Iesaki rakstu: 
Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
ASV atteikums pilnvērtīgi palīdzēt Ukrainai bija paredzams, tāpat kā bija paredzams arī tas, ka bloķēšanā tiks vainoti Trampu atbalstošie republikāņi, kas šajā gadījumā, manuprāt, tiek izmantoti kā izdevīgi grēkāži, uz ko norādīs demokrāti un Baidena valdība, lai gan faktiski tad, ja republikāņi neizvēlētos kļūt par “noderīgajiem idiotiem” un atbalstu būtu apstiprinājuši, šo atbalstu Ukrainai visdrīzāk nāktos bloķēt pašiem demokrātiem, un pašiem uzņemties šo nepateicīgo lomu.
Paskaidrošu kāpēc tā domāju: ar dažādām sazvērestību teorijām par kara iemesliem, par Zeļenska un Baidena dēla, kā arī tādu kompāniju kā BlackRock interesēm visai viegli var iepazīties jebkurš, tāpēc šoreiz tās neanalizēšu, tomēr ieteikšu padomāt, kā rīkotos Zeļenskis un Baidens, ja tādas teorijas izrādītos patiesas.
Ja sazvērestību teorijām ir vieta, tad Zeļenskis un Baidens saprot, ka par mieru ir jāvienojas kamēr Baidens vēl ir prezidents, jo abiem ir pilnīgi skaidrs, ka rudenī, kad pie teikšanas nāks Tramps vai drīzāk kāds cits no republikāņiem, Baidenam un Zeļenskim būs par vēlu "dalīt" Ukrainu uz viņiem izdevīgiem noteikumiem.
Ņemot vērā to, ka baumas, ka ASV varētu nepalīdzēt Ukrainai, nu jau ir apstiprinājušās, secināms, ka pirmais plānotais solis uz pamiera vai miera sarunām jau ir sperts, un ņemot vērā to, ka ASV vēlēšanu rudens nav aiz kalniem, šie soļi tiks sperti paātrinātā tempā, pie kam uz piekāpīgiem noteikumiem, atkāpjoties no izvirzītajiem principiem, galvenais, lai tāda vienošanās tiek noslēgta līdz rudenim ar bonusā sev iespraustu medāli par miera atdošanu.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
