Vai Linkaits tiek galā ar ZZS "pasūtījumu galdu"? Miljona pasūtījums tiek svaigi dibinātai SIA ar "saimnieku" no "čempionu" komandas
Pietiek lasītājs17.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits medijos ziņo, ka tīra „Auguļa staļļus”, tikmēr Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībās un to iepirkumos aizvien saimnieko īstenie labo darbu čempioni. Kurš vada ministriju - Linkaits vai „Auguļa staļļu” saimnieki?
Pie gandrīz miljonu eiro vērta iepirkuma Satiksmes ministrijas (SM) pārvaldītajā valsts akciju sabiedrībā Latvijas dzelzceļš (LDz) nupat ticis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pelēkais kardināls. KNAB jau vairākkārt pētītais dārgu auto un moto cienītājs, bijušais Kandavas mērs Rolands Bārenis (attēlā), prokūrists firmai SIA Jarva.
Bārenis, veiksmīgi bankrotējis uzņēmējs, kļuvis par galveno pārstāvi firmai SIA Jarva, kura par gandrīz miljonu eiro pēc LDz pasūtījuma gatava projektēt pasažieriem tik vajadzīgos, paaugstinātos dzelzceļa peronus.
Projektēt bez jebkādas pieredzes, jo „čempionu” komandas biedra pārstāvētā SIA Jarva būvkomersantu reģistrā reģistrēta tikai dažas dienas pirms iepirkuma termiņa beigām.
2.jūlijā „čempionu” komandas pelēkā kardināla Bāreņa aprūpētajai firmai Jarva izsniegts zemākais, 5.klases būvkomersanta reģistrācijas numurs. Taču laimīgā kārtā LDz iepirkumus beidzas 8.jūlijā, tāpēc Bāreņa Jarva pagūst iesniegt piedāvājumu LDz iepirkumā par dzelzceļa pasažieru infrastruktūras projektēšanu. Un, protams, tieši Jarva to vinnē. Uzvar ar zemākās cenas piedāvājumu.
Neticama veiksme. Firma bez jebkādas pieredzes uzvar ievērojamā LDz konkursā par dzelzceļa pasažieru infrastruktūras projektēšanu. Projektēs peronus, lai arī pieredze - tieši nulle.
Kāpēc tā notiek? Vai tāpēc, ka Bārenis ir ietekmīgs ZZS politiķis, kurš jauki un cieši komunicē ar Nacionālās apvienības atbalstītāju Jāni Kolu un tikpat ietekmīgu vairāku varas partiju atbalstītāju, firmas Binders šefu, miljonāru Armandu Garkānu?
Bāreni ar Kolu un Garkānu vieno uzņēmums Reck, jo Bāreņa pārstāvētā firma Jarva ir Reck sadarbības partneris. Uzņēmums Reck savukārt ir slavens ar to, ka it kā veiksmīgi Latvijā uzstādījis dārgos foto radarus – tos, par kuriem Iekšlietu ministrija sūdzas, ka nepietiek naudas to uzturēšanai, ka nevarot pelnīt, jo autovadītāji nepārkāpj noteikumus.
Vēl jaukāk, ka Bāreņa sadarbības partneris Reck, iespējams, ir tā firma, kura korumpējusi Saeimas deputāta Alda Gobzema patēvu, no valsts AS Latvijas ceļi atlaisto Edgaru Strodu.
Iepirkumu par dzelzceļa pasažieru peronu projektēšanu izsludināja iepriekšējā LDz valde, kuru vadīja „Lemberga jurists” Edvīns Bērziņš un „Šķēles ekonomists” Aivars Strakšas. Varbūt tāpēc ir saprotama veiksme, kāpēc tieši ZZS Bārenim un viņa Jarvai veicās iepirkumā. Karteļa saiknes ir ciešas.
Tomēr nav skaidrs, kāpēc LDz pagaidu valde atbalsta ZZS shēmas un kāpēc Linkaits nespēj stāties pretim karteļa dalībniekiem, politiski ietekmīgiem miljonāriem, Reck īpašniekiem.
Kas (ne)pieder Bārenim?
Bārenis, kuram oficiāli pēc firmas.lv datiem nekas vairs nepieder, ir prokūrists sievas īpašumiem. Pēc firmas.lv datiem, Bārenis ir prokūrists sievai Ilvai Bārenei piederošajam uzņēmumam SIA Jarva. Viņš gan ir vienīgā kontaktpersona uzņēmuma Jarva interneta mājas lapā, kurš atbild uz numuru 29443452.
Jarva mājaslapā internetā Jarva.lv var redzēt projektus ar kuriem Bāreņa prokūrētā firma lepojas: kā pirmais no tiem sadarbībā ar Reck ieviestie fotoradari.
Un var jau gadīties, ka tieši Reck piegādātie un uz Latvijas ceļiem jau uzstādītie radari un citi elektroniskie risinājumi – gan esošie, gan turpmāk plānotie - būs iemesls KNAB interesei ne tikai par valsts AS Latvijas ceļi valdes locekli Strodu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
