Vai miljonāram atļauts viss? Arī aizsargjoslā ieraktus būvgružus uzdot par vēsturiskās apbūves atliekām?
Pietiek lasītājs14.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr vienus Latvijas iedzīvotājus epidēmija ir iedzinusi trūkumā un izmisumā, citiem šis ir īstais shēmošanas un iedzīvošanās laiks. Pastāstīšu par kādu salīdzinoši jaunu metodi, kuru izmanto ļoti naudīgi cilvēki, kas spēj „motivēt” vietējo varu, lai tiktu pie iespējas būvēties daudzu tik kārotajā Rīgas jūras līča
2020. gada vasarā Ventspils Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersona – nosauksim viņu par Jāni –, pildot savus dienesta pienākumus, uz vietas apsekoja divus zemes īpašumus, kas atrodas Engures novada, Engures pagasta Apšuciemā.
Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieks pēc pārbaudes beigām secināja, ka abi īpašumi atrodas Baltijas jūras Rīgas jūras līča
Taču... zemes īpašnieki tā nedomāja un ķērās pie būtībā noziedzīgām – un tāds ir mans viedoklis - darbībām ar tiešu Engures pašvaldības amatpersonu piedalīšanos. Nauda atļāva, neformāli kontakti arī. Roka roku mazgā...
Ko darīt ar zemi, uz kuras nav nekādu vēsturisku būvju atlieku? Tika izdomāta inovatīva metode – ierakt būvgružus, kurus vēlāk amatpersonu izveidota komisija varētu “atklāt” un atzīt par vēsturiskas apbūves pierādījumu (attēlos). Līdz ar to arī „likumīga” iespēja ķerties pie būvēšanas aizsargjoslā būtu rokā.
Šāda rīcība manā izpratnē ir traktējama kā apzināta krāpšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, par ko būtu jāieinteresējas gan Valsts policijai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan, protams, vietējiem un arī centrālajiem medijiem.
Jo interesantāka šī situācija ir tāpēc, ka abi zemesgabali pieder nevis kādam vietējam bodniekam, bet gan Latvijā labi zināma miljonāra ģimenei, kuras galvam patīk runāt par pareizu Eiropas fondu sadali un citām valstiskām lietām.
Tiesa, šajā gadījumā miljonārs ir nolēmis pats palikt ēnā, līdz ar ko par zemesgabalu oficiālo īpašnieku ir „nozīmēta” viņa sieva. „Ja nu kas”, tieši viņai tad arī vajadzētu tiesībsargāšanas iestādēm atbildēt par kriminālajām darbībām.
Viss augstāk aprakstītais ir viegli pierādāms. Dokumentācija noteikti ir atrodama pašvaldībā un Dabas aizsardzības pārvaldē, konkrētos nekustamos īpašumus ir viegli noskaidrot, un nekas arī netraucētu uz vietas aplūkot, kā tad īsti izskatās „vēsturiskās apbūves atliekas”.
Savukārt pēc tam jau darbs būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš, kā izskatās, neraugoties uz saņemtajiem signāliem, nevēlas „strīdēties” ar Kurzemes pusē ļoti ietekmīgo miljonāru, kam savu „galu” pietiek arī Rīgā.
Tad nu jautājums – vai tiešām mediji atstās bez ievērības šādu klajas krāpniecības gadījumu? Vai arī ķersies pie lietas apstākļu noskaidrošanas? Lai turīgi blēži neiedomātos, ka šeit ir Krievija, kur tādiem kā viņi ir atļauts un iespējams viss?
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
