Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

orbis

05.06.2019. 12:06

»

sanāk

Nu kāda Baibiņa- tā jau raujas padsmit vietās pa pāris stundiņām nedēļā un tā pa sīcenītei savāc nacionālajam patriotismam, jurista iztikas minimums jau sanāk


aprobožota te iztēle- jāskatās uz gaišāķiem, daudz gaišākiem tēliem no tuvākām orbītām ap rektoru

Atbildēt

izņēmums

05.06.2019. 12:03

»

xxx

Kurš tad slavē Ilzi Kūku? Jautājums joprojām vietā - kas ir kanclers? Ja neveidotu šādus un līdzīgus amatus, varbūt šobrīd nebūtu jezga ap rektora amatu. Ja ajadēmiskais personāls nespēj vadīt augstskplu, varbūt rektora, fakultāšu dekānu, institūta direktoru amatiem jābūt civkldienestā, tos kknkursa...


Ilze Kūka patiešām ir izcila savā vietā un tikai atbalsta visas fakultātes, esot vienmār korekti malā. Pie jebkura rektora viņa ir LU balsts un drošums vismaz naudas ziņā. Diemžēl izņēmums ar kompetenci un spējam.

Atbildēt

Muižnieks, Auziņš, Bērziņš

05.06.2019. 11:15

»

BVEF

Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam zinātņu prorektoram Muižniekam, kas sagādāja Auziņam labu slavu, jo tieši Muižnieks uzcēla Torņkalnu liecina, ka viņš nav labs cilvēks


ir viduvējības, salīdzinot ar I. Roni, kuru VDK stilā nomelnoja par jukušu un represējot, liedzot pat "maizes darbu".

Atbildēt

BVEF

05.06.2019. 10:14

»

mauzins

beidzot kads so ir sapratis


Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam zinātņu prorektoram Muižniekam, kas sagādāja Auziņam labu slavu, jo tieši Muižnieks uzcēla Torņkalnu liecina, ka viņš nav labs cilvēks.

Auziņa meli Satversmes sapulcē liecina, ka viņš ir sīks nelietis.

Atbildēt

LU nāves ēnā

05.06.2019. 08:45

Indulis Ronis bija Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Vēstures institūta direktors, habilitēts vēstures doktors, profesors. Pētījis un rakstījis par daudzām "smagām" tēmām- holokaustu, Ulmaņa un Raiņa privāto dzīvi, u.c. Viņa secinājumi bieži nesakrita ar "atjaunotās 4. maija Latvijas Republikas" valdošo bijušo nomenklatūras politiķu uzstādījumiem, tāpēc viņam nācās šķirties gan no oficiāliem amatiem, tāpat viņš tika "izstumts" no "oficiālo vēsturnieku" aprindām.
Viņš rakstīja par asiem vēstures jautājumiem, bieži vien konfontējās ar citiem saviem kolēģiem, saucot gan lietas īstos vārdos, gan nosaucot personas. Atsaucoties uz uzņēmuma “Pasažieru vilciens” sniegto informāciju, 2016.gada 22.novembrī telekanāla LNT raidījums “Degpunktā” ziņoja, ka profesors Ronis pirmdienas, 21.novembra vakarā tumsā izgājis uz dzelzceļa sliedēm posmā starp Smārdi un Milzkalni pasažieru vilciena Rīga – Tukums priekšā. 73 gadus vecais vīrietis tika notriekts un gāja bojā. Cik zināms, profesors dzīvoja Kuldīgas apkaimē. Kāpēc Roņa kungs savā cienījamā vecumā atradās tik tālu no mājām, ko darīja, pagaidām ziņu nav.
***
Varu runāt tikai par to laiku, kad mani 1996. gada februārī izmeta no darba. Tad biju Valsts vēstures komisijas vadītājs. Visas manas nepatikšanas sākās ar militāro izlūkdienestu, ko tajā laikā vadīja Auseklis Pļaviņš. Viņš pie manis atsūtīja savu darbinieku Stabiņu, kurš vēlējas zināt, ko esmu darījis Amerikā, kādus dokumentus Hūvera institūtā redzējis. Teicu, ka Amerikā veicu akadēmisku darbu, bet vairāk nediskutēju un palūdzu Stabiņam atstāt savu kabinetu, par šo vizīti uzrakstot sūdzību premjerministram Mārim Gailim. Atbildi nesaņēmu.
– Jūs gribat sacīt, ka Latvijas specdienesti izdara spiedienu uz vēsturniekiem?
– Viņi mēģināja izdarīt spiedienu uz mani.
1997. gada maijā Saeimas arhīvā atradu, ka Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests savā struktūrā izveidojis 20. gadsimta sociālpolitiskās vēstures nodaļu, dokumentu par to parakstījis Saeimas sekretārs Imants Daudišs. Starp citu, padomju gados vēsturnieku darbību uzraudzīja čeka, tai šīm vajadzībām arī bija speciāla nodaļa.
***
Par J. Čakstes politisko orientāciju liecina tas, ka viņš bija saistīts ar visreakcionārāko latviešu buržuāzijas līderi Rīgas advokātu un «Rīgas Avīzes» redaktoru F. Veinbergu. Piemēram, kopā ar Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka vietnieku advokātu A. Krastkalnu viņš 1902. gadā speciāli Veinbergam nopirka avīzes «Vārds» koncesiju, līdz tas saņēma «Rīgas Avīzes» izdošanas atļauju.
Bet 1905. gada pavasarī Čakste piedalījās latviešu buržuāzijas politisko līderu sarunās ar baltvācu muižniecības pārstāvjiem, lai meklētu kopīgus ceļus cīņai pret revolucionāro kustību, lai uzceltu valni pret «brīvām kustībām». Un tā nebija nedz nejaušība, nedz cenzūras radīta nepieciešamība, kad J. Čakstes «Tēvija» par baltvācu muižniecības iedvesmotajām soda ekspedīcijām 1906. gada sākumā rakstīja, ka valdība rīkojas tikai «piemēroti apstākļiem — pret ieročiem ar ieročiem» un tādēļ «nevajag arī pārāk uztraukties un noskumt kritušo, nevainīgo upuru dēļ.» 1906. gada 7. martā «Cīņa» dziļā sašutumā rakstīja, ka laikā, «… kur reakcijas ārprāts trako latviešu zemē un muižniecisku plēsoņu rīdīti cara asinssuņi nedzirdētā mežonībā plosa mūsu tautas locekļus un posta viņu mantu un iedzīvi…, Čakste ņem lielus honorārus no soda ekspedīciju vajātiem un terorizētiem zemniekiem, kas lūdza viņa palīdzību».
Buržuāziskajā literatūrā ir iesakņojies uzskats, ka J. Čakste 1905. gadā esot izstrādājis Latvijas autonomijas projektu, kuru, sākoties reakcijai, iznīcinājis. Taču 1905. gada 7. decembrī, pašā revolūcijas kulminācijas brīdī, viņa avīze «Tēvija» rakstīja: «… mums būs savu sakaru ar valsti jānokārto tā, kā to krievu valsts (krievu tauta) atradīs par labu, nevis tā, kā mūsu kongresi un mītiņi ar roku pacelšanu to izsaka. Mūsu skolām vajadzēs būt tādām, kādas tās valsts vēlēsies (krievu tauta). Labi, kad mēs no turienes varēsim izdabūt priekš savām iekšējām māju darīšanām (pagastos un pilsētās) kādas lielas pašvaldības, bet arī pēc likumiem, kurus mums dos… Baltija ir tas Krievijas logs, kuru Pēteris I tai ar milzīgām grūtībām uz Vakareiropu cirta. Un šo logu Krievija nekad neļausies aizsprostot ar kādām personālūnijas autonomijām Baltija ir priekš Krievijas eksistences nepieciešami vajadzīga, un tādēļ pilnīgi sagaidāms, ka visa krievu tautas masa (šeit gan vajadzētu teikt — cara birokrātijas masa — l. R.), pie tautiskas plašākas apziņas nākusi, mums nāks vēl ar daudz lielāku pārkrievošanas sparu, nekā tas līdz šim noticis… Pie mums jau pašā sākumā nodara milzīgu kļūdu — pārtraucot savās pašvaldības iestādēs un skolās visu sakaru ar valdības vīriem. Ir jau gan taisnība — viņu starpā ir ļoti daudz īstu sapiepējušu birokrātu dvēseļu, bet atkal nevar liegt tur sastopam arī diezgan daudz saprātīgu un izglītotu vīru.… Ja mēs būsim modinājuši krievu tautas (šoreiz gan atkal vajadzēja «krievu valdības» — I. R.) dusmas, tad nāks sods, zem kura nosmaks visa mūsu tautiņa. Arvienu ar krievu tautu, nekad pret to.»
***
Indulis Ronis jau vairākus gadus dzīvo un strādā Kuldīgas novada “Krauļos” – senā mājā pie vecā suitu ceļa Alsunga–Kuldīga. Tomēr par I. Roni pēdējā laikā maz dzirdēts, bet viņš jūtas izstumts no oficiālās vēsturnieku vides. I. Roņa spalvai pieder grāmata “Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā”. I. Ronim ir atšķirīgs skats uz daudzām lietām, arī uz pašreizējo situāciju valstī.
***
– Pēdējā laikā daži vēsturnieki rokas vēsturē ap Kārli Ulmani. Bet jums par Kārli Ulmani ir apjomīgs pētījums.
I. Ronis: – Situācija valstī ir tāda, ka runāt par Kārli Ulmani, kurš realizēja autoritāru apvērsumu, diktatūru, bet ignorēt šodienas politisko situāciju nebūtu pareizi. Man savulaik aizmuguriski uzbruka politiskām metodēm, atbrīvojot no absolūti visiem darbiem un finansējuma avotiem, jo es esot ulmanists. Es nekad tāds neesmu bijis. Jā, esmu sarakstījis grāmatu par Kārli Ulmani, viņa represēšanas apstākļiem, bet nepaguvu uzrakstīt grāmatu par Munteru, par Balodi. Visi dokumenti man ir kastēs…
Mani izmeta ārā no visiem darbiem, jo nepatika, kā es rakstu. Esmu principiāls diktatūras pretinieks, bet šodien esmu ļoti uztraucies – grūti ir neieraudzīt, ka Latvija atrodas neototalitāras diktatūras priekšvakarā, turklāt pilnīgi parlamentāri likumīgas. Dombrovska valdība ved tik bezjēdzīgu politiku, ka sabiedrībā var notikt dažādi ekscesi. Tad valdība izsludinās ārkārtas stāvokli un paņems varu, kā to savulaik izdarīja Kārlis Ulmanis. Jā, pašreizējo parlamentu vajag atlaist un izveidot Pagaidu valdību. Bet es neredzu cilvēkus, kas varētu šo valdību vadīt. Divi gan ir, kuriem uzticētos, bet viens – Guntis Ulmanis – ir jau par vecu, bet otrs – Aigars Kalvītis – ir tā apspļaudīts… Ja būs Dombrovska apvērsums, tad nopietni domāšu par emigrāciju, jo tad tā būs neokomunistu atgriešanās.
***
Ulmani ievēlēja par Latvijas Universitātes goda doktoru, bet Latvijas Universitāte toreiz (un lielā mērā – arī tagad) bija ekstrēmo spēku midzenis, tur bija “Pērkoņkrusts”, spēki, kas pauda ekstrēmu nacionālismu un šovinismu. Latvija bija sarkanā valsts apvērsuma priekšā. Pauls un Bruno Kalniņi bija NKVD aģenti. Sociālistiskajā kustībā bija daudz cara ohrankas aģentu, un viens no tiem bija Pauls Kalniņš – tie bija visvieglāk ievainojamie un pārvervējamie cilvēki, un padomju dienesti jau nebija glupi… Es to mēģināju pētīt, bet par to mani 1996. gadā izlidināja no Vēstures institūta direktora amata. Tas bija mans lielais grēks.
– Vai Bruno Kalniņš emigrācijā paspēja atspēkot jūsu teikto?
– Viņš noliedza. Bet par to ir dokumenti, kas ir publicēti grāmatās. Mani tagad vairāk interesē Pauls Kalniņš. Kopā ar sievu rakstu grāmatu par Raiņa nāvi – tajā mēs dokumentāli pierādīsim, kas ir bijis Pauls Kalniņš. Savulaik ar Ivara Ķezbera svētību tiku Maskavas čekas arhīvā un tur daudz ko atradu.
***
 
– Kad Kārlis Ulmanis uzzināja par Ribentropa–Molotova paktu un tā slepenajiem papildprotokoliem, sākās panika. Pirmā ideja bija pretoties, aizsardzības koncepcija balstījās uz to, ka jānoturas viena divas nedēļas, kamēr angļi atbrauc ar saviem karakuģiem. Kad kļuva skaidrs, ka angļi neatbrauks, jo vācu zemūdenes viņus kopā ar kuģiem uzlaidīs gaisā, sāka meklēt citus variantus. Tas nebija cirks, tā bija spēlīte par lojalitāti. Esmu nosaucis Ulmani un Munteru par finlandizācijas politikas pionieriem, viņi cerēja, ka, ielaižot valstī padomju armiju, kaut kāda Latvijas autonomija ārpus Padomju Savienības tiks saglabāta. Cerības neīstenojās. Te vēl daudz ko pētīt. Es jau to savulaik sāku darīt.
***
Ētiskā plānā īpaši satriecošs ir aculiecinieces, vēlākās Latvijas (Valsts) Universitātes docentes, vēstures zinātņu kandidātes Veronikas Kanāles atmiņu stāsts [par padomju varas noziegumiem pret ebrejiem LPSR] vēl raksta autora studentības gados. Proti, 1941.29.VI-1.VII Rīgas kaujas laikā ebreju pamatmasa no Rīgas tikusi evakuēta pilsētas zilajos autobusos. Tikai... NKVD daļas noslēgušas veco Latvijas valsts robežu pie Vidzemes šosejas. Evakuētie Rīgas ebreji Krievijā nav ielaisti. Transporta līdzekļu sablīvējumu bombardējuši unapšaudījusi Trešā Reicha gaisa spēki. Tikai nedaudziem, arī pašai V. Kanālei, izdevies iekļūt Krievijā pa apkārtceļiem, pārējie nokļuvuši nacionālsociālistisko eksekutoru varā.
Šo informāciju raksta autors publicēja II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa težu krājumā.  Savu reprezentatīvā foruma referāta tekstu raksta autors ar kongresa prezidija starpniecību nodeva Valsts prezidentei V. Vīķei-Freibergai. Nekāds Latvijas Republikas tiesībsargāšanas institūciju atsaukums nesekoja, kas liecina, ka V. Kanālei bijusi taisnība. Līdz ar to kaŗa noziedznieki nav meklējami tajās padomju funkcionāru un virsnieku aprindās, kas organizēja Rīgas evakuāciju, bet gan tajās NKVD daļās, kas slēdza veco valsts robežu. Domājams, 5. NKVD iekšējās apsardzes pulka komandieŗu un komisāru vidū, kas jau bija atstājuši aiz sevis asiņainas pēdas Rīgas Centrālcietumā, Baltezerā u.c.
Netiešu apstiprinājumu V. Kanāles atmiņu stāsts ir guvis virsprokurora Ulda Strēļa 1995. gada apsūdzības rakstā pret Alfonsu Noviku: 1941. g. vasarā, kad pēc vācu armijas uzbrukuma A. Noviks kopā ar krievu armiju atkāpās no Rīgas Vidzemes šosejas virzienā, braukdams automašīnā, ceļa posmā pirms pagrieziena uz Tallinu A. Noviks caur mašīnas logu šāva uz bēgļiem, kliedzot: Panikas cēlāji! No A. Novika raidītiem šāvieniem nokrita izmeklēšanas laikā nenoskaidrota sieviete un zēns. Noviks tobrīd bija LPSR Iekšlietu tautas komisārs, tāpēc viņš varēja dot pavēli NKVD daļām slēgt robežu civiliedzīvotājiem.
Raksta autors pauž cerību, ka varbūt kaut kad tomēr turpināsies tiesas procesi pret A. Novika kolēģiem un pārāk centīgajiem padotajiem, kuŗi taču bija noziedzīgi pārkāpuši arī tā laika PSRS likumus. Jau citētajā U. Strēļa apsūdzības raksta lapā varam arī izlasīt: 1940. g. rudenī, Rīgā, A. Noviks ieradās Iekšlietu tautas komisariāta ēkas pagrabtelpās, kur atradās ieslodzītie, kuŗi bija sasisti un vaidēja. A. Noviks sāka šos cilvēkus kamerā spārdīt kājām un saucot: Ak, tu neatzīsies! − vairākas reizes uz viņiem izšāva ar pistoli. Kad pēc šāvieniem vairāki cilvēki nokrita, A. Noviks viņiem piedraudēja, ka neviens no viņiem dzīvs laukā neizkļūs (..) Izvēršot genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem 1940.-1941. g. un pēckaŗa periodā, A. Novika vadībā viņam pakļauto represīvo iestāžu darbinieki pielietoja dažādas spīdzināšanas metodes (nagu maukšana, sejas sakropļošana, roku un kāju applaucēšana, naglu dzīšana dažādās ķermeņa daļās, ķermeņa dedzināšana, dažādu orgānu nogriešana), sita un sakropļoja aizturētos un cietumos ievietotos nevainīgos cilvēkus un masveidā tos tīši iznīcināja, noslepkavojot Rīgas centrālcietumā un čekas pagrabtelpās ne mazāk kā 131 cilvēku, Rēzeknes cietumā ne mazāk kā 33 cilvēkus, Valmieras cietumā ne mazāk kā 30 cilvēkus, Daugavpils cietumā ne mazāk kā 20 cilvēkus, Liepājas milicijas pagrabtelpās ne mazāk kā 18 cilvēkus, Greizajā Kalnā Ludzas raj. ne mazāk kā 23 cilvēkus.
***
Kopš 1996. gada vairākkārt esmu mēģinājis atrast darbu, arī skolās kā vēstures skolotājs, kad to tur trūka. Esmu pat pieņemts darbā, bet pēc tam bez paskaidrojumiem, nenostrādājis nevienu dienu, atraidīts. Godīgi sakot, mani sieva ar savu muzejnieces algu izvilka. Par pēdējo naudu nopirkām lauku mājas. No 1996. gada līdz pat šodienai pasts aiztur manu korespondenci.
– Jums bail nav?
– Tas laiks ir pagājis. Par mani zina kolēģi pasaulē, pie kuriem es biju aizbraucis. Viņi man palīdzēs. Par mani izplata informāciju, ka esmu psihiski slims, labs no dabas, bet nu tā.
***
Vilciena mašīnists apliecina, ka tā izskatījusies pēc pašnāvības. Vīrietis pēkšņi parādījies uz sliedēm, pagriezies ar seju pret vilcienu un sekojis sitiens. Vilciena trieciens vīrieti burtiski sarāvis gabalos, stāsta aculieciniece. Kā ziņo raidījums Degpunkts, bojāgājušais ir Indulis Ronis (73), kurš otrdienas vakarā starp Smārdi un Milzkalni meties zem pasažieru vilciena, vēsta LNT Degpunktā.
 
***
fragmenti no intervijas Latvijas Avīzei, Artis Drēziņš, 08.07.2009. news.lv, LNT, Degpunkts


Avoti: news.lv, la.lv

Atbildēt

IN MEMORIAM

05.06.2019. 05:15

»

Rosinājums Pietiek

Pieprasiet algas, vismaz anonīmas profesoriem ar slodzēm, un salīdziniet, kā tās atšķiras pa fakultātēm. Katrs vēsturnieks sapņo saņemt jurfak algas, bet katrs jurfak sargā savas algas noslēpumā, lai nenoskauž, jo iemanās strādāt reizē par pilnas slodzes valsts notāriem, tiesnešiem. Gudrākie noformējas...


Pār LU kopš LPSR laikiem gulst slepkavu ēna. Joprojām nav mūsdienu Latvijas vēstures patiesu mācību līdzekļu.

"56. kilometrā" pēdējoreiz kāds cilvēks tika notriekts pirms trim gadiem, un nu atkal nelaime. Par to, ka mirušais ir vēsturnieks Ronis, liecina dokumenti, kas izmētāti visapkārt notikuma vietai. Dokumentu kaudze, kuru parakstījušas vairākas valsts amatpersonas, izbirusi no mirušā somas, vēsta raidījums.

Vilciena mašīnists stāsta, ka cilvēks pēkšņi izlēcis sliežu vidū un gaidījis triecienu, kas liek domāt, ka nāve bijusi apzināts solis. Mašīnists sacīja, ka "tas viss izskatās pēc pašnāvības". Pēc negadījuma tika apturēta vilcienu satiksme konkrētajā maršrutā, un pasažieri izsēdināti. Notikušajam bija arī aculiecinieki, kuri teica, ka vīrietis uz vietas sarauts gabalos. Par incidentu sākts "kriminālprocess."


Atbildēt

sanāk

05.06.2019. 01:31

»

students

Vai tā ir Baiba Broka ar 5000 algu domāta? Par ko viņai maksā


Nu kāda Baibiņa- tā jau raujas padsmit vietās pa pāris stundiņām nedēļā un tā pa sīcenītei savāc nacionālajam patriotismam, jurista iztikas minimums jau sanāk.

Atbildēt

xxx

04.06.2019. 22:28

»

???

Un šobrīd kanclere ir????? Ar kādu grādu un kādu aizraušanos


Kurš tad slavē Ilzi Kūku? Jautājums joprojām vietā - kas ir kanclers? Ja neveidotu šādus un līdzīgus amatus, varbūt šobrīd nebūtu jezga ap rektora amatu. Ja ajadēmiskais personāls nespēj vadīt augstskplu, varbūt rektora, fakultāšu dekānu, institūta direktoru amatiem jābūt civkldienestā, tos kknkursa kārtībā ieceļ IZM, bet profesoriem paliek tijai idejiskā vadība. Citādi uz katru vienību ir savs izpilddirektors.

Atbildēt

Drostaliņa

04.06.2019. 18:18

Muižnieks jau ir labs cilvēks un zina to raibu raibo universitātes drēbi, kas ne vienā vien vietā ir arī krietni dilusi un ir caurumaina. Mēģina jau visiem līdzēt un dara to. Bet J. Borzova sāpju kliedziens nebija bez iemesla- kas tad to universitati patiesibā vada? Jau vairākus gadus nekas nevar notikt nenotiek, ja nav žēlastīga atļauja no dāmas ar papēdi. Tikai viņa var bļaut un trokšņot kur un kā vēlas, pazemojot jebkuru darbinieku- jo tāda tā ir. Neba jau viena izpausmēs. Ļaudis jau sašutuši nevis par kaut kādām vēlēšanām, bet tas taču nav tas rektors par kuru balsoja. Nebalsoja neviens ne par vienu tupeli. Un vēl četrus gadus tādas konstrukcijas un vēl tās simbiotiskā planējošā putna ligzdas katrā vietā ar tēvišķiem norādījumiem kā kurpes siet vai svārkus flisēt Jā tāda ir tapusi universitāte ar šo īpašo kārtību un favorītismu, lietu saprašanu akadēmiskā vidē, tad patiešām vajag jaunas vēlēšanas. Vēlams gan bez nožēlojamu disertāciju autoriem, neveiksminiekiem no iepriekšējiem rektoriem un citiem kārumniekiem, kam nav patiesi padomā celt un attīstīt universitāti kā tādu

Atbildēt

A.P.

04.06.2019. 17:46

Šovakar turpinu turēt īkšķus par G.Bērziņu.
A.Priedītis

Atbildēt

!!

04.06.2019. 17:12

Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam kolēģim Muižniekam liecina, ka viņš nav labs cilvēks .

Atbildēt

×××

04.06.2019. 16:05

»

???

Jautājums tikai viens - ja tik silti darīja Auziņš, vai tad viņa prorektors Muižnieks to visu neredzēja un nelīdzdarbojās? Kopā taču LU vadīja no Auziņa rekorēšanas sākuma līdz beigām


Universitāte ir kā pašvaldība, kurā ir daudz iestāžu - fakultātes, institūti departamenti... Auziņš nebija viens, arī ne plus viens. Bija daudzi. Ja nu vēlās ko pārmest zinātņu prorektoram, tad promocijas padomes, kuru sastāvus viņš apstiprināja. Bet arī viņam neviens iepriekš disertācijas nerādīja. Ja nu ir ko jautāt, tad kas ir kanclers un kāpēc to uzticēja bezgrāda jahtmenim.

Atbildēt

Evija Ansonska

04.06.2019. 15:59

Vai tiešām prof. Gundara Bērziņa atbalstītāji un PR speciālisti ķērušies pie galēja izmisuma metodēm? Šis izskatās pēc apgrieztas melnās PR kampaņas, tip, ja sāncenša noliešana ar samazgām klātienē nenostrādāja, ņemšu ka es un sāncenša vārdā publicēšu rakstu viņam par labu. Pievērsiet uzmanību šai viltus ziņai, kas veidota ar domu diskreditēt prof. Indriķi Muižnieku un viņa atbalstītājus. Kliedzoši!

Atbildēt

zona

04.06.2019. 15:53

Dīvaina jau ir tā diskusij apr personālijām, bet ne par pašu LU, kurai nav paši saulainākie un mierīgākie laiki. Auziņa dirnēšanas 8 gados nepadarītaaais joprojām nav izmēžams no visiem staļļiem un kritika te pamatota. Atkal pērties atpakaļ? Atkal pie meliem un smuko tukšvārdību? Neparasti, lai gan aktīvajiem pensionāriem tā būtu vēl viena iespēja pačučēt uz lauriem nākamos četrus gadus. Par to jau arī balsos.

Atbildēt

Rosinājums Pietiek

04.06.2019. 15:51

Pieprasiet algas, vismaz anonīmas profesoriem ar slodzēm, un salīdziniet, kā tās atšķiras pa fakultātēm. Katrs vēsturnieks sapņo saņemt jurfak algas, bet katrs jurfak sargā savas algas noslēpumā, lai nenoskauž, jo iemanās strādāt reizē par pilnas slodzes valsts notāriem, tiesnešiem. Gudrākie noformējas uz nepilnām slodzēm. Un tā top plepu fenomeni. Kad viņi guļ? Un kā atlicina laiku intrigām? Interesentiem būs interesanti salīdzināt, cik saņēma un kā atšķīrās algas dažādu rektoru laikā dažādās fakultātēs. Vienāda darba samaksa par vienādu darbu atpūšas.

Atbildēt

???

04.06.2019. 15:44

Jautājums tikai viens - ja tik silti darīja Auziņš, vai tad viņa prorektors Muižnieks to visu neredzēja un nelīdzdarbojās? Kopā taču LU vadīja no Auziņa rekorēšanas sākuma līdz beigām.....

Atbildēt

Riepa

04.06.2019. 14:55

Par prof.Auziņu vēl jānobalso Satversmes sapulcei. Nedomāju, ka viņš pārliecinoši var cerēt uz vairākuma atbalstu.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Un kā ar latviešu valodu sokas pašam „sabiedriskajam medijam”?

FotoKopā ar valodniekiem LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” izveidojis 15 izplatītāko valodas kļūdu sarakstu un publicējis to. Lasītājiem ir lieliska iespēja pārliecināties, kā ar latviešu valodu sokas pašam LSM. Saglabāta oriģinālā versija. Vērts pievērst uzmanību Nr.12, Nr.7 un Nr.4.
Lasīt visu...

21

Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību

FotoParasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.
Lasīt visu...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes...

Foto

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

Iesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

Rietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī...

Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...