Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2015.gada dzīvnieku aizsardzības organizācijas (DZAO) intensīvi cenšas pievērst politiķu un ierēdņu uzmanību mīļdzīvnieku (pārsvarā suņu un kaķu) pārprodukcijas un bezatbildīgas vairošanas problēmai Latvijā, kas nekādi netika regulēta, jo atbildīgā nozares ministrija - Zemkopības ministrija (ZM) sistemātiski izvairījās izstrādāt efektīvus normatīvus, kas nodrošinātu mīļdzīvnieku vairošanas kontroli, labturības prasības dzīvnieku audzētavās, mazinātu ēnu ekonomiku un pārtrauktu ražot mīļdzīvniekus, kuru iekārtošana pie saimniekiem nav iepriekš izplānota un nodrošināta.

13.Saeimas laikā atsevišķa deputātu grupa, kas bija pārstāvēta no visdažādākām frakcijām, kā atsevišķu Dzīvnieku aizsardzības likuma, turpmāk tekstā - DZAL, likumprojektu (Nr.507/Lp13) iesniedza 5 DZAO prasības, tai skaitā par mīļdzīvnieku audzētāju kontroles nepieciešamību. Tomēr nozares ministrijas – Zemkopības ministrijas pretdarbības dēļ, piedāvājot citus grozījumus (tikai kontrolēt dzīvnieku piedāvājumu sludinājumus), šie deputātu grupas priekšlikumi 13 Saeimas laikā pat netika aizvirzīti līdz 1.lasījumam.

14.Saeima 2023.gada pavasarī sāka izskatīt ZM piedāvātos grozījumus DZAL. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uz 1.lasījumu komisijas deputāti konstatēja mīļdzīvnieku pārprodukcijas cēlonisko būtību un uzlika par pienākumu ZM sadarbībā ar DZAO sagatavot jēgpilnus priekšlikumus, lai tiktu kontrolēta mīļdzīvnieku vairošana, novērsta ēnu ekonomika šai jomā, aizstāvētas patērētāju tiesības, iegādājoties dzīvnieku mazuļus, un tiktu nodrošināta kontrole dzīvnieku labturībai audzētavās.

2023. gada vasaras sākumā ZM organizēja 2 darba grupas, kurās nepieciešamība kontrolēt mīļdzīvnieku vairotājus diemžēl atkal tika noignorēta, bet vairotāji panāca, ka kaķenēm gadā pieļaujami 2 metieni iepriekš noteiktā 1 metiena gadā vietā, jo kaķenes tak cieš un viņu tieksme ir apmierināma.

Vienmēr, kad DZAO rosina beidzot uzsākt mīļdzīvnieku vairotāju kontroli, seko zibenīgs mēģinājums novērst uzmanību un rosināt ar dažnedažādām prasībām apgrūtināt mīļdzīvnieku glābēju - patversmju un DZAO darbu. Tā notika arī 2023.gada jūnijā, kad no 2 personām - deputāta Putras un VARAM parlamentārās sekretāres Geduševas (abi no politiskās apvienības „Apvienotais saraksts”) tika iesniegti identiski priekšlikumi glābēju kontrolei: visiem, kuri palīdz izmitināt, aprūpēt, iekārtot nelaimē nokļuvušus vai pamestus mīļdzīvniekus, esot jāreģistrējas kā patversmēm. Patversmēm esot nepieciešami atkal jauni vēl birokrātiskāki darbības noteikumi.

2023.gada 20.septembrī DZAO pie Saeimas rīkoja piketu, kurā, nepiekrītot nemitīgajai glābēju apgrūtināšanai, pieprasīja nekavējošu mīļdzīvnieku vairošanas kontroles ieviešanu. Deputāti uzdeva šo situāciju risināt ZM un nākt uz Saeimu ar vienotu kompromisu.

Kompromiss ir panākts: DZAL jāievieš normas, kas uzliek par pienākumu MK izstrādāt noteikumus mīļdzīvnieku vairotāju kontrolei. Šie normatīvi jāizstrādā un jāpieņem vienlaicīgi ar mīļdzīvnieku glābēju kontroli, jo dzīvniekam ir pilnīgi vienalga vai viņu aprūpē vairotājs vai glābējs. Viņš tikai vēlas būt mīlēts, atbilstoši aprūpēts un vajadzīgs. Ko teiks Tautsaimniecības komisijas deputāti?

Deputāti šodien. 12.12.23 izskatīja un akceptēja glābēju kontrolēšanas jautājumus, bet pie mīļdzīvnieku pārprodukcijas cēloņa un saknes - nekontrolētas vairošanas jau atkal iestrēga milzīgās šķirnes mīļdzīvnieku audzētāju pretestības dēļ.

Tautsaimniecības komisijas sēde turpināsies rīt, 13.12.23, lad arī redzēsim, kas ir kas un vai patiesi pietiks politiskās gribas sakārtot dzīvnieku jomu pēc būtības dzīvnieku interesēs un komisijas deputāti spēs noturēties pret jau 23 gadus ilgušo audzētāju propagandu… DZAL ir spēkā jau no 2000.gada, bet mīļdzīvnieku vairošana vēl joprojām tiek uzskatīta par hobiju.

Pievienojam video ar atklātu suņu vairošanas fermu kādā Rīgas dzīvoklī:

https://www.facebook.com/watch/?v=693663415871761

Novērtē šo rakstu:

12
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi