Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Pasts pāreju uz eiro izmantojis, lai nesniegtu pakalpojumus, par kuriem jau iepriekš saņēmis samaksu, proti, pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vairs tikai šogad, lai gan to iegādes brīdī cilvēki netika brīdināti, ka pastmarkām beigsies derīguma termiņš un viņi būs samaksājuši par vēstules sūtīšanas pakalpojumu avansā, bet pašu pakalpojumu tā arī nesaņems. Turklāt pastmarkas ar lata nominālvērtību pastā tiek pārdotas joprojām, lai gan nekur netiek uzskatāmi un skaidri norādīts, ka šīm pastmarkām jau pēc desmit mēnešiem būs beidzies derīguma termiņš.

Lai gan Latvija, pārejot uz eiro valūtu, noteica, ka latus pret eiro varēs mainīt mūžīgi, izrādās, ka Latvijas Pasts nav vēlējies būt tik gādīgs pret saviem klientiem un tieši pagājušajā gadā panācis izmaiņas likumā, lai jau iepriekš pārdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību nebūtu jāmaina pret derīgām pastmarkām.

Juridiskais ietvars šim pasākumam tika sākts gatavot līdz ar pagājušā gada 21.martā Pasta likuma 33.panta 3 daļā veiktajiem grozījumiem, kuri to jaunajā redakcijā paredz, ka pārdotās pasta apmaksas zīmes atpakaļ nepieņem un nemaina. Savukārt kārtību, kādā Latvijas Republikas pastmarkas izgatavo, laiž apgrozībā un izņem no apgrozības ar šī paša likuma 34.pantu deleģētas Ministru kabinetam.

Tas savukārt noteicis, ka Latvijas Republikas pastmarkas, aploksnes un pastkartes ar pastmarkas attēlu tiek laistas apgrozībā un izņemtas no apgrozības, pamatojoties uz universālā pasta pakalpojuma sniedzēja izpildinstitūcijas, tātad Latvijas Pasta  pilnvarotas personas lēmumu.

Savukārt Latvijas Pasts noteicis, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek izņemtas no apgrozības no 2015.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka klientiem nav iespējas mainīt pastmarkas ne pret naudu, ne pret citām pastmarkām.

Latvijas Pasta sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda nenoliedz, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek tirgotas joprojām. Pēc viņas pārstāvētā uzņēmuma pārliecības, cilvēkiem esot jādod tiesības izvēlēties pastmarku, turklāt pasta operatori arī paskaidrojot, ka to derīguma termiņš ir līdz šā gada beigām.

Latvijas Pasts nesaskatot pārkāpumu faktā, ka pasta nodaļās un citās pastmarku tirdzniecības vietās nav izlikti paziņojumi par pastmarku derīguma termiņu. „Mēs jau pagājušā gada vidū informējām, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vēl tikai 2014.gadā. Cilvēkiem pašiem ir jāseko līdzi informācijai un jāuzmanās, lai pastmarkas izlietotu to derīguma termiņa laikā,” Pietiek norādīja pasta pārstāve.

Pēc viņas teiktā, jau no pagājušā gada tiek tirgotas arī pastmarkas ar diviem nomināliem – gan eiro, gan latu, un tām derīguma termiņš nebeigsies. Turklāt citu valstu pieredze liecinot, ka gads ir pietiekami ilgs termiņš, lai cilvēki izlietotu pastmarku krājumus.

Pasta klientiem gan ir aizdomas, ka tas ir patērētāju tiesību pārkāpums, jo laikā, kad tika tirgotas pastmarkas, nebija informācijas, ka tām beigsies derīguma termiņš.

Pret privātuzņēmumu pieļautajām kļūdām citkārt tik neiecietīgais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gadījumā ar valsts uzņēmējsabiedrību Latvijas Pasts nevēlas aizstāvēt patērētāju tiesības, jo uzskata, ka tā nav tik liela problēma, jo neesot indikāciju, ka cilvēki būtu sarūpējuši pastmarku krājumus.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa neslēpj, ka īsti nepārzina pasta pakalpojumus regulējošos normatīvus, jo pastmarku derīguma termiņa jautājumā neesot iedziļinājusies. Arī sūdzības par Latvijas Pasta rīcību PTAC neesot saņēmis.

Turklāt Vītoliņa esot pārliecināta, ka tas neradīs patērētājiem nekādus sarežģījumus. „Es gan īsti nezinu, taču nedomāju, ka cilvēkiem ir mājās lieli pastmarku krājumi, kuri līdz ar izņemšanu no apgrozības ies zudumā,” teic PTAC direktore. Tas, ka pastmarku tirdzniecības vietās nav norādes par latu nominālvērtības pastmarku derīguma termiņu, gan varētu būt pārkāpums, piebilda Vītoliņa.

PTAC vairākkārt sodījis komersantus, kas ir iekasējuši no klientiem pakalpojumu priekšapmaksu, bet kādu izmaiņu dēļ nav spējuši sniegt precīzi tādu pakalpojumu, kāds piedāvāts. Taču šajā gadījumā Latvijas Pasts, kurš līdz ar pastmarkas tirdzniecību ir pārdevis vēstuļu sūtīšanas pakalpojumu, šo pakalpojumu vispār negrasās sniegt pēc 2015.gada 1.janvāra par pastmarkām ar lata nominālvērtību.

Latvijas Pasta pārstāve tā arī nespēja Pietiek sniegt argumentus, kādēļ pastmarkām nevarētu būt neierobežots derīguma termiņš. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi