Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrībai “AUSMA” ir lielas bažas, ka šīs Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijas 11.03.2019.g. organizēto konferenci komisija pasniegs kā karogu, ka speciālisti visus jautājumus kopā ar “plašas sabiedrības līdzdalību” ir izdiskutējuši un nonākuši pie secinājuma, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” jāvirza uz Saeimas sesiju pieņemšanai tāds, kāds tas ir sagatavots. Kā ir izteicies zemes ģildes slavenais advokāts Normunds Šlitke – “labāk šausmīgas beigas nekā nepārtrauktas šausmas”.

Vai tiešām konference kaut ko atklāja, izdiskutēja? Biedrība “AUSMA”, zinot arī citu dzīvokļu īpašnieku tiesību biedrību aizstāvju viedokli, nonāk pie atzinuma, ka konference neko neatrisināja, neko neizlēma - ar kādu viedokli šie sarunu speciālisti atnāca uz konferenci, ar tādu aizgāja.

Tie, kuri vēroja videoierakstu http://www.saeima.lv/lv/mobile/pages/3_kanals Diskusija “Dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika”, arī varēja vai vēl var pārliecināties, ka konferencē nekāds dokuments netika piedāvāts apspriešanai un netika izstrādāts un netika pieņemts noslēguma dokuments, neviens jautājums neiekrāsojās ar secinājumu, kā un kas jāmaina likumprojektā, vai vispār tajā kaut ko mainīs. Neskaidrību, atklāti sakot, palika vairāk, nekā bija.

Tajā skaitā jāpiezīmē, k izskatījās, ka konferences toņi noteica lielākais zemes zem mājām uzpircējs, Maksātnespējas administrācijas advokāts Normunds Šlitke. Tas pierāda, kā interešu aizstāvībai vai nodrošināšanai varētu būt organizēta šāda konference.

Kaut uz konferenci bija ieradušies (aicināti) vairāki Tieslietu ministrijas speciālisti, eksperti un, iespējams, likumprojekta autori, bet viņi bija ieradušies ar “tukšām rokām” - bez izstrādātas koncepcijas problēmas apspriešanai un risinājumam. Tas vērtējams kā bezatbildība.

Par nožēlošanu, kaut konference tika izsludināta it kā ar plašas sabiedrības iesaistīšanu, biedrības “AUSMA” un iniciatīvas grupas speciālistu izstrādātā un konferencei iesniegtā koncepcija ar konkrētiem 14 punktiem arī netika apspriesta un mūsu biedrības speciālistiem tika ierādīta vieta pasēdēt zālē uz soliņa un klausīties, tādēļ šādu konferenci ar savu dalību bijām spiesti ignorēt un konferencē nepiedalīties, bet noskatījāmies tikai videokonferenci, domājot, ka tajā tomēr tiks spriests arī kaut kas nopietns. Nekā.

 Vēl vairāk, pat dažus atsevišķa konferences dalībnieka ierosinājumus, ka nedrīkst virzīt uz pieņemšanu apšaubāmu likumprojektu, tajā skaitā, ka tajā iestrādāts absurds nosacījums pieņemt lēmumu zemi pirkt, nezinot tās cenu un lielumu – pirkt “kaķi maisā” un citus šī dalībnieka izteikumus, kas bija sakritīgi ar “Ausmas” koncepcijā izteiktiem priekšlikumiem, konferences “eksperti” nesadzirdēja un neapsprieda.

Šie „eksperti” un „speciālisti”, kuri sēdēja tribīnē kā pieaicinātie un savas runas vērsa it kā pret sabiedrību, arī ar videoierakstu, faktiski vairāk sarunājās un apmainījās savā starpā, atsevišķās reizēs īsai replikai dodot vārdu zālē sēdošiem, starp kuriem bija manāmi arī valsts iestāžu administrācijas pārstāvji. Tā ir “sabiedrības līdzdalība”?

To starp, konferencē arī nevienai citai dzīvokļu īpašnieku aizstāvības sabiedriskajai organizācijai netika dota iespēja uzstāties ar savu redzējumu un šādu redzējumu apspriest, un tos konferences speciālisti neapskatīja, kaut bija lūgts mūsu koncepciju uz četrām lapām izplatīt visiem konferences dalībniekiem. Vai tas bija izpildīts un mūsu koncepcija izsniegta vai nē, nav ziņu, bet klusums par to dod pamatu teikt, ka nebija izsniegta. Tad ko var teikt – cik plaša “sabiedrības iesaiste” bija šīs konferences darbā!

Jā, konferencē bija pārstāvēta un ierādīta vieta pie galda biedrībai “Tauta pret Šlitki …” , gan kura, mūsuprāt, veidota kā pietuvināta partijai “Saskaņa”, kura esot izstrādājusi savā sapulcē un iesniegusi šādus “labojumus”:

- „Izpirkumu par kadastrālo vērtību + 0,5 % - (atbilde - aplamība, neko šie 0.5 % nedod, jo kadastrālā vērtība ir milzīga, uzpūsta līdz ārprāta robežām);

 - „Izpērk zemi ne tikai kopīgi, bet katrs savu zemes daļu”- (atbilde – pilnīga aplamība, jo tiek pārkāpts „Dzīvokļa īpašuma likuma” 16. 17.pants un CL 1068.- 1070.p. par kopīpašumu, ieviests nelabojams haoss);

 - Izpirkt minimālo FNZG zemi”- (atbilde – aplamības, jo piesaistāmo zemi nosaka pēc „Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likuma” 28.panta, kurā pašvaldības amatpersonām ierādītas neierobežotas tiesības spriest par zemes lielumu pēc subjektīviem kritērijiem vai pat pēc kukuļa apmēriem. Kur liks starpgabalus utt.).

Raksturīgi, ka dalībai konferencē un viņu viedokļa uzklausīšanai, apspriešanai arī nevarēja manīt nevienu zemes zem mājas mantinieku vai viņu viedokļa apspriešanu, toties uz to, kā rāda programma, bija aicināti divi zemes ģildes „baroni” – zemes uzpircēji, tajā skaitā Normunds Šlitke, kura viedoklis vairākos atzinumos saskanēja ar biedrības „Tauta pret Šlitki…” pārstāvi, kuri abi blakus sēdēja tribīnē un viens otra izteikumus apstiprināja.

Konference neapskatīja vai atsevišķus jautājumus analizēja, it kā pārrunāja, bet bez to apspriešanas atstāja sarunu līmenī. Biedrības „AUSMA” konceptuālos priekšlikumus, kurus būtu bijis jāatrisina pirms likumprojekta virzīšanas pieņemšanai Saeimā, neskatīja. Lūk, zināšanai, ko pamatā piedāvā biedrība „AUSMA” dalītā īpašuma iniciatīvas grupa, tajā skaitā:

1) Funkcionāli nepieciešamās zemes gabalam (FNZG) noteikt atsevišķu kadastrālo vērtību atbilstoši 27.01.2011. lietā Nr.2010-22-01 Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam, ka tā nav izvērtēta;

2) Izstrādāt jaunu, atsevišķu FNZG zemes robežu plānu;

3) Noteikt, pārskatīt un noteikt jaunu FNZG zemes statusu - apgrūtinātā zeme ar būvēm un komunikācijām;

4) Izskatīt jautājumu par komunikāciju zemes lietotāju iesaistīšanu zemes izpirkšanā atbilstoši likumā par zemes reformu 12. panta 2. daļā noradītajam, ka, “… ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. … “;

5) Izskatīt dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu nomnieku un/vai šādu telpu īpašnieku iesaistīšanu zemes izpirkšanai;

6) Izskatīt jautājumu, ka iesaistīt zemes izpirkumā dzīvokļus, kuri privatizēti un nav ierakstīti zemesgrāmatā, kuriem jābūt līdzvērtīgiem kā dzīvokļu īpašniekiem, par daudz runāja, bet kā problēma palika karājoties gaisā, kaut katram saprotams, ka viņi ir dzīvokļu īpašnieki ar vienādu statusu, gan atrisinot tikai ierakstu zemesgrāmatā;

7) Izskatīt jautājumu par neprivatizētajiem, īres dzīvokļiem privatizētajās mājās un viņu dalību zemes izpirkumā vai izskatīt tiesības un pienākumus īrētos dzīvokļus privatizēt utt.

 8) Pirms likuma pieņemšanas izskatīt mājas pārvaldes institūciju izveidošanas jautājumu, lai katrai mājai būtu noteikts oficiālas dzīvokļu kopsapulces 50 + 1 vai 2/3 pilnvarota persona, kura tiesīga pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku intereses šajā procesā un tiesīga izlemt visus jautājumus, izņemot bankas kredītu ņemšanu, bet nē, tā vietā runāja, ka procesā vajag iesaistīt tiesu izpildītāju. Nu ja, dalīs 38 miljonus, viņiem arī pienākas kumoss, ka tad tā nebūšot izšķērdība, bet, ja naudu izlietot zemes reformas un māju privatizācijas pabeigšanai, attiecību sakārtošanai, tā būšot nelietderīga naudas izšķērdēšana. „Eksperti” pie tā arī apstājās.

9) Izskatīt jautājumu, ka izpērk zemi par summu, par kuru to iegādājās + 18% (vai pēc zemes iegādes, pirkuma laika kadastrālās vērtības). Nu ja, ir jāsaka - sagribējāt mums atņemt pīrāgu, neizdosies! Mēs esam spēcīgas ģildes, mūs ir jāklausa?!

Neņemot vērā pat to, ka no biedrības „AUSMA” koncepcijas netika izskatīts neviens jautājums, KONFERENCE NEPIEŅĒMA ARĪ SASKAŅOTU DOKUMENTU VAI IZKRISTALIZĒTU VERSIJU, KAS JĀMAINA SAEIMĀ IESNIEGTAJĀ LIKUMPROJEKTĀ, kuru likumprojekta pantu vai ka likumprojekts jāatdod Tieslietu ministrijai priekšdarbu izpildei – tiesisko attiecību sakārtošanai un jauna likumprojekta izstrādāšanai uz jaunas koncepcijas pamata.

Biedrība „AUSMA” un, cik ir zināms, citas biedrības kategoriski uzstāj, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” jāatdod atpakaļ Tieslietu ministrijai, ka to nedrīkst pieņemt uz nesakārtotu dalītā īpašuma zemes tiesisko attiecību pamata, jo tas radīs neziņu un jaunus saspīlējumus un neapmierinātību vai ka šis likums varētu tikt neizpildāms un nepieņemams un tad tieši tiktu izšķērdēti 38 miljoni, ja likumu nebūs iespējams realizēt – izbeigt dalīto īpašumu.

Nu ja, „lielie” cilvēki labāk nekā sabiedriskās organizācija zinās paši, kur un kam tos 38 miljonus sadalīt, lai pēc tam no dzīvokļu īpašniekiem ar viltu izspiestu simtiem miljonu!

No konferences sarunām varēja izsecināt, ka diskusija notikusi, likumprojektu uz pieņemšanu var virzīt to pašu, bez izmaiņām, kas, mūsuprāt, piešķirs bagātīgu peļņu ekonomiskā grupējuma ģildēm vai kā tautā izsakās – „zemes baroniem”.

Dzīvokļu īpašniekiem ir tikai divas izvēles –šādu likumu noraidīt un, nezinot zemes lielumu un cenu, nekādus dzīvokļu sapulces nerīkot un nepieņemt lēmumu pirkt "kaķi maisā" vai sūdzēties Romas pāvestam. Organizēt protestus – Latvijai tas nav ietekmīgs instruments, kas varētu stāvēt pretī šāda jauna OIK naudīgiem organizatoriem!

Aprēķini, ko sniedz TM par "vidējām" izpirkuma cenām, ir klaja maldināšana, lai iemānītu iesaistīties faktiski krāpnieciskā izpirkumā. Lai TM aprēķina izmaksas konkrētiem zemes gabaliem ar adresi vismaz 100 gadījumos un pieskaita klāt bankas kredītu procentus, kas dzīvokļu īpašniekiem plus izpirkuma maksai būs jāsedz, izpirkuma cena būs tūkstošos.

Runātāji, biedrība „Tauta pret Šlitki…” aktīvi rosināja izpirkt zemes ideālo daļu atsevišķi katram dzīvoklim, pa vienam, ja atmiņa neviļ, to atbalstīja arī Normunds Šlitke. Tā taču liela aplamība, tik liela absurda ieteikumu var virzīt tikai "zemes baroni", lai ieviestu nelabojamu bardaku un haosu.

Kopsavilkumā jāatzīst, ka konference neko neatrisināja un neko jaunu, kā iziet no mākslīgi pasludināta viedokļa, ka problēma ir „loti sarežģīta”, nepieņēma.

Jau 2010. gadā uz biedrības „AUSMA” iesnieguma pamata, kas tika iesniegts pieņemšanā pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, Ministru kabinets 2010.gada septembrī izdeva rīkojumu Nr.541 „Par Koncepciju par Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizāciju” un ar 4.1.punktu uzdeva tieslietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā līdz 2012.gada 1.augustam – normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanai attiecībā uz tiesiskā regulējuma noteikšanu, lai izbeigtu pastāvošo dalīto īpašumu tiesiskās attiecības, novērstu dalīto īpašumu izveidošanu turpmāk.

Tieslietu ministrijas eksperti, speciālisti, ierēdņi jau 10 gadus staigā pa konferencēm, saietiem, apspriedēm aizvien ar „tukšām rokām” (un tukšām galvām?) un uzstājas ar nereālām sarunām, un joprojām nevar tikt galā.

Te nu gan tieslietu ministram Jānim Bordānam, ja ierēdņi 10 gadu laikā netiek galā ar vienu likumprojektu, iespējams, ir laiks risināt jautājumu, kā tikt galā ar šādiem atsevišķiem ierēdņiem, kuri izvairās no elementāri vienkāršu risinājumu izskatīšanas un, mūsuprāt, kopā ar satelītiestādēm un zemes ģildēm viltīgi sludina šausmu stāstus par „grūtībām”.

Te nu būtu savs vārds sakāms Saeimas Valsts un pašvaldību lietu komisijai, tās vadītājam Sergejam Dolgopolovam (Saskaņa) un šī jautājuma darba grupas vadītājam Viktoram Valainim (ZZS), bet viņu politiskā drosme neskan un neizpaužas ar noteiktību.

Nu jau Faceebok izskan paziņojumi, ka vienam dzīvoklim izpirkuma cena būšot tikai ap dažiem simtiem EUR un ka 2020.gadā sākšoties zemes zem mājām masveida izpirkšana. Šādi ziņojumi jau pilnā mērā saskan ar TM rādītiem piemēriem ar izpirkuma zemām cenām.

Ko tas nozīmē? Mēs arī esam rēķinājuši – mazākā zemes cena vienam dzīvoklim ap 1500 līdz 7000. Normunds Šlitke, liekas, izteicās, ka šis summas būšot mazākas nekā dzīvokļa cenas pieaugums uz nopirktās zemes vai kā samaksa par zemi. Arī reklāma? Cik jauka dzīve būs jums, dzīvokļu īpašnieki, varēsiet jau rītā uz brokastīm pārdot dzīvokli un doties uz Īriju sēnes lasīt. Bet kas maksās bankas kredītus?

Dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt modriem un jārēķina zemes zem mājas izmaksas atkarībā no zemes lieluma un tās kadastrālās vērtības, tikai tad riskēt ar lēmumu pirkt vai nepirkt zemi, lai sevi - tautas daļu ap 330 000 cilvēku vai 111 000 dzīvokļu nepakļautu kārtējai „obligātā iepirkuma komponentei” (OIK), ar kuru plāno no nabadzīgākās tautas daļas izmānīt simtiem miljonu. To nedrīkst pieļaut, jāprotestē un jāizmanto visi aizstāvības instrumenti, arī dodoties uz Satversmes tiesu, ja tādu likumu Saeima pieņems.

* Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „AUSMA”

Saistītais raksts:

https://www.pietiek.com/raksti/krizdami_klupdami_juridiskas_fineses,_ieredni_turpina_aizstavet_zemes_baronu_intereses

Novērtē šo rakstu:

40
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...