Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Žurnālistu asociācija pirms nedēļas publiski aicināja ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neizvairīties no priekšvēlēšanu debatēm. Dažas dienas vēlāk sarunā ar Delfi žurnālisti valdības vadītājs savu atturību skaidroja ar Jaunās vienotības (JV) valdes lēmumu nepiedalīties debatēs, kurās piedalās Aivars Lembergs kā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, kā arī ar repliku par Jāņa Dombura vadītajiem raidījumiem.

Kariņš pastāstīja, ka vairākas reizes nedēļā runājot ar presi, viņa intervijas parādoties avīzēs un žurnālos. Delfi raidījuma veidotāji tad parādīja klipiņu, kas lika nodomāt, ka četru premjerēšanas gadu laikā no visiem intervētājiem Kariņš iespējams visvairāk ir iecienījis sava biroja darbiniekus, kuri piemīlīgi jautā, kā viņam viss tik labi padodas.

Kā jau tika rakstīts iepriekš, sabiedrisko mediju rīkotie politisko diskusiju raidījumi vilinoši var šķist tikai tiem, kurus uz tiem neaicina vai kuri ir mierā ar modernajiem cirka noteikumiem. Taču vai tas ir pietiekams iemesls, lai valdības vadītājs nepiedalītos vēlēšanu kandidātu “dzīvajā” vētīšanā blakus citiem kandidātiem?

Uz pārmetumiem, ka Kariņš baidās no konfrontācijas, premjera atbalstītāji lepni norāda uz neseno interviju BBC radio raidījumam HARDTalk. Taču angļu valodā notikusī intervija nebija īpaši aktuāla Latvijas vēlētājiem. Izņemot, protams, tos, kuriem Latvijas tēls ir svarīgāks par reālo Latviju. Viņiem bija patiešām, ko nopriecāties, dzirdot, kā Kariņš svešā mēlē runā raitāk un saturīgāk nekā latviski. Noteiktās aprindās šādas iemaņas ir augstā vērtē.

Taču pārējiem sāk kristalizēties viens konkrēts jautājums. Vai Kariņš pēdējos gados vispār ir piedalījies kādā publiskā, televīzijā pārraidītā diskusijā vienā studijā ar saviem tiešajiem politiskajiem oponentiem?

Latvijas Mākslas akadēmijas 2018. gadā rīkotajās premjera amata kandidātu debatēs pirms 13. Saeimas vēlēšanām, atbildot uz jautājumu par varaskāri, Krišjānis Kariņš atzinās, ka no vienas puses viņam nav “nekādu problēmu runāt publikas priekšā”, bet no otras — lai politikā kaut ko paveiktu, esot jāiesaistās, un tāpēc viņam esot jāpārvar sevi, jo pēc dabas viņš visu gribot darīt “mierīgi un klusi”. Priekšvēlēšanu laikā vaļsirdīgāku atzīšanos bailēs no konfrontācijām grūti iedomāties.

Kopā ar Kariņa kungu pie galda šajā sarunā sēdēja vēl septiņi premjera amata kandidāti, to skaitā visu dzēlīgi komentējošais Aldis Gobzems. Par Kariņu radās iespaids, ka viņu no domas izsit jebkura negaidīta replika vai smīkņāšana fonā. Starp citu, tās bija tās pašas slavenās debates, kurās vairāki vīri, arī Kariņš, sarunāja cēlas lietas par demokrātiju un tad divus gadus vēlāk paši to visu paslaucīja zem tepiķa.

Lai tur vai kā, izvēle nepiedalīties priekšvēlēšanu debatēs, ja tajās piedalās nevainīguma prezumpcijas joprojām aizsargātais Aivars Lembergs, ir visai raksturīga 13. Saeimā un Kariņa valdībā valdošajai izpratnei par demokrātiju. Neaizmirsīsim, ka tieši šī Saeima nolēma, ka var uz laiku atņemt mandātu tautas vēlētiem priekšstāvjiem, kas nebija izdarījuši nevienu noziegumu un nekādi neapdraudēja nedz parlamenta darbību, nedz valsts drošību. Līdzīgā garā Latvijas Republikas valdības vadītājs tagad uzskata, ka viņš drīkst diktēt, kas piedalīsies nākamās Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu debatēs.

Acīmredzot JV valdei un Kariņa kungam nav dārgs Satversmē garantētais vēlēšanu vienlīdzīguma princips un tā vienlīdzīgo iespēju apakšprincips. Bet nebrīnieties, ja viņi nesapratīs, kur ir pārkāpums. Tāpat kā nevienu taču nespieda potēties (bet nemaz ij neceriet strādāt pretējā gadījumā), tā neviens nav spiests neaicināt Lembergu.

Un tādējādi neviens nav spiests ierobežot ZZS tiesības uz vienlīdzīgumu šī saraksta iespējās pārstāvēt sevi valsts finansētajos un subsidētajos medijos. Nē, tā ir jūsu pašu izvēle neaicināt Lembergu, lai dabūtu Kariņu. Ja ceturtā vara grib pieprasīt no premjera atbildēt par iepriekšējiem četriem gadiem visu vēlētāju priekšā tiešraidē ar politisko sāncenšu klātbūtni, izpildiet premjera prasību!

Krišjānis Kariņš, kura valdības deklarācijas astoņiem punktiem kā mērķis bija norādīts mazināt sociālo atstumtību, konsekventi turpina uzskatīt sevi par tikai vienas tautas daļas premjeru. Tās tautas daļas, kura ir ar mieru ierobežot oponentu politiskās līdzdalības tiesības.

Vai mēs izdarām pārāk plašus secinājumus? Pretēji Delfi žurnālistei stāstītajam, ka viņš kritiku uzklausa un visiem ir tiesības tādu paust, brīdī, kad Kariņa valdībai visvairāk derēja saklausīt atšķirīgas balsis, viņš ierobežoja pulcēšanos protestiem brīvā dabā līdz 10 cilvēkiem. Vēl kādu laiku pirms tam daži tūkstoši neatļautā protestā pulcējās Rīgas centrā, arī zem valdības mājas logiem. Bija velti gaidīt bailīgā premjera iznākšanu laukā pie sanākušā pūļa.

Šis bija labākais laiks Kariņa premjerēšanai, jo šajā laikmetā nekāda drosme nebija vēlama un bailes no konfrontācijas netika uzskatītas par trūkumu. Nedrīkstēja taču likt pēc zaķpastalas izskatīties prezidentam Egilam Levitam, kurš bija savu tautu nosaucis par mazāk racionālu salīdzinājumā ar citām Eiropas tautām un protestu laikā izmanīgi aizceļojis nenozīmīgos komandējumos.

Kovids bija lielisks iegansts, lai izvairītos no MK sēdēm klātienē vai lai sadarbības partnerus turētu drošā attālumā. Kad izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja kādā valdības sēdē attālināti ziņoja par 5000 pedagogu aptaujas rezultātiem, proti, kā viņi iebilst MK plānotajiem ierobežojumiem darbam skolās, Kariņš un vairāki ministri netraucēti uzjautrinājās savos telefonos. Attālinātais režīms bija kā radīts Kariņa temperamentam un priekšstatiem par varas attiecībām ar tautu. Drošā attālumā un ar skaļruņa izslēgšanas pogu.

Atturēšanās no viedokļu sadurēm ar oponentiem un bailes no nonākšanas jautājumu krustugunīs priekšvēlēšanu gaisotnē nav nekas Krišjānim Kariņam ārkārtējs. Ja Krišjānis Kariņš nepieprasa ierobežot kāda cita Satversmē paredzētās tiesības, viņam ir visas tiesības neiet uz debatēm bez jebkādiem paskaidrojumiem.

Ja cilvēks negrib atbildēt par padarīto, lietā nav dziļi jārokas — tāds nu šis politiķis vienkārši ir. Mums ir iespēja viņu atbalstīt, bet ir arī iespēja vēlēties demokrātiskajai iekārtai piemērotāku premjeru. Vai mēs vēlamies tādu premjeru, kas baidās, nespēj vai nesaprot nepieciešamību atbildēt par saviem darbiem? Droši vien, ka nevēlamies gan.

Novērtē šo rakstu:

126
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...