Vai maksātnespējīgam mēram drīkst uzticēt valsts un pašvaldības naudu?

Pietiek jau ziņoja, ka Ikšķiles mērs, vietējās Vienotības nodaļas vadītājs Indulis Trapiņš iesniedzis fiziskas personas maksātnespējas pieteikumu, lai atbrīvotos no parādiem, kas radušies Valsts ieņēmumu dienesta uzliktā nodokļu uzrēķina dēļ. Pietiek jautāja vairākiem ekspertiem, vai maksātnespēju pieteikušais drīkst būt pašvaldības vadītājs.

Uzņēmējs, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs:

Pasaulē ir tūkstošiem uzņēmumu vadītāju, kuri ir izgājuši personīgā bankrota un maksātnespējas procedūru. Ir svarīgi saprast, kas ir cēlonis maksātnespējai. Nedomāju, ka tādēļ cilvēks ir zaudējis jebkādu uzticību un reputāciju. Ja es pieņemtu vadošā amatā cilvēku, kuram ir personīgā maksātnespēja, es noteikti ļoti iedziļinātos cēloņos, kādēļ tā ir radusies un kādas ir konsekvences. Ne vienmēr personīgā maksātnespēja nozīmē, ka neproti rīkoties ar naudu. Īpaši Eiropā ir populāri bankām prasīt uzņēmuma īpašnieka galvojumu par aizdevumu, līdz ar to biznesa neveiksmes gadījumā arī nonāk līdz personīgajam bankrotam. Arī Latvijā var ļoti viegli iedzīvoties fiziskās personas maksātnespējā. Arī, runājot par valsts un pašvaldības naudas uzticēšanu, ir jāvērtē, kas ir bijuši iemesli privātajai maksātnespējai, bet tas nav mēris.

Raita Karnīte, ekonomiste:

Ikšķile ir viena no turīgākajām pašvaldībām Latvijā, līdz ar to arī alga noteikti ir laba. Tas nozīmē, ka cilvēks neprot plānot finanses, bet par to, vai viņam uzticēt pašvaldības naudu, tas ir jāvērtē vēlētājiem. Vēlētājiem caur saviem deputātiem ir iespēja tikt vaļā no tāda pašvaldības vadītāja. Pat neanalizējot, vai viņš pieteicis maksātnespēju tādēļ, lai iegūtu atelpu no parāda pieauguma un sakārtotu finanses, vai arī viņš tiešām pārrēķinājies un pārtērējies, vēlētājiem ir iespēja arī pēc ievēlēšanas paust savu attieksmi. Kurš gan cits lai ievēro likumus, ja ne vēlēts politiķis. Ja viņa rīcība būtu bijusi likumīga un pareiza, tad nebūtu izveidojušies nodokļu parādi. It kā vēlētie amati ir nodoti vēlētāju rīcībā, tādēļ ir svarīgs arī paša cilvēka godaprāts. Ir principa lietas, kuras būtu svarīgi ievērot. Jebkura darbība gan vēlētos, gan ieceltos amatos balstās uz godaprātu. Visam nevar izsekot. Un godaprāts ir galvenais, kas vada gan labus uzņēmējus, gan labus politiķus. Godaprāts ir sarežģīta kategorija. Ja cilvēks ir nonācis kompromitējošā situācijā, tad cilvēks ar godaprātu pats atkāpjas.

Kazimirs Šļakota, Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants:

Mēs jau pirms vairākiem gadiem rosinājām, ka personīgā maksātnespēja nav savienojama ar publiskās naudas uzticēšanu. Tas attiektos gan uz deputātiem, gan uz izpildinstitūciju vadītājiem. Šādi regulējumi ir citās valstīs, jo pastāv uzskats, ka cilvēks, kas netiek galā ar savām parādsaistībām, nav tiesīgs nodarboties ar valsts vai pašvaldības naudas pārvaldīšanu. Bet tas tika noraidīts. Bija izstrādāts pamatojums, likuma teksts, bet deputāti to noraidīja. Gadījums ar Ikšķiles mēru nav vienīgais. Jūrmalā finanšu un budžeta komisiju vadīja maksātnespējīga persona. Es neuzskatu, ka ir negods būt maksātnespējīgam, bet kaut kādā veidā vajadzētu cilvēka tiesības ierobežot uz laiku, kamēr šis process notiek. Šādi ierobežojumi ir Holandē, spēcīgi ierobežo Anglijā, kur maksātnespējīgs cilvēks nevar būt pat skolas direktors. Mēs piedāvājām skatīties plašāk uz ierobežojumiem, arī banku darbiniekiem, kuri strādā ar noguldījumiem. Tādā veidā mēģinājām panākt līdzsvaru, lai vienīgie ierobežojumi nebūtu deputātiem, tomēr tas netika akceptēts. Nedomāju, ka ir pareizi, ka tādus nozīmīgus Latvijas uzņēmumus kā Latvenergo utt. teorētiski drīkst vadīt cilvēks, kurš pats ar savām naudas lietām netiek galā. 

Novērtē šo rakstu: