Vai Latvijas Universitātei jāsadarbojas ar pretrunīgi vērtētu organizāciju un jārīko kopīgi pasākumi?
Pietiek lasītājs26.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes (LU) portālā pagājušā gada izskaņā parādījās ziņa, ka: "LU un biedrība "Glābiet bērnus" noslēdz sadarbību ar mērķi uzlabot bērnu tiesību normu nostipirnāšanu Covid-19 ietekmē". Ziņā norādīts, ka "Latvijas Universitāte un biedrība "Glābiet bērnus" parakstīja līgumu par sadarbību pētījumu, sabiedrības izglītības un sabiedriskās domas ietekmēšanas jomā ar mērķi uzlabot starptautisko bērna tiesību normu nostiprināšanu valstī".
Ziņā par biedrību "Glābiet bērnus" dēvētajai organizācijai īstais nosaukums ir "Glābiet bērnus - sabiedriskais tiesībsargs", un tā sevi pozicionē kā bērnu interešu un tiesību aizstāve. Publiski pieejamā informācija liecina, ka šīs organizācijas redzamākā pārstāve ir Dr.med. Inguna Ebela.
No pirmā acu uzmetiena, protams, viss iecerētais izklausās ļoti pozitīvi un vērtīgi, taču iedziļinoties šāds iespaids lēni, bet konsekventi gaist. Īsti nav saprotams, kas ir domāts ar: "[..] mērķi uzlabot bērnu tiesību normu nostipirināšanu Covid-19 ietekmē." Nostiprināt bērnu tiesību normas Covid-19 ietekmē izklausās neloģiski un pēc pārpratuma vai kļūdas. Arī pati ļoti cienījamā Ebelas kundze nekādi nedz ar tiesību normām, nedz to jebkādu nostiprināšanu nav saistīta, jo sevi dēvē par mediķi, bet ne par juristu vai leģislatoru.
Protams, arī par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres nopelniem pacientu ārstēšanā un medicīnā kopumā jautājums ir atklāts, bet vismaz izglītība medicīnā, domājams, šai kundzei ir. Tātad jautājums par ieceri sadarbībai ar LU kvalitāti vairs nav aktuāls. Taču vēl vairāk jāšaubās par LU un šī sabiedriskā veidojuma sadarbības nepieciešamību arī tādēļ, ka organizācijai ir pretrunīga slava.
Piemēram, politoloģe Petra Beķere jau vairāk nekā pirms desmit gadiem savā rakstā portālā www.delfi.lv publikācijā "Glābiet bērnus" - organizācijas patiesā seja" norādīja: "Tai pat laikā "Glābiet bērnus!" ir visai aktīva ziņojumu sniedzēja, izceļoties ar pārsteidzīgiem, neapdomīgiem, skaļiem paziņojumiem un apvainojumiem. Informācijas falsificēšana un neadekvātas apsūdzības. Pretrunīgas liecības, bērnu emocionāla ietekmēšana un naida kurināšana sabiedrībā. Pašreiz vēl neviens tā arī nav izvērtējis kāds nepamatots kaitējums ir nodarīts daudzām pusēm, nemaz nerunājot par Latvijas tēlu kopumā. Ar ko šī organizācija patiesībā nodarbojas?"
Pašķirstot organizācijas sagatavotos alternatīvos ziņojumus Apvienoto Nāciju Organizācijai par paveikto vai nepaveikto bērnu tiesību un interešu jomā Latvijā, rodas politoloģes iepriekš norādītajiem vērtējumiem analoģiski secinājumi. Organizācija nereti pauž skaļus un vispārinātus apgalvojumus. Ziņojumu kvalitāte arī atstāj pietiekami daudz vietas pilnveidei. Tātad arī šajā aspektā jāsecina, ka organizācijai ir pretrunīga slava un tās darbu kvalitāte īsti neko šajā jomā neuzlabo. Gluži pretēji.
Noslēgumam gan daži jautājumi vēl būtu uzdodami. Vai LU ir vērtīgi sadarboties ar šādu organizāciju? Kāda vajadzība nevalstiskajai organizācijai sadarboties ar LU? Vai ir ieplānots projekts ar augstskolas vai publisku finansējumu? Vēl viens aspekts. 2022.gada 26.janvārī minētā organizācija LU Zinātņu mājā rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci "Covid - 19 ietekme uz bērniem, tiesības un atbildība". Kas par to maksā?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
