz 10 gadiem, tostarp arī mantas konfiskāciju.
Kriminālprocess uzsākts pēc uzņēmuma bijušā valdes priekšsēdētāja Dzintara Odiņa iesnieguma Valsts policijai pagājušā gada 2. septembrī. Dz. Odiņa iesniegumā bija norādīts, ka 2014.gadā notikusī uzņēmuma pārņemšana bijusi ar krāpšanas pazīmēm, - sākotnēji uzņēmuma Stiga RM īpašnieks, „slavenais” miljonārs Andris Ramoliņš viņam esot uzdevies par potenciālo investoru, bet vēlāk iniciējis maksātnespējas procesu tiesā un tā gaitā nodrošinājis Stiga RM kontroli pār SIA Kurzemes finieris.
Dz. Odiņš iesniegumā Valsts policijai cita starpā norādījis arī uz iespēju, ka tikusi realizēta PVN shēma, kurai piekritusi kāda Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona, - un, kā zināms, A. Ramoliņam ir iespaidīga un ļoti daudzveidīga, tostarp arī krimināla attiecību vēsture ar šīs iestādes pārstāvjiem.
Tagad atklāts ir jautājums – kas notiks tālāk? A. Ramoliņa finansiālās iespējas no provinces policistu viedokļa ir faktiski neierobežotas un bezgalīgas, tā ka varianti ir dažādi, tomēr tas, ka iesniegumu un kriminālprocesa sākšanu šķir vairāki mēneši, liek domāt, ka primitīva atpirkšanās, visticamākais, nav izdevusies, un tagad jau viss būs krietni sarežģītāk.
No otras puses, par A. Ramoliņa iespējām provinces policijas iestādēs skaidri liecina fakts, ka, šķiet, viņam būs izdevies „norakt” kriminālprocesu, kas nu jau pirms pāris gadiem tika sākts saistībā ar blēdībām, ierokot kāpu zonā būvgružus un uzdodot tos par seniem pamatiem, lai tiktu pie iespējas kāpās uzbūvēt kāroto māju.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
