Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015.gada 21.decembrī likumīgā spēkā stājās LR Augstākās tiesas spriedums manā prasībā pret LR Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu.

Augstākā tiesa nosprieda manu prasību pret Ģenerālprokuratūru par publicētu goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu apmierināt, proti, atzīt par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām LR prokuratūras interneta vietnē www.prokuratura.gov.lv 2006.gada 31.maijā sadaļā Paziņojumi presei paziņojumā „Par apsūdzību Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam A.Lembergam” izplatītās ziņas:

- “nolūkā nepieļaut viņam nevēlamas personas – Ojāra Grinberga - pieņemšanu Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā, A.Lembergs apzināti lika šķēršļus, lai tiktu izpildīts rīkojums Nr. 122 un jautājums par O.Grinberga pieņemšanu Ventspils brīvotas valdes locekļa amatā tiktu nodots izlemšanai Ventspils pilsētas domes sēdē atbilstoši Ventspils brīvostas pārvaldes nolikuma 4.1.punktam.”;

- “A.Lembergs apzināti nevērsās nedz Ministru kabinetā, nedz Ekonomikas ministrijā, lai iegūtu rīkojuma izpildei nepieciešamo informāciju par O.Grinberga identificējošiem datiem, veicot saraksti ar šīm institūcijām par jautājumiem, kas nav saistīti ar rīkojuma izpildes nodrošināšanu, ignorēja ar rīkojumu Nr. 122 ieceltā valsts pārstāvja Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā iesniegumus.”;

- “A.Lembergs turpināja nepildīt Ministru kabineta rīkojumu Nr.122.”;

- “A.Lembergs savas rīcības motīvus plaši komentēja plašsaziņas līdzekļos, kā arī Ventspils pilsētas domes sēdēs, publiski izsakot apzināti nepatiesus apgalvojumus.”;

- “Minēto darbību rezultātā radītas smagas sekas, un proti,

Grauts Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas prestižs, radīta neuzticība valsts varai.

Ekonomikas ministrijai liegtas Likumā par ostām noteiktās tiesības uz pārstāvību Ventspils brīvostas valdē Ekonomikas ministrijas kompetences jautājumu nodrošināšanā.

Nodarīts mantisks kaitējums O.Grinbergam, pausta klaji diskriminējoša attieksme pret O.Grinbergu.”;

- “2005.gada 24.novembrī A.Lembergs nosūtīja apzināti nepatiesu ziņojumu ģenerālprokuroram J.Maizītim ar lūgumu izskatīt jautājumu par iespējamo kriminālprocesa uzsākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Ojāru Grinbergu un ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu par krāpšanas mēģinājumu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.”;

- “Iesniegumā Ģenerālprokuratūrai A.Lembergs, skaidri zinot par rīkojumā Nr. 122 minētās personas – O.Grinberga identitāti.”;

- “Tādējādi A.Lembergs iesniedza Ģenerālprokuratūrā apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā (sevišķi smags noziegums) un 318.panta otrajā daļā (smags noziegums), izdarīšanu, nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu (kriminālprocesa uzsākšanu) pret Ventspils pilsētas domes deputātu O.Grinbergu un ekonomikas ministru Kr.Kariņu.”

Augstākā tiesa uzlika par pienākumu Ģenerālprokuratūrai 10 darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atsaukt godu un cieņu aizskarošās un nepatiesās ziņas pret mani tādā veidā, kādā tās izplatītas, un piedzīt no Latvijas valsts par labu man mantisku kompensāciju par godu un cieņu aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu LVL 250,- apmērā un tiesāšanās izdevumus LVL 155,74 apmērā, kopā LVL 405,74 (kas ir EUR 577,32).

Līdz ar to šis ir vēl viens man labvēlīgs tiesas spriedums, saskaņā ar kuru Latvijas valsts izmaksās kārtējo mantisko kompensāciju t.s. Grinberga lietā.

Kā zināms, kriminālprocesa ierosināšanu politisku motīvu dēļ virzīja Ģenerālprokuratūras prokurors Jānis Ilsteris, akceptēja toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, realizēja prokurors Māris Leja, savukārt izmeklēšanu veica KNAB toreizējā biroja priekšnieka Alekseja Loskutova vadībā. Trīs gadus es tiku tiesāts un apsūdzēts sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, trīs gadus bezjēdzīgi tika noslogota tiesa, tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi manis politiskai vajāšanai. Man inkriminētās apsūdzības visās tiesu instancēs (Kuldīgas rajona tiesā, Kurzemes apgabaltiesā un Augstākās tiesas senātā) tika noraidītas, atzīstot mani par nevainīgu celtajās apsūdzībās un pilnībā attaisnojot. Diemžēl konkrētās valsts amatpersonas par nepamatotajām apsūdzībām un zaudēto rezultātu nenes nekādu – nedz materiālu, nedz kriminālu, nedz administratīvu, nedz morālu – atbildību. Gluži pretēji – prokurors Jānis Ilsteris, kuram vislielākā mērā būtu jāuzņemas atbildība par nepamatoto tiesas procesu Grinberga lietā, nu jau uztur apsūdzību citā, analogā politiskā, prāvā pret mani, tādējādi atriebjoties par prokuratūras kaunpilno zaudējumu.

Taču izdevumus, kas saistīti ar politisku tiesvedības procesu uzturēšanu, diemžēl ir jau apmaksājuši un turpina maksāt LR nodokļu maksātāji. Līdz šim kompensācijās esmu jau saņēmis morālā kaitējuma atlīdzību no Latvijas valsts LVL 3000,- apmērā par nepamatoti celto apsūdzību Grinberga lietā un morālā kaitējuma atlīdzību no KNAB LVL 500,- apmērā sakarā ar nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, kā arī tiesāšanās izdevumus LVL 438,30,- apmērā, kopā ~ LVL 4000.

Aicinu LR Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, LR Saeimas frakcijas Vienotība deputātu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāju Alekseju Loskutovu un LR Ģenerāprokuratūras prokurorus Jāni Ilsteri un Māri Leju solidāri kompensēt Latvijas valstij nodarītos zaudējumus par politisku motivēto un nepamatoti uzturēto antilemberga tiesas procesu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...