Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima jau vairāk nekā desmit gadus stīvējas par un ap lobēšanas likumu, kuram reiz vajadzētu radīt skaidru likumisko rāmi dažādu interešu “virzīšanai un veicināšanai, bīdīšanai un shēmošanai” – lai nu kurš vārds katram labāk patiktu. Skaļi par likuma nepieciešamību, ko apstrīdēt būtu liels grēks un nesmukums, iestājusies apvienība “Attīstībai/Par!”, kas nu Ineses Voikas (savulaik pazīstama kā viena no “Delnas” radītājām, tātad cīnītāja pret korupciju) vadībā gatava nodot savu darinājumu plašākai apspriešanai.

Lai arī vairākās publikācijās zināma kritika tikusi veltīta tieši I.Voikai un partiju “Par!” apkalpojošajai aģentūrai “Deep White” par interešu konfliktu, problēma ir stipri plašāka un sarežģītāka. Jo runa ir tieši par visiem šiem četriem darbības vārdiem – virzīšanu, veicināšanu, bīdīšanu, shēmošanu.

Intereses tiek un tiks virzītas, jautājums – cik civilizēti, cik argumentēti, savā ziņā pat cik transparenti, vai tomēr “pa kaktiem”, pirtīm, viesnīcām, autostāvvietu laukumiem vai vēl citādāk. Tātad tieši ko deputāti vēlas ierobežot, ko regulēt, ko nepieļaut? Kā zināms no vecās anekdotes, – atslēgu var meklēt tur, kur ir labs apgaismojums, bet var arī tur, kur tā izkrita.

Kamēr tauta pošas uz lielo spriešanu, kā jau tas pieklājas, arī žurnālisti iemetuši aci projektā, kas “paredz izsekot dažādu interešu ietekmei uz lēmumpieņemšanas procesu” jeb, vienkārši sakot, pieskatīt dažādu lobiju manevrus. Bet kā būs ar “lietu kārtotājiem” – būs būtiski saprast, kādā veidā likumdevējs plāno pieskatīt šo pakalpojumu sniedzēju grupu.

Tiktāl viss labi, bet vērīgajiem mediju pārstāvjiem nav paslīdējis garām fakts, ka pašu virzītais likums var ieskādēt arī pašiem “paristiem” un viņu draugiem, proti, saulītē izceltas nebūt ne viennozīmīgi vērtējamās saiknes starp politiskajām partijām un sabiedrisko attiecību aģentūrām.

Lai sabiedrisko attiecību, komunikāciju vai tamlīdzīga aģentūra nopelnītu maizi un desu savai pastāvēšanai, ar vienu politisko spēku, protams, nepietiek. Partijas tomēr pieskata gan KNAB (un KNAB savukārt arī pieskata partijas), gan pašas viena otru, un jebkurš PR aprindās degunu apsildījis pilsonis, liekot roku uz sirds, atzīst, ka ne jau politikā tā lielākā nauda pelnāma. Pilnīgi dabīgi un likumsakarīgi, ka PR pakalpojumu sniedzēji nevar būt “vienas partijas aģentūras” – lielākie klienti šā vai tā pārstāvēs biznesa sektoru.

Un te nu sākas gan “paristu”, gan citu partiju ne tā patīkamākā tikšanās ar pašu virzīto lobēšanas likumu – sabiedrisko attiecību aģentūra, kuras rūpju lokā ir, teiksim, viena konkrēta partija, no biznesa viedokļa tikpat godīgi un taisnprātīgi sniedz savus pakalpojumus kādam lielam uzņēmumam, par piemēru, gruntīgam lielveikalu tīklam, kuram tāpat ir sava interese politisku lēmumu pieņemšanas procesā. Ja tas tīkls, piemēram, būtu “Rimi” – tad kā ar Skandināvijā pieņemto biznesa ētikas un caurspīdīguma standartu ievērošanu? Vai varbūt tādās mazāk attīstītās valstīs kā Latvija to nevajag ievērot?

Kā joprojām tiek mācīts katram jaunam servisa darbonim – “klientam vienmēr taisnība!” Bet kā šajā gadījumā “vilkpaēdīgi” izgrozīties tā, lai gan partija laimīga, gan lielais biznesa klients smaidīgs un vēl pašam kāda kapeika ieripo peļņas sadaļā?

Piemēri, ka pagaidām gluži balts un pūkains šis modelis nav, tālu nav jāmeklē, un komentētāji, kuros sabiedrība ieklausās, savas bažas jau pauduši, samētājot prāvu akmeņu kaudzīti pašas kustības “Par!” un tās sabiedrisko attiecību kopēju dārziņā. Bet var diezgan droši teikt, ka tādus pašus pārmetumus būtu pelnījusi ne viena vien cita partija, tās PR konsultanti ar saviem biznesa klientiem, kuriem arī taču jātiek apčubinātiem uz to labāko.

Jāsaprot, ka šis nav stāsts par “atparistiem” vai Inesi Voiku – “Deep White” pati par sevi ir laba aģentūra. Tāpat savulaik tandēmi “Vīlands Associates” ar “Jauno laiku” un “Vienotību”. Arī “Vīlands” kā aģentūra gan ir profesionāli biznesa interešu virzītāji saviem komercklientiem, gan reizē partijai palīdz veidot labu tēlu. (Starp citu tieši “Vīlands Associates” partneris Vladlens Kovaļevs no uzņēmuma pozīcijām nupat komentējis topošo likumu portālā “Delfi”, izpaudusies arī aģentūra “Mediju Tilts” – sk. saites zem raksta).

Sava īpaši pietuvinātā aģentūra vismaz vēl pirms dažiem gadiem bija arī Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Jautājums – kad kritīs kārdinājumā arī citi, piemēram, “Progresīvie”? Šobrīd viņiem stipri sakāpis galvā pēc panākumiem Rīgā, bet pasaules praksē tas parasti ir pārejoši. Skatīsimies, kā viņiem ies šajā pajūgā ar “paristiem”, viņu mēru un kabatas PR aģentūru. “Paristi”, lūk, solīja nekrist kārdinājumā, bet kurš tam vellam var turēties pretim…

Tāpēc izvirzītais jautājums ir pavisam studentiskā vienkāršībā formulējams: ja sabiedrisko attiecību aģentūra kalpo partijai, kā tā var kalpot uzņēmumam no kāda sektora? Vai jaunais I. Voikas virzītais likums to atļaus? Vai tādus klajus interešu konfliktus regulēs kaut kad vēlāk, kad būs labāki laiki?

Ir taču skaidrs: kas vieniem PR aģentūras, tas citiem – pietuvinātie advokāti. Kurš nav dzirdējis par ietekmīgo Vansoviča kungu tepat “Pietiek.com” slejās? Vai par kādu citu advokātu biroju Nilam Ušakovam, kurā strādā – vismaz toreiz strādāja – talantīgais advokāts Dzenuškāns?

Iecelsim āzi par dārznieku – “paristus” par lobija likuma autoriem, ar “Deep White” logotipu lappuses apakšā. Un “Delnas” zīmogu, kas leģitimizē priekšrocības šai aģentūrai!

Bet Voikas kundzei tiešām ir kritis Melnais Pēteris šai kāršu partijā. Vai mēģināt ieviest lielāku kārtību visā politikas veidošanas virtuvē, kurā tāpat kā desu cehā normālam pilsonim labāk neskatīties (pirms nav iedzertas pretvemšanas zāles, piemēram), kas nozīmētu nolikt sev pietuvinātos līdzīgos apstākļos ar visiem citiem, nepietuvinātajiem, vai klusi un mierīgi radīt priekšrocības sev pietuvinātajiem? Ne viens no otrs risinājums nav bez grēka!

Tāpēc klausīsim Voikas kundzes un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas aicinājumam no 26. janvāra līdz 26. februārim izteikt viedokli par līdz šim paveikto interešu pārstāvības atklātības tiesiskā regulējuma izstrādē. Atbildīgās darba grupas, kuras vadītāja ir Saeimas deputāte Inese Voika, paredz izsekot dažādu interešu ietekmei uz lēmumpieņemšanas procesu. Un kas tālāk? Ar “izsekošanu”, šķiet, vismaz žurnālistiem problēmu nav, bet kādas konsekvences būs atzinumiem par “vienas partijas aģentūrām” un to politiskajiem un biznesa klientiem? 

Lasiet arī šos rakstus!

http://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/22556-marcis-bendiks-visi-veikali-ir-vienlidzigi-tikai-dazi-ir-vienlidzigaki

https://www.delfi.lv/news/versijas/vladlens-kovalevs-interesu-parstavibas-regulejumam-vienadi-jaattiecas-uz-visiem-speletajiem.d?id=52922035

https://www.facebook.com/medijutilts/photos/a.269620093122299/3737091599708447/

Novērtē šo rakstu:

3
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dabisko instinktu sekas. 1.daļa. LGBT fenomens

FotoDzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Lasīt visu...

6

Es tikai mazliet atgādināšu par ēnu ekonomiku. Atkārtošana – zinību māte

FotoMums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Lasīt visu...

21

Cik ilgi gan Latvijai, gan Igaunijai pietiks pacietības apmaksāt „Rail Baltica” zaudējumus?

FotoVēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Lasīt visu...

21

„Demos” paskaidrojuma vietā

FotoGatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Lasīt visu...

21

Lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem

FotoKomentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Lasīt visu...

12

Mēs, Lāce, Lībiņa, Augulis, Čakša un „Gribu palīdzēt bēgļiem”, taču neatņemsim nodokļu maksātāju naudu mums noderīgajai „Re:Baltica”

FotoSabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Lasīt visu...

21

Vai budžets un nauda ir veselības mēraukla? Cik plaši veselību vērtēt ar kvantitatīviem rādītājiem?

FotoSaeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
Lasīt visu...

20

"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!

FotoVSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Lasīt visu...

6

Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

FotoMinistru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi