
Vai „Latvijas Pasts” vēlas iedzīvoties uz pastmarku pircēju rēķina?
PIETIEK04.03.2014.
Komentāri (0)
Latvijas Pasts pāreju uz eiro izmantojis, lai nesniegtu pakalpojumus, par kuriem jau iepriekš saņēmis samaksu, proti, pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vairs tikai šogad, lai gan to iegādes brīdī cilvēki netika brīdināti, ka pastmarkām beigsies derīguma termiņš un viņi būs samaksājuši par vēstules sūtīšanas pakalpojumu avansā, bet pašu pakalpojumu tā arī nesaņems. Turklāt pastmarkas ar lata nominālvērtību pastā tiek pārdotas joprojām, lai gan nekur netiek uzskatāmi un skaidri norādīts, ka šīm pastmarkām jau pēc desmit mēnešiem būs beidzies derīguma termiņš.
Lai gan Latvija, pārejot uz eiro valūtu, noteica, ka latus pret eiro varēs mainīt mūžīgi, izrādās, ka Latvijas Pasts nav vēlējies būt tik gādīgs pret saviem klientiem un tieši pagājušajā gadā panācis izmaiņas likumā, lai jau iepriekš pārdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību nebūtu jāmaina pret derīgām pastmarkām.
Juridiskais ietvars šim pasākumam tika sākts gatavot līdz ar pagājušā gada 21.martā Pasta likuma 33.panta 3 daļā veiktajiem grozījumiem, kuri to jaunajā redakcijā paredz, ka pārdotās pasta apmaksas zīmes atpakaļ nepieņem un nemaina. Savukārt kārtību, kādā Latvijas Republikas pastmarkas izgatavo, laiž apgrozībā un izņem no apgrozības ar šī paša likuma 34.pantu deleģētas Ministru kabinetam.
Tas savukārt noteicis, ka Latvijas Republikas pastmarkas, aploksnes un pastkartes ar pastmarkas attēlu tiek laistas apgrozībā un izņemtas no apgrozības, pamatojoties uz universālā pasta pakalpojuma sniedzēja izpildinstitūcijas, tātad Latvijas Pasta pilnvarotas personas lēmumu.
Savukārt Latvijas Pasts noteicis, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek izņemtas no apgrozības no 2015.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka klientiem nav iespējas mainīt pastmarkas ne pret naudu, ne pret citām pastmarkām.
Latvijas Pasta sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda nenoliedz, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek tirgotas joprojām. Pēc viņas pārstāvētā uzņēmuma pārliecības, cilvēkiem esot jādod tiesības izvēlēties pastmarku, turklāt pasta operatori arī paskaidrojot, ka to derīguma termiņš ir līdz šā gada beigām.
Latvijas Pasts nesaskatot pārkāpumu faktā, ka pasta nodaļās un citās pastmarku tirdzniecības vietās nav izlikti paziņojumi par pastmarku derīguma termiņu. „Mēs jau pagājušā gada vidū informējām, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vēl tikai 2014.gadā. Cilvēkiem pašiem ir jāseko līdzi informācijai un jāuzmanās, lai pastmarkas izlietotu to derīguma termiņa laikā,” Pietiek norādīja pasta pārstāve.
Pēc viņas teiktā, jau no pagājušā gada tiek tirgotas arī pastmarkas ar diviem nomināliem – gan eiro, gan latu, un tām derīguma termiņš nebeigsies. Turklāt citu valstu pieredze liecinot, ka gads ir pietiekami ilgs termiņš, lai cilvēki izlietotu pastmarku krājumus.
Pasta klientiem gan ir aizdomas, ka tas ir patērētāju tiesību pārkāpums, jo laikā, kad tika tirgotas pastmarkas, nebija informācijas, ka tām beigsies derīguma termiņš.
Pret privātuzņēmumu pieļautajām kļūdām citkārt tik neiecietīgais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gadījumā ar valsts uzņēmējsabiedrību Latvijas Pasts nevēlas aizstāvēt patērētāju tiesības, jo uzskata, ka tā nav tik liela problēma, jo neesot indikāciju, ka cilvēki būtu sarūpējuši pastmarku krājumus.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa neslēpj, ka īsti nepārzina pasta pakalpojumus regulējošos normatīvus, jo pastmarku derīguma termiņa jautājumā neesot iedziļinājusies. Arī sūdzības par Latvijas Pasta rīcību PTAC neesot saņēmis.
Turklāt Vītoliņa esot pārliecināta, ka tas neradīs patērētājiem nekādus sarežģījumus. „Es gan īsti nezinu, taču nedomāju, ka cilvēkiem ir mājās lieli pastmarku krājumi, kuri līdz ar izņemšanu no apgrozības ies zudumā,” teic PTAC direktore. Tas, ka pastmarku tirdzniecības vietās nav norādes par latu nominālvērtības pastmarku derīguma termiņu, gan varētu būt pārkāpums, piebilda Vītoliņa.
PTAC vairākkārt sodījis komersantus, kas ir iekasējuši no klientiem pakalpojumu priekšapmaksu, bet kādu izmaiņu dēļ nav spējuši sniegt precīzi tādu pakalpojumu, kāds piedāvāts. Taču šajā gadījumā Latvijas Pasts, kurš līdz ar pastmarkas tirdzniecību ir pārdevis vēstuļu sūtīšanas pakalpojumu, šo pakalpojumu vispār negrasās sniegt pēc 2015.gada 1.janvāra par pastmarkām ar lata nominālvērtību.
Latvijas Pasta pārstāve tā arī nespēja Pietiek sniegt argumentus, kādēļ pastmarkām nevarētu būt neierobežots derīguma termiņš.





Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.