Iesaki rakstu: 
Vai Šveices advokāts, „arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni spēs nokārtot darbavietu Iekšlietu ministrijā bijušajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekam Aigaram Sparānam (attēlā), kurš darbu birojā pagājušā gada beigās zaudēja tā arī neatklātu pārkāpumu dēļ, bet Meroni labvēlību izpelnījies ar dažāda veida palīdzību, jau pirms sešiem gadiem viņu pavadot uz biznesa pārrunām? Pietiek avotu informācija liecina, ka tas ir vistuvākā laika jautājums.
Šā gada janvāra vidū Pietiek pavēstīja, ka pagājušā gada beigās darbu SAB ir nācies pamest biroja visskandalozākajam darbiniekam Aigaram Sparānam: viņš 28. decembrī „brīvprātīgā piespiedu kārtā” bija devies izdienas pensijā un tagad, cik zināms, mēģināja iekārtoties jaunā darbā iekšlietu struktūrās.
Nu šie mēģinājumi, kā zināms Pietiek, ir tuvu Sparānam vēlamajam rezultātam: ja šķēršļus neliks nu jau bijusī darbavieta – SAB, viņš jau vistuvākajā laikā varētu tikt pie jaunas, ietekmes ziņā nozīmīgas darbavietas Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā.
Kā apliecina Pietiek informācijas avoti, par šo darbavietu Sparāns, visticamākais, būs pateicību parādā advokātam Meroni, kurš ilgstoši pielicis nozīmīgas pūles, lai Sparānam šādu darbavietu nodrošinātu, izmantojot savu ietekmi uz partiju KPV LV, kuras pārstāvjiem ilgstoši sniedzis materiālu atbalstu.
Meroni un Sparāna „sadarbība” ilgst jau vairākus gadus – vismaz kopš 2013. gada, kad atklājās, ka SAB darbinieks Sparāns ir pavadījis advokātu Meroni uz biznesa tikšanos ar citiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu akcionāriem viesnīcā Elizabete.
„Aptaujātie uzņēmēji atturējās runāt par to, kādā statusā uz šīm sarunām bija ieradies Sparāns. Vieni atbildēja, ka vispār nezina, kas tas Sparāns tāds ir; citi atzina, ka uzņēmēji un viņu pārstāvji, pirms sākt sarunas, parasti iepazīstina ar sevi un paziņo, kādus uzņēmumus un to kapitāla daļas viņi pārstāv. Tomēr Sparāns neesot nedz iepazīstināts ar pārējiem, nedz arī atklāts, kādā statusā viņš piedalās sarunās,” – tā Meroni un Sparāna „draudzību” toreiz aprakstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.
SAB direktors Jānis Maizītis, kurš līdz pat pagājušā gada beigām bija izlicies nemanām Sparānu diskreditējošo informāciju, Neatkarīgajai toreiz uz visiem jautājumiem saistībā ar Sparāna un Meroni „draudzību” bija atbildējis īsi - Satversmes aizsardzības birojs uzdotos jautājumus nekomentēs.
Kā redzams no tagadējiem notikumiem, Meroni un Sparāna saistība ir bijusi pietiekami cieša arī nākamajos gados, kad Meroni īstenoto Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas shēmu piesegšanai bija nepieciešami ne tikai SAB, bet arī Ģenerālprokuratūras kontakti.
Sparāns pēdējos piecpadsmit gados ir pieminēts saistībā ar veselu virkni publiski skandālu, taču visslavenākā ir viņa „nejaušā atgadīšanās” toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā 2007. gada 21. maijā.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
