Iesaki rakstu: 
Vai Šveices advokāts, „arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni spēs nokārtot darbavietu Iekšlietu ministrijā bijušajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekam Aigaram Sparānam (attēlā), kurš darbu birojā pagājušā gada beigās zaudēja tā arī neatklātu pārkāpumu dēļ, bet Meroni labvēlību izpelnījies ar dažāda veida palīdzību, jau pirms sešiem gadiem viņu pavadot uz biznesa pārrunām? Pietiek avotu informācija liecina, ka tas ir vistuvākā laika jautājums.
Šā gada janvāra vidū Pietiek pavēstīja, ka pagājušā gada beigās darbu SAB ir nācies pamest biroja visskandalozākajam darbiniekam Aigaram Sparānam: viņš 28. decembrī „brīvprātīgā piespiedu kārtā” bija devies izdienas pensijā un tagad, cik zināms, mēģināja iekārtoties jaunā darbā iekšlietu struktūrās.
Nu šie mēģinājumi, kā zināms Pietiek, ir tuvu Sparānam vēlamajam rezultātam: ja šķēršļus neliks nu jau bijusī darbavieta – SAB, viņš jau vistuvākajā laikā varētu tikt pie jaunas, ietekmes ziņā nozīmīgas darbavietas Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā.
Kā apliecina Pietiek informācijas avoti, par šo darbavietu Sparāns, visticamākais, būs pateicību parādā advokātam Meroni, kurš ilgstoši pielicis nozīmīgas pūles, lai Sparānam šādu darbavietu nodrošinātu, izmantojot savu ietekmi uz partiju KPV LV, kuras pārstāvjiem ilgstoši sniedzis materiālu atbalstu.
Meroni un Sparāna „sadarbība” ilgst jau vairākus gadus – vismaz kopš 2013. gada, kad atklājās, ka SAB darbinieks Sparāns ir pavadījis advokātu Meroni uz biznesa tikšanos ar citiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu akcionāriem viesnīcā Elizabete.
„Aptaujātie uzņēmēji atturējās runāt par to, kādā statusā uz šīm sarunām bija ieradies Sparāns. Vieni atbildēja, ka vispār nezina, kas tas Sparāns tāds ir; citi atzina, ka uzņēmēji un viņu pārstāvji, pirms sākt sarunas, parasti iepazīstina ar sevi un paziņo, kādus uzņēmumus un to kapitāla daļas viņi pārstāv. Tomēr Sparāns neesot nedz iepazīstināts ar pārējiem, nedz arī atklāts, kādā statusā viņš piedalās sarunās,” – tā Meroni un Sparāna „draudzību” toreiz aprakstīja Neatkarīgā Rīta Avīze.
SAB direktors Jānis Maizītis, kurš līdz pat pagājušā gada beigām bija izlicies nemanām Sparānu diskreditējošo informāciju, Neatkarīgajai toreiz uz visiem jautājumiem saistībā ar Sparāna un Meroni „draudzību” bija atbildējis īsi - Satversmes aizsardzības birojs uzdotos jautājumus nekomentēs.
Kā redzams no tagadējiem notikumiem, Meroni un Sparāna saistība ir bijusi pietiekami cieša arī nākamajos gados, kad Meroni īstenoto Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas shēmu piesegšanai bija nepieciešami ne tikai SAB, bet arī Ģenerālprokuratūras kontakti.
Sparāns pēdējos piecpadsmit gados ir pieminēts saistībā ar veselu virkni publiski skandālu, taču visslavenākā ir viņa „nejaušā atgadīšanās” toreizējā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā 2007. gada 21. maijā.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
