
Vai LU rektora izvēlē atkārtos iepriekšējo Valsts prezidenta ievēlēšanas praksi?
Ansis Grauziņš, LU patriots04.06.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
stalins
06.06.2019. 19:03»
orbis
aprobožota te iztēle- jāskatās uz gaišāķiem, daudz gaišākiem tēliem no tuvākām orbītām ap rektoru
Vai ta nav Druvietes kundze?
orbis
05.06.2019. 12:06»
sanāk
Nu kāda Baibiņa- tā jau raujas padsmit vietās pa pāris stundiņām nedēļā un tā pa sīcenītei savāc nacionālajam patriotismam, jurista iztikas minimums jau sanāk
aprobožota te iztēle- jāskatās uz gaišāķiem, daudz gaišākiem tēliem no tuvākām orbītām ap rektoru
izņēmums
05.06.2019. 12:03»
xxx
Kurš tad slavē Ilzi Kūku? Jautājums joprojām vietā - kas ir kanclers? Ja neveidotu šādus un līdzīgus amatus, varbūt šobrīd nebūtu jezga ap rektora amatu. Ja ajadēmiskais personāls nespēj vadīt augstskplu, varbūt rektora, fakultāšu dekānu, institūta direktoru amatiem jābūt civkldienestā, tos kknkursa...
Ilze Kūka patiešām ir izcila savā vietā un tikai atbalsta visas fakultātes, esot vienmār korekti malā. Pie jebkura rektora viņa ir LU balsts un drošums vismaz naudas ziņā. Diemžēl izņēmums ar kompetenci un spējam.
Muižnieks, Auziņš, Bērziņš
05.06.2019. 11:15»
BVEF
Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam zinātņu prorektoram Muižniekam, kas sagādāja Auziņam labu slavu, jo tieši Muižnieks uzcēla Torņkalnu liecina, ka viņš nav labs cilvēks
ir viduvējības, salīdzinot ar I. Roni, kuru VDK stilā nomelnoja par jukušu un represējot, liedzot pat "maizes darbu".
BVEF
05.06.2019. 10:14»
mauzins
beidzot kads so ir sapratis
Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam zinātņu prorektoram Muižniekam, kas sagādāja Auziņam labu slavu, jo tieši Muižnieks uzcēla Torņkalnu liecina, ka viņš nav labs cilvēks.
Auziņa meli Satversmes sapulcē liecina, ka viņš ir sīks nelietis.
LU nāves ēnā
05.06.2019. 08:45Indulis Ronis bija Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Vēstures institūta direktors, habilitēts vēstures doktors, profesors. Pētījis un rakstījis par daudzām "smagām" tēmām- holokaustu, Ulmaņa un Raiņa privāto dzīvi, u.c. Viņa secinājumi bieži nesakrita ar "atjaunotās 4. maija Latvijas Republikas" valdošo bijušo nomenklatūras politiķu uzstādījumiem, tāpēc viņam nācās šķirties gan no oficiāliem amatiem, tāpat viņš tika "izstumts" no "oficiālo vēsturnieku" aprindām.
Viņš rakstīja par asiem vēstures jautājumiem, bieži vien konfontējās ar citiem saviem kolēģiem, saucot gan lietas īstos vārdos, gan nosaucot personas. Atsaucoties uz uzņēmuma “Pasažieru vilciens” sniegto informāciju, 2016.gada 22.novembrī telekanāla LNT raidījums “Degpunktā” ziņoja, ka profesors Ronis pirmdienas, 21.novembra vakarā tumsā izgājis uz dzelzceļa sliedēm posmā starp Smārdi un Milzkalni pasažieru vilciena Rīga – Tukums priekšā. 73 gadus vecais vīrietis tika notriekts un gāja bojā. Cik zināms, profesors dzīvoja Kuldīgas apkaimē. Kāpēc Roņa kungs savā cienījamā vecumā atradās tik tālu no mājām, ko darīja, pagaidām ziņu nav.
***
Varu runāt tikai par to laiku, kad mani 1996. gada februārī izmeta no darba. Tad biju Valsts vēstures komisijas vadītājs. Visas manas nepatikšanas sākās ar militāro izlūkdienestu, ko tajā laikā vadīja Auseklis Pļaviņš. Viņš pie manis atsūtīja savu darbinieku Stabiņu, kurš vēlējas zināt, ko esmu darījis Amerikā, kādus dokumentus Hūvera institūtā redzējis
… Rādīt visu
IN MEMORIAM
05.06.2019. 05:15»
Rosinājums Pietiek
Pieprasiet algas, vismaz anonīmas profesoriem ar slodzēm, un salīdziniet, kā tās atšķiras pa fakultātēm. Katrs vēsturnieks sapņo saņemt jurfak algas, bet katrs jurfak sargā savas algas noslēpumā, lai nenoskauž, jo iemanās strādāt reizē par pilnas slodzes valsts notāriem, tiesnešiem. Gudrākie noformējas...
Pār LU kopš LPSR laikiem gulst slepkavu ēna. Joprojām nav mūsdienu Latvijas vēstures patiesu mācību līdzekļu.
"56. kilometrā" pēdējoreiz kāds cilvēks tika notriekts pirms trim gadiem, un nu atkal nelaime. Par to, ka mirušais ir vēsturnieks Ronis, liecina dokumenti, kas izmētāti visapkārt notikuma vietai. Dokumentu kaudze, kuru parakstījušas vairākas valsts amatpersonas, izbirusi no mirušā somas, vēsta raidījums.
Vilciena mašīnists stāsta, ka cilvēks pēkšņi izlēcis sliežu vidū un gaidījis triecienu, kas liek domāt, ka nāve bijusi apzināts solis. Mašīnists sacīja, ka "tas viss izskatās pēc pašnāvības". Pēc negadījuma tika apturēta vilcienu satiksme konkrētajā maršrutā, un pasažieri izsēdināti. Notikušajam bija arī aculiecinieki, kuri teica, ka vīrietis uz vietas sarauts gabalos. Par incidentu sākts "kriminālprocess."
sanāk
05.06.2019. 01:31»
students
Vai tā ir Baiba Broka ar 5000 algu domāta? Par ko viņai maksā
Nu kāda Baibiņa- tā jau raujas padsmit vietās pa pāris stundiņām nedēļā un tā pa sīcenītei savāc nacionālajam patriotismam, jurista iztikas minimums jau sanāk.
xxx
04.06.2019. 22:28»
???
Un šobrīd kanclere ir????? Ar kādu grādu un kādu aizraušanos
Kurš tad slavē Ilzi Kūku? Jautājums joprojām vietā - kas ir kanclers? Ja neveidotu šādus un līdzīgus amatus, varbūt šobrīd nebūtu jezga ap rektora amatu. Ja ajadēmiskais personāls nespēj vadīt augstskplu, varbūt rektora, fakultāšu dekānu, institūta direktoru amatiem jābūt civkldienestā, tos kknkursa kārtībā ieceļ IZM, bet profesoriem paliek tijai idejiskā vadība. Citādi uz katru vienību ir savs izpilddirektors.
students
04.06.2019. 21:20»
Drostaliņa
Muižnieks jau ir labs cilvēks un zina to raibu raibo universitātes drēbi, kas ne vienā vien vietā ir arī krietni dilusi un ir caurumaina. Mēģina jau visiem līdzēt un dara to. Bet J. Borzova sāpju kliedziens nebija bez iemesla- kas tad to universitati patiesibā vada? Jau vairākus gadus nekas nevar notikt...
Vai tā ir Baiba Broka ar 5000 algu domāta? Par ko viņai maksā?
???
04.06.2019. 18:21»
Drostaliņa
Muižnieks jau ir labs cilvēks un zina to raibu raibo universitātes drēbi, kas ne vienā vien vietā ir arī krietni dilusi un ir caurumaina. Mēģina jau visiem līdzēt un dara to. Bet J. Borzova sāpju kliedziens nebija bez iemesla- kas tad to universitati patiesibā vada? Jau vairākus gadus nekas nevar notikt...
Saprāta balss........
Drostaliņa
04.06.2019. 18:18Muižnieks jau ir labs cilvēks un zina to raibu raibo universitātes drēbi, kas ne vienā vien vietā ir arī krietni dilusi un ir caurumaina. Mēģina jau visiem līdzēt un dara to. Bet J. Borzova sāpju kliedziens nebija bez iemesla- kas tad to universitati patiesibā vada? Jau vairākus gadus nekas nevar notikt nenotiek, ja nav žēlastīga atļauja no dāmas ar papēdi. Tikai viņa var bļaut un trokšņot kur un kā vēlas, pazemojot jebkuru darbinieku- jo tāda tā ir. Neba jau viena izpausmēs. Ļaudis jau sašutuši nevis par kaut kādām vēlēšanām, bet tas taču nav tas rektors par kuru balsoja. Nebalsoja neviens ne par vienu tupeli. Un vēl četrus gadus tādas konstrukcijas un vēl tās simbiotiskā planējošā putna ligzdas katrā vietā ar tēvišķiem norādījumiem kā kurpes siet vai svārkus flisēt Jā tāda ir tapusi universitāte ar šo īpašo kārtību un favorītismu, lietu saprašanu akadēmiskā vidē, tad patiešām vajag jaunas vēlēšanas. Vēlams gan bez nožēlojamu disertāciju autoriem, neveiksminiekiem no iepriekšējiem rektoriem un citiem kārumniekiem, kam nav patiesi padomā celt un attīstīt universitāti kā tādu
???
04.06.2019. 17:46»
×××
Universitāte ir kā pašvaldība, kurā ir daudz iestāžu - fakultātes, institūti departamenti... Auziņš nebija viens, arī ne plus viens. Bija daudzi. Ja nu vēlās ko pārmest zinātņu prorektoram, tad promocijas padomes, kuru sastāvus viņš apstiprināja. Bet arī viņam neviens iepriekš disertācijas nerādīja. ...
Un šobrīd kanclere ir????? Ar kādu grādu un kādu aizraušanos?
mauzins
04.06.2019. 17:26»
!!
Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam kolēģim Muižniekam liecina, ka viņš nav labs cilvēks
beidzot kads so ir sapratis!
!!
04.06.2019. 17:12Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam kolēģim Muižniekam liecina, ka viņš nav labs cilvēks .
×××
04.06.2019. 16:05»
???
Jautājums tikai viens - ja tik silti darīja Auziņš, vai tad viņa prorektors Muižnieks to visu neredzēja un nelīdzdarbojās? Kopā taču LU vadīja no Auziņa rekorēšanas sākuma līdz beigām
Universitāte ir kā pašvaldība, kurā ir daudz iestāžu - fakultātes, institūti departamenti... Auziņš nebija viens, arī ne plus viens. Bija daudzi. Ja nu vēlās ko pārmest zinātņu prorektoram, tad promocijas padomes, kuru sastāvus viņš apstiprināja. Bet arī viņam neviens iepriekš disertācijas nerādīja. Ja nu ir ko jautāt, tad kas ir kanclers un kāpēc to uzticēja bezgrāda jahtmenim.
Evija Ansonska
04.06.2019. 15:59Vai tiešām prof. Gundara Bērziņa atbalstītāji un PR speciālisti ķērušies pie galēja izmisuma metodēm? Šis izskatās pēc apgrieztas melnās PR kampaņas, tip, ja sāncenša noliešana ar samazgām klātienē nenostrādāja, ņemšu ka es un sāncenša vārdā publicēšu rakstu viņam par labu. Pievērsiet uzmanību šai viltus ziņai, kas veidota ar domu diskreditēt prof. Indriķi Muižnieku un viņa atbalstītājus. Kliedzoši!
zona
04.06.2019. 15:53Dīvaina jau ir tā diskusij apr personālijām, bet ne par pašu LU, kurai nav paši saulainākie un mierīgākie laiki. Auziņa dirnēšanas 8 gados nepadarītaaais joprojām nav izmēžams no visiem staļļiem un kritika te pamatota. Atkal pērties atpakaļ? Atkal pie meliem un smuko tukšvārdību? Neparasti, lai gan aktīvajiem pensionāriem tā būtu vēl viena iespēja pačučēt uz lauriem nākamos četrus gadus. Par to jau arī balsos.
Rosinājums Pietiek
04.06.2019. 15:51Pieprasiet algas, vismaz anonīmas profesoriem ar slodzēm, un salīdziniet, kā tās atšķiras pa fakultātēm. Katrs vēsturnieks sapņo saņemt jurfak algas, bet katrs jurfak sargā savas algas noslēpumā, lai nenoskauž, jo iemanās strādāt reizē par pilnas slodzes valsts notāriem, tiesnešiem. Gudrākie noformējas uz nepilnām slodzēm. Un tā top plepu fenomeni. Kad viņi guļ? Un kā atlicina laiku intrigām? Interesentiem būs interesanti salīdzināt, cik saņēma un kā atšķīrās algas dažādu rektoru laikā dažādās fakultātēs. Vienāda darba samaksa par vienādu darbu atpūšas.
???
04.06.2019. 15:44Jautājums tikai viens - ja tik silti darīja Auziņš, vai tad viņa prorektors Muižnieks to visu neredzēja un nelīdzdarbojās? Kopā taču LU vadīja no Auziņa rekorēšanas sākuma līdz beigām.....
Riepa
04.06.2019. 14:55Par prof.Auziņu vēl jānobalso Satversmes sapulcei. Nedomāju, ka viņš pārliecinoši var cerēt uz vairākuma atbalstu.


2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.