Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

orbis

05.06.2019. 13:06

»

sanāk

Nu kāda Baibiņa- tā jau raujas padsmit vietās pa pāris stundiņām nedēļā un tā pa sīcenītei savāc nacionālajam patriotismam, jurista iztikas minimums jau sanāk


aprobožota te iztēle- jāskatās uz gaišāķiem, daudz gaišākiem tēliem no tuvākām orbītām ap rektoru

Atbildēt

izņēmums

05.06.2019. 13:03

»

xxx

Kurš tad slavē Ilzi Kūku? Jautājums joprojām vietā - kas ir kanclers? Ja neveidotu šādus un līdzīgus amatus, varbūt šobrīd nebūtu jezga ap rektora amatu. Ja ajadēmiskais personāls nespēj vadīt augstskplu, varbūt rektora, fakultāšu dekānu, institūta direktoru amatiem jābūt civkldienestā, tos kknkursa...


Ilze Kūka patiešām ir izcila savā vietā un tikai atbalsta visas fakultātes, esot vienmār korekti malā. Pie jebkura rektora viņa ir LU balsts un drošums vismaz naudas ziņā. Diemžēl izņēmums ar kompetenci un spējam.

Atbildēt

Muižnieks, Auziņš, Bērziņš

05.06.2019. 12:15

»

BVEF

Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam zinātņu prorektoram Muižniekam, kas sagādāja Auziņam labu slavu, jo tieši Muižnieks uzcēla Torņkalnu liecina, ka viņš nav labs cilvēks


ir viduvējības, salīdzinot ar I. Roni, kuru VDK stilā nomelnoja par jukušu un represējot, liedzot pat "maizes darbu".

Atbildēt

BVEF

05.06.2019. 11:14

»

mauzins

beidzot kads so ir sapratis


Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam zinātņu prorektoram Muižniekam, kas sagādāja Auziņam labu slavu, jo tieši Muižnieks uzcēla Torņkalnu liecina, ka viņš nav labs cilvēks.

Auziņa meli Satversmes sapulcē liecina, ka viņš ir sīks nelietis.

Atbildēt

LU nāves ēnā

05.06.2019. 09:45

Indulis Ronis bija Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Vēstures institūta direktors, habilitēts vēstures doktors, profesors. Pētījis un rakstījis par daudzām "smagām" tēmām- holokaustu, Ulmaņa un Raiņa privāto dzīvi, u.c. Viņa secinājumi bieži nesakrita ar "atjaunotās 4. maija Latvijas Republikas" valdošo bijušo nomenklatūras politiķu uzstādījumiem, tāpēc viņam nācās šķirties gan no oficiāliem amatiem, tāpat viņš tika "izstumts" no "oficiālo vēsturnieku" aprindām.
Viņš rakstīja par asiem vēstures jautājumiem, bieži vien konfontējās ar citiem saviem kolēģiem, saucot gan lietas īstos vārdos, gan nosaucot personas. Atsaucoties uz uzņēmuma “Pasažieru vilciens” sniegto informāciju, 2016.gada 22.novembrī telekanāla LNT raidījums “Degpunktā” ziņoja, ka profesors Ronis pirmdienas, 21.novembra vakarā tumsā izgājis uz dzelzceļa sliedēm posmā starp Smārdi un Milzkalni pasažieru vilciena Rīga – Tukums priekšā. 73 gadus vecais vīrietis tika notriekts un gāja bojā. Cik zināms, profesors dzīvoja Kuldīgas apkaimē. Kāpēc Roņa kungs savā cienījamā vecumā atradās tik tālu no mājām, ko darīja, pagaidām ziņu nav.
***
Varu runāt tikai par to laiku, kad mani 1996. gada februārī izmeta no darba. Tad biju Valsts vēstures komisijas vadītājs. Visas manas nepatikšanas sākās ar militāro izlūkdienestu, ko tajā laikā vadīja Auseklis Pļaviņš. Viņš pie manis atsūtīja savu darbinieku Stabiņu, kurš vēlējas zināt, ko esmu darījis Amerikā, kādus dokumentus Hūvera institūtā redzējis. Teicu, ka Amerikā veicu akadēmisku darbu, bet vairāk nediskutēju un palūdzu Stabiņam atstāt savu kabinetu, par šo vizīti uzrakstot sūdzību premjerministram Mārim Gailim. Atbildi nesaņēmu.
– Jūs gribat sacīt, ka Latvijas specdienesti izdara spiedienu uz vēsturniekiem?
– Viņi mēģināja izdarīt spiedienu uz mani.
1997. gada maijā Saeimas arhīvā atradu, ka Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests savā struktūrā izveidojis 20. gadsimta sociālpolitiskās vēstures nodaļu, dokumentu par to parakstījis Saeimas sekretārs Imants Daudišs. Starp citu, padomju gados vēsturnieku darbību uzraudzīja čeka, tai šīm vajadzībām arī bija speciāla nodaļa.
***
Par J. Čakstes politisko orientāciju liecina tas, ka viņš bija saistīts ar visreakcionārāko latviešu buržuāzijas līderi Rīgas advokātu un «Rīgas Avīzes» redaktoru F. Veinbergu. Piemēram, kopā ar Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka vietnieku advokātu A. Krastkalnu viņš 1902. gadā speciāli Veinbergam nopirka avīzes «Vārds» koncesiju, līdz tas saņēma «Rīgas Avīzes» izdošanas atļauju.
Bet 1905. gada pavasarī Čakste piedalījās latviešu buržuāzijas politisko līderu sarunās ar baltvācu muižniecības pārstāvjiem, lai meklētu kopīgus ceļus cīņai pret revolucionāro kustību, lai uzceltu valni pret «brīvām kustībām». Un tā nebija nedz nejaušība, nedz cenzūras radīta nepieciešamība, kad J. Čakstes «Tēvija» par baltvācu muižniecības iedvesmotajām soda ekspedīcijām 1906. gada sākumā rakstīja, ka valdība rīkojas tikai «piemēroti apstākļiem — pret ieročiem ar ieročiem» un tādēļ «nevajag arī pārāk uztraukties un noskumt kritušo, nevainīgo upuru dēļ.» 1906. gada 7. martā «Cīņa» dziļā sašutumā rakstīja, ka laikā, «… kur reakcijas ārprāts trako latviešu zemē un muižniecisku plēsoņu rīdīti cara asinssuņi nedzirdētā mežonībā plosa mūsu tautas locekļus un posta viņu mantu un iedzīvi…, Čakste ņem lielus honorārus no soda ekspedīciju vajātiem un terorizētiem zemniekiem, kas lūdza viņa palīdzību».
Buržuāziskajā literatūrā ir iesakņojies uzskats, ka J. Čakste 1905. gadā esot izstrādājis Latvijas autonomijas projektu, kuru, sākoties reakcijai, iznīcinājis. Taču 1905. gada 7. decembrī, pašā revolūcijas kulminācijas brīdī, viņa avīze «Tēvija» rakstīja: «… mums būs savu sakaru ar valsti jānokārto tā, kā to krievu valsts (krievu tauta) atradīs par labu, nevis tā, kā mūsu kongresi un mītiņi ar roku pacelšanu to izsaka. Mūsu skolām vajadzēs būt tādām, kādas tās valsts vēlēsies (krievu tauta). Labi, kad mēs no turienes varēsim izdabūt priekš savām iekšējām māju darīšanām (pagastos un pilsētās) kādas lielas pašvaldības, bet arī pēc likumiem, kurus mums dos… Baltija ir tas Krievijas logs, kuru Pēteris I tai ar milzīgām grūtībām uz Vakareiropu cirta. Un šo logu Krievija nekad neļausies aizsprostot ar kādām personālūnijas autonomijām Baltija ir priekš Krievijas eksistences nepieciešami vajadzīga, un tādēļ pilnīgi sagaidāms, ka visa krievu tautas masa (šeit gan vajadzētu teikt — cara birokrātijas masa — l. R.), pie tautiskas plašākas apziņas nākusi, mums nāks vēl ar daudz lielāku pārkrievošanas sparu, nekā tas līdz šim noticis… Pie mums jau pašā sākumā nodara milzīgu kļūdu — pārtraucot savās pašvaldības iestādēs un skolās visu sakaru ar valdības vīriem. Ir jau gan taisnība — viņu starpā ir ļoti daudz īstu sapiepējušu birokrātu dvēseļu, bet atkal nevar liegt tur sastopam arī diezgan daudz saprātīgu un izglītotu vīru.… Ja mēs būsim modinājuši krievu tautas (šoreiz gan atkal vajadzēja «krievu valdības» — I. R.) dusmas, tad nāks sods, zem kura nosmaks visa mūsu tautiņa. Arvienu ar krievu tautu, nekad pret to.»
***
Indulis Ronis jau vairākus gadus dzīvo un strādā Kuldīgas novada “Krauļos” – senā mājā pie vecā suitu ceļa Alsunga–Kuldīga. Tomēr par I. Roni pēdējā laikā maz dzirdēts, bet viņš jūtas izstumts no oficiālās vēsturnieku vides. I. Roņa spalvai pieder grāmata “Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā”. I. Ronim ir atšķirīgs skats uz daudzām lietām, arī uz pašreizējo situāciju valstī.
***
– Pēdējā laikā daži vēsturnieki rokas vēsturē ap Kārli Ulmani. Bet jums par Kārli Ulmani ir apjomīgs pētījums.
I. Ronis: – Situācija valstī ir tāda, ka runāt par Kārli Ulmani, kurš realizēja autoritāru apvērsumu, diktatūru, bet ignorēt šodienas politisko situāciju nebūtu pareizi. Man savulaik aizmuguriski uzbruka politiskām metodēm, atbrīvojot no absolūti visiem darbiem un finansējuma avotiem, jo es esot ulmanists. Es nekad tāds neesmu bijis. Jā, esmu sarakstījis grāmatu par Kārli Ulmani, viņa represēšanas apstākļiem, bet nepaguvu uzrakstīt grāmatu par Munteru, par Balodi. Visi dokumenti man ir kastēs…
Mani izmeta ārā no visiem darbiem, jo nepatika, kā es rakstu. Esmu principiāls diktatūras pretinieks, bet šodien esmu ļoti uztraucies – grūti ir neieraudzīt, ka Latvija atrodas neototalitāras diktatūras priekšvakarā, turklāt pilnīgi parlamentāri likumīgas. Dombrovska valdība ved tik bezjēdzīgu politiku, ka sabiedrībā var notikt dažādi ekscesi. Tad valdība izsludinās ārkārtas stāvokli un paņems varu, kā to savulaik izdarīja Kārlis Ulmanis. Jā, pašreizējo parlamentu vajag atlaist un izveidot Pagaidu valdību. Bet es neredzu cilvēkus, kas varētu šo valdību vadīt. Divi gan ir, kuriem uzticētos, bet viens – Guntis Ulmanis – ir jau par vecu, bet otrs – Aigars Kalvītis – ir tā apspļaudīts… Ja būs Dombrovska apvērsums, tad nopietni domāšu par emigrāciju, jo tad tā būs neokomunistu atgriešanās.
***
Ulmani ievēlēja par Latvijas Universitātes goda doktoru, bet Latvijas Universitāte toreiz (un lielā mērā – arī tagad) bija ekstrēmo spēku midzenis, tur bija “Pērkoņkrusts”, spēki, kas pauda ekstrēmu nacionālismu un šovinismu. Latvija bija sarkanā valsts apvērsuma priekšā. Pauls un Bruno Kalniņi bija NKVD aģenti. Sociālistiskajā kustībā bija daudz cara ohrankas aģentu, un viens no tiem bija Pauls Kalniņš – tie bija visvieglāk ievainojamie un pārvervējamie cilvēki, un padomju dienesti jau nebija glupi… Es to mēģināju pētīt, bet par to mani 1996. gadā izlidināja no Vēstures institūta direktora amata. Tas bija mans lielais grēks.
– Vai Bruno Kalniņš emigrācijā paspēja atspēkot jūsu teikto?
– Viņš noliedza. Bet par to ir dokumenti, kas ir publicēti grāmatās. Mani tagad vairāk interesē Pauls Kalniņš. Kopā ar sievu rakstu grāmatu par Raiņa nāvi – tajā mēs dokumentāli pierādīsim, kas ir bijis Pauls Kalniņš. Savulaik ar Ivara Ķezbera svētību tiku Maskavas čekas arhīvā un tur daudz ko atradu.
***
 
– Kad Kārlis Ulmanis uzzināja par Ribentropa–Molotova paktu un tā slepenajiem papildprotokoliem, sākās panika. Pirmā ideja bija pretoties, aizsardzības koncepcija balstījās uz to, ka jānoturas viena divas nedēļas, kamēr angļi atbrauc ar saviem karakuģiem. Kad kļuva skaidrs, ka angļi neatbrauks, jo vācu zemūdenes viņus kopā ar kuģiem uzlaidīs gaisā, sāka meklēt citus variantus. Tas nebija cirks, tā bija spēlīte par lojalitāti. Esmu nosaucis Ulmani un Munteru par finlandizācijas politikas pionieriem, viņi cerēja, ka, ielaižot valstī padomju armiju, kaut kāda Latvijas autonomija ārpus Padomju Savienības tiks saglabāta. Cerības neīstenojās. Te vēl daudz ko pētīt. Es jau to savulaik sāku darīt.
***
Ētiskā plānā īpaši satriecošs ir aculiecinieces, vēlākās Latvijas (Valsts) Universitātes docentes, vēstures zinātņu kandidātes Veronikas Kanāles atmiņu stāsts [par padomju varas noziegumiem pret ebrejiem LPSR] vēl raksta autora studentības gados. Proti, 1941.29.VI-1.VII Rīgas kaujas laikā ebreju pamatmasa no Rīgas tikusi evakuēta pilsētas zilajos autobusos. Tikai... NKVD daļas noslēgušas veco Latvijas valsts robežu pie Vidzemes šosejas. Evakuētie Rīgas ebreji Krievijā nav ielaisti. Transporta līdzekļu sablīvējumu bombardējuši unapšaudījusi Trešā Reicha gaisa spēki. Tikai nedaudziem, arī pašai V. Kanālei, izdevies iekļūt Krievijā pa apkārtceļiem, pārējie nokļuvuši nacionālsociālistisko eksekutoru varā.
Šo informāciju raksta autors publicēja II Pasaules latviešu zinātnieku kongresa težu krājumā.  Savu reprezentatīvā foruma referāta tekstu raksta autors ar kongresa prezidija starpniecību nodeva Valsts prezidentei V. Vīķei-Freibergai. Nekāds Latvijas Republikas tiesībsargāšanas institūciju atsaukums nesekoja, kas liecina, ka V. Kanālei bijusi taisnība. Līdz ar to kaŗa noziedznieki nav meklējami tajās padomju funkcionāru un virsnieku aprindās, kas organizēja Rīgas evakuāciju, bet gan tajās NKVD daļās, kas slēdza veco valsts robežu. Domājams, 5. NKVD iekšējās apsardzes pulka komandieŗu un komisāru vidū, kas jau bija atstājuši aiz sevis asiņainas pēdas Rīgas Centrālcietumā, Baltezerā u.c.
Netiešu apstiprinājumu V. Kanāles atmiņu stāsts ir guvis virsprokurora Ulda Strēļa 1995. gada apsūdzības rakstā pret Alfonsu Noviku: 1941. g. vasarā, kad pēc vācu armijas uzbrukuma A. Noviks kopā ar krievu armiju atkāpās no Rīgas Vidzemes šosejas virzienā, braukdams automašīnā, ceļa posmā pirms pagrieziena uz Tallinu A. Noviks caur mašīnas logu šāva uz bēgļiem, kliedzot: Panikas cēlāji! No A. Novika raidītiem šāvieniem nokrita izmeklēšanas laikā nenoskaidrota sieviete un zēns. Noviks tobrīd bija LPSR Iekšlietu tautas komisārs, tāpēc viņš varēja dot pavēli NKVD daļām slēgt robežu civiliedzīvotājiem.
Raksta autors pauž cerību, ka varbūt kaut kad tomēr turpināsies tiesas procesi pret A. Novika kolēģiem un pārāk centīgajiem padotajiem, kuŗi taču bija noziedzīgi pārkāpuši arī tā laika PSRS likumus. Jau citētajā U. Strēļa apsūdzības raksta lapā varam arī izlasīt: 1940. g. rudenī, Rīgā, A. Noviks ieradās Iekšlietu tautas komisariāta ēkas pagrabtelpās, kur atradās ieslodzītie, kuŗi bija sasisti un vaidēja. A. Noviks sāka šos cilvēkus kamerā spārdīt kājām un saucot: Ak, tu neatzīsies! − vairākas reizes uz viņiem izšāva ar pistoli. Kad pēc šāvieniem vairāki cilvēki nokrita, A. Noviks viņiem piedraudēja, ka neviens no viņiem dzīvs laukā neizkļūs (..) Izvēršot genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem 1940.-1941. g. un pēckaŗa periodā, A. Novika vadībā viņam pakļauto represīvo iestāžu darbinieki pielietoja dažādas spīdzināšanas metodes (nagu maukšana, sejas sakropļošana, roku un kāju applaucēšana, naglu dzīšana dažādās ķermeņa daļās, ķermeņa dedzināšana, dažādu orgānu nogriešana), sita un sakropļoja aizturētos un cietumos ievietotos nevainīgos cilvēkus un masveidā tos tīši iznīcināja, noslepkavojot Rīgas centrālcietumā un čekas pagrabtelpās ne mazāk kā 131 cilvēku, Rēzeknes cietumā ne mazāk kā 33 cilvēkus, Valmieras cietumā ne mazāk kā 30 cilvēkus, Daugavpils cietumā ne mazāk kā 20 cilvēkus, Liepājas milicijas pagrabtelpās ne mazāk kā 18 cilvēkus, Greizajā Kalnā Ludzas raj. ne mazāk kā 23 cilvēkus.
***
Kopš 1996. gada vairākkārt esmu mēģinājis atrast darbu, arī skolās kā vēstures skolotājs, kad to tur trūka. Esmu pat pieņemts darbā, bet pēc tam bez paskaidrojumiem, nenostrādājis nevienu dienu, atraidīts. Godīgi sakot, mani sieva ar savu muzejnieces algu izvilka. Par pēdējo naudu nopirkām lauku mājas. No 1996. gada līdz pat šodienai pasts aiztur manu korespondenci.
– Jums bail nav?
– Tas laiks ir pagājis. Par mani zina kolēģi pasaulē, pie kuriem es biju aizbraucis. Viņi man palīdzēs. Par mani izplata informāciju, ka esmu psihiski slims, labs no dabas, bet nu tā.
***
Vilciena mašīnists apliecina, ka tā izskatījusies pēc pašnāvības. Vīrietis pēkšņi parādījies uz sliedēm, pagriezies ar seju pret vilcienu un sekojis sitiens. Vilciena trieciens vīrieti burtiski sarāvis gabalos, stāsta aculieciniece. Kā ziņo raidījums Degpunkts, bojāgājušais ir Indulis Ronis (73), kurš otrdienas vakarā starp Smārdi un Milzkalni meties zem pasažieru vilciena, vēsta LNT Degpunktā.
 
***
fragmenti no intervijas Latvijas Avīzei, Artis Drēziņš, 08.07.2009. news.lv, LNT, Degpunkts


Avoti: news.lv, la.lv

Atbildēt

IN MEMORIAM

05.06.2019. 06:15

»

Rosinājums Pietiek

Pieprasiet algas, vismaz anonīmas profesoriem ar slodzēm, un salīdziniet, kā tās atšķiras pa fakultātēm. Katrs vēsturnieks sapņo saņemt jurfak algas, bet katrs jurfak sargā savas algas noslēpumā, lai nenoskauž, jo iemanās strādāt reizē par pilnas slodzes valsts notāriem, tiesnešiem. Gudrākie noformējas...


Pār LU kopš LPSR laikiem gulst slepkavu ēna. Joprojām nav mūsdienu Latvijas vēstures patiesu mācību līdzekļu.

"56. kilometrā" pēdējoreiz kāds cilvēks tika notriekts pirms trim gadiem, un nu atkal nelaime. Par to, ka mirušais ir vēsturnieks Ronis, liecina dokumenti, kas izmētāti visapkārt notikuma vietai. Dokumentu kaudze, kuru parakstījušas vairākas valsts amatpersonas, izbirusi no mirušā somas, vēsta raidījums.

Vilciena mašīnists stāsta, ka cilvēks pēkšņi izlēcis sliežu vidū un gaidījis triecienu, kas liek domāt, ka nāve bijusi apzināts solis. Mašīnists sacīja, ka "tas viss izskatās pēc pašnāvības". Pēc negadījuma tika apturēta vilcienu satiksme konkrētajā maršrutā, un pasažieri izsēdināti. Notikušajam bija arī aculiecinieki, kuri teica, ka vīrietis uz vietas sarauts gabalos. Par incidentu sākts "kriminālprocess."


Atbildēt

sanāk

05.06.2019. 02:31

»

students

Vai tā ir Baiba Broka ar 5000 algu domāta? Par ko viņai maksā


Nu kāda Baibiņa- tā jau raujas padsmit vietās pa pāris stundiņām nedēļā un tā pa sīcenītei savāc nacionālajam patriotismam, jurista iztikas minimums jau sanāk.

Atbildēt

xxx

04.06.2019. 23:28

»

???

Un šobrīd kanclere ir????? Ar kādu grādu un kādu aizraušanos


Kurš tad slavē Ilzi Kūku? Jautājums joprojām vietā - kas ir kanclers? Ja neveidotu šādus un līdzīgus amatus, varbūt šobrīd nebūtu jezga ap rektora amatu. Ja ajadēmiskais personāls nespēj vadīt augstskplu, varbūt rektora, fakultāšu dekānu, institūta direktoru amatiem jābūt civkldienestā, tos kknkursa kārtībā ieceļ IZM, bet profesoriem paliek tijai idejiskā vadība. Citādi uz katru vienību ir savs izpilddirektors.

Atbildēt

Drostaliņa

04.06.2019. 19:18

Muižnieks jau ir labs cilvēks un zina to raibu raibo universitātes drēbi, kas ne vienā vien vietā ir arī krietni dilusi un ir caurumaina. Mēģina jau visiem līdzēt un dara to. Bet J. Borzova sāpju kliedziens nebija bez iemesla- kas tad to universitati patiesibā vada? Jau vairākus gadus nekas nevar notikt nenotiek, ja nav žēlastīga atļauja no dāmas ar papēdi. Tikai viņa var bļaut un trokšņot kur un kā vēlas, pazemojot jebkuru darbinieku- jo tāda tā ir. Neba jau viena izpausmēs. Ļaudis jau sašutuši nevis par kaut kādām vēlēšanām, bet tas taču nav tas rektors par kuru balsoja. Nebalsoja neviens ne par vienu tupeli. Un vēl četrus gadus tādas konstrukcijas un vēl tās simbiotiskā planējošā putna ligzdas katrā vietā ar tēvišķiem norādījumiem kā kurpes siet vai svārkus flisēt Jā tāda ir tapusi universitāte ar šo īpašo kārtību un favorītismu, lietu saprašanu akadēmiskā vidē, tad patiešām vajag jaunas vēlēšanas. Vēlams gan bez nožēlojamu disertāciju autoriem, neveiksminiekiem no iepriekšējiem rektoriem un citiem kārumniekiem, kam nav patiesi padomā celt un attīstīt universitāti kā tādu

Atbildēt

!!

04.06.2019. 18:12

Auziņa pašreizējie uzbrukumi savam kolēģim Muižniekam liecina, ka viņš nav labs cilvēks .

Atbildēt

×××

04.06.2019. 17:05

»

???

Jautājums tikai viens - ja tik silti darīja Auziņš, vai tad viņa prorektors Muižnieks to visu neredzēja un nelīdzdarbojās? Kopā taču LU vadīja no Auziņa rekorēšanas sākuma līdz beigām


Universitāte ir kā pašvaldība, kurā ir daudz iestāžu - fakultātes, institūti departamenti... Auziņš nebija viens, arī ne plus viens. Bija daudzi. Ja nu vēlās ko pārmest zinātņu prorektoram, tad promocijas padomes, kuru sastāvus viņš apstiprināja. Bet arī viņam neviens iepriekš disertācijas nerādīja. Ja nu ir ko jautāt, tad kas ir kanclers un kāpēc to uzticēja bezgrāda jahtmenim.

Atbildēt

Evija Ansonska

04.06.2019. 16:59

Vai tiešām prof. Gundara Bērziņa atbalstītāji un PR speciālisti ķērušies pie galēja izmisuma metodēm? Šis izskatās pēc apgrieztas melnās PR kampaņas, tip, ja sāncenša noliešana ar samazgām klātienē nenostrādāja, ņemšu ka es un sāncenša vārdā publicēšu rakstu viņam par labu. Pievērsiet uzmanību šai viltus ziņai, kas veidota ar domu diskreditēt prof. Indriķi Muižnieku un viņa atbalstītājus. Kliedzoši!

Atbildēt

zona

04.06.2019. 16:53

Dīvaina jau ir tā diskusij apr personālijām, bet ne par pašu LU, kurai nav paši saulainākie un mierīgākie laiki. Auziņa dirnēšanas 8 gados nepadarītaaais joprojām nav izmēžams no visiem staļļiem un kritika te pamatota. Atkal pērties atpakaļ? Atkal pie meliem un smuko tukšvārdību? Neparasti, lai gan aktīvajiem pensionāriem tā būtu vēl viena iespēja pačučēt uz lauriem nākamos četrus gadus. Par to jau arī balsos.

Atbildēt

Rosinājums Pietiek

04.06.2019. 16:51

Pieprasiet algas, vismaz anonīmas profesoriem ar slodzēm, un salīdziniet, kā tās atšķiras pa fakultātēm. Katrs vēsturnieks sapņo saņemt jurfak algas, bet katrs jurfak sargā savas algas noslēpumā, lai nenoskauž, jo iemanās strādāt reizē par pilnas slodzes valsts notāriem, tiesnešiem. Gudrākie noformējas uz nepilnām slodzēm. Un tā top plepu fenomeni. Kad viņi guļ? Un kā atlicina laiku intrigām? Interesentiem būs interesanti salīdzināt, cik saņēma un kā atšķīrās algas dažādu rektoru laikā dažādās fakultātēs. Vienāda darba samaksa par vienādu darbu atpūšas.

Atbildēt

???

04.06.2019. 16:44

Jautājums tikai viens - ja tik silti darīja Auziņš, vai tad viņa prorektors Muižnieks to visu neredzēja un nelīdzdarbojās? Kopā taču LU vadīja no Auziņa rekorēšanas sākuma līdz beigām.....

Atbildēt

Riepa

04.06.2019. 15:55

Par prof.Auziņu vēl jānobalso Satversmes sapulcei. Nedomāju, ka viņš pārliecinoši var cerēt uz vairākuma atbalstu.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...