Vai mīļdzīvnieku vairotavas - fermas atkal paliks ārpus likuma regulējuma kā hobijs?
Dzīvnieku policija12.12.2023.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Kopš 2015.gada dzīvnieku aizsardzības organizācijas (DZAO) intensīvi cenšas pievērst politiķu un ierēdņu uzmanību mīļdzīvnieku (pārsvarā suņu un kaķu) pārprodukcijas un bezatbildīgas vairošanas problēmai Latvijā, kas nekādi netika regulēta, jo atbildīgā nozares ministrija - Zemkopības ministrija (ZM) sistemātiski izvairījās izstrādāt efektīvus normatīvus, kas nodrošinātu mīļdzīvnieku vairošanas kontroli, labturības prasības dzīvnieku audzētavās, mazinātu ēnu ekonomiku un pārtrauktu ražot mīļdzīvniekus, kuru iekārtošana pie saimniekiem nav iepriekš izplānota un nodrošināta.
13.Saeimas laikā atsevišķa deputātu grupa, kas bija pārstāvēta no visdažādākām frakcijām, kā atsevišķu Dzīvnieku aizsardzības likuma, turpmāk tekstā - DZAL, likumprojektu (Nr.507/Lp13) iesniedza 5 DZAO prasības, tai skaitā par mīļdzīvnieku audzētāju kontroles nepieciešamību. Tomēr nozares ministrijas – Zemkopības ministrijas pretdarbības dēļ, piedāvājot citus grozījumus (tikai kontrolēt dzīvnieku piedāvājumu sludinājumus), šie deputātu grupas priekšlikumi 13 Saeimas laikā pat netika aizvirzīti līdz 1.lasījumam.
14.Saeima 2023.gada pavasarī sāka izskatīt ZM piedāvātos grozījumus DZAL. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uz 1.lasījumu komisijas deputāti konstatēja mīļdzīvnieku pārprodukcijas cēlonisko būtību un uzlika par pienākumu ZM sadarbībā ar DZAO sagatavot jēgpilnus priekšlikumus, lai tiktu kontrolēta mīļdzīvnieku vairošana, novērsta ēnu ekonomika šai jomā, aizstāvētas patērētāju tiesības, iegādājoties dzīvnieku mazuļus, un tiktu nodrošināta kontrole dzīvnieku labturībai audzētavās.
2023. gada vasaras sākumā ZM organizēja 2 darba grupas, kurās nepieciešamība kontrolēt mīļdzīvnieku vairotājus diemžēl atkal tika noignorēta, bet vairotāji panāca, ka kaķenēm gadā pieļaujami 2 metieni iepriekš noteiktā 1 metiena gadā vietā, jo kaķenes tak cieš un viņu tieksme ir apmierināma.
Vienmēr, kad DZAO rosina beidzot uzsākt mīļdzīvnieku vairotāju kontroli, seko zibenīgs mēģinājums novērst uzmanību un rosināt ar dažnedažādām prasībām apgrūtināt mīļdzīvnieku glābēju - patversmju un DZAO darbu. Tā notika arī 2023.gada jūnijā, kad no 2 personām - deputāta Putras un VARAM parlamentārās sekretāres Geduševas (abi no politiskās apvienības „Apvienotais saraksts”) tika iesniegti identiski priekšlikumi glābēju kontrolei: visiem, kuri palīdz izmitināt, aprūpēt, iekārtot nelaimē nokļuvušus vai pamestus mīļdzīvniekus, esot jāreģistrējas kā patversmēm. Patversmēm esot nepieciešami atkal jauni vēl birokrātiskāki darbības noteikumi.
2023.gada 20.septembrī DZAO pie Saeimas rīkoja piketu, kurā, nepiekrītot nemitīgajai glābēju apgrūtināšanai, pieprasīja nekavējošu mīļdzīvnieku vairošanas kontroles ieviešanu. Deputāti uzdeva šo situāciju risināt ZM un nākt uz Saeimu ar vienotu kompromisu.
Kompromiss ir panākts: DZAL jāievieš normas, kas uzliek par pienākumu MK izstrādāt noteikumus mīļdzīvnieku vairotāju kontrolei. Šie normatīvi jāizstrādā un jāpieņem vienlaicīgi ar mīļdzīvnieku glābēju kontroli, jo dzīvniekam ir pilnīgi vienalga vai viņu aprūpē vairotājs vai glābējs. Viņš tikai vēlas būt mīlēts, atbilstoši aprūpēts un vajadzīgs. Ko teiks Tautsaimniecības komisijas deputāti?
Deputāti šodien. 12.12.23 izskatīja un akceptēja glābēju kontrolēšanas jautājumus, bet pie mīļdzīvnieku pārprodukcijas cēloņa un saknes - nekontrolētas vairošanas jau atkal iestrēga milzīgās šķirnes mīļdzīvnieku audzētāju pretestības dēļ.
Tautsaimniecības komisijas sēde turpināsies rīt, 13.12.23, lad arī redzēsim, kas ir kas un vai patiesi pietiks politiskās gribas sakārtot dzīvnieku jomu pēc būtības dzīvnieku interesēs un komisijas deputāti spēs noturēties pret jau 23 gadus ilgušo audzētāju propagandu… DZAL ir spēkā jau no 2000.gada, bet mīļdzīvnieku vairošana vēl joprojām tiek uzskatīta par hobiju.
Pievienojam video ar atklātu suņu vairošanas fermu kādā Rīgas dzīvoklī:
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
