Vai „Latvijas autoceļu uzturētāja” vadība „piemirsusi” likumu un jaunu kapitālsabiedrības stratēģiju?
Vilnis Vitko18.12.2023.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Lūdzu rast iespēju sniegt informāciju, vai VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (turpmāk - LAU) tiek ievērota labas pārvaldības prakse, kā arī ievērots Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums?
Ar vārdiem "labas pārvaldības prase" domāta tā, kas minēta Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk - PKC) vadlīnijās:
Kapitālsabiedrības padomes uzdevums ir apstiprināt vidējā termiņa stratēģiju un uzraudzīt tās izpildi, kas minēts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107.pantā. „Padomes uzdevumi:
(1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.
(2) Padomes uzdevumi ir šādi:
..
3) apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju un uzraudzīt tās īstenošanu.”
Pēc publiski pieejamās informācijas secināms, ka LAU 2022. gadā nebija veicis izmaiņas stratēģijā un 2022.gada ilgtspējas pārskatā plānoja izstrādāt un 2023.gadā ieviest jaunu stratēģiju.
https://www.lau.lv/uploads/uploads/PAR%20LAU/gada%20parskati/2022/LAU_Ilgtspejas_parskats_2022.pdf
Vai jaunā vidēja termiņa darbības stratēģija, kas atbilstoša LAU faktiskajai situācijai, darbojoties brīvā tirgus apstākļos, ir apstiprināta, ieviesta 2023.gadā? Kur ar tās vadlīnijām vai pašu tās saturu var iepazīties? Ļoti labs piemērs ar pieejamību ir „Latvijas dzelzceļš”, kura stratēģija ir publiski pieejama: https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDz-strategija--2021.-2025.pdf.
Vai vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes laikā ir iesaistītas ieinteresētās puses un veikta komunikācija ar ieinteresētajām pusēm, kā to noska PKC vadlīnijas?
19.Stratēģija ir plānošanas dokuments, kura projekts tiek izstrādāts, savstarpēji sadarbojoties kapitāla daļu turētājam, kapitālsabiedrības padomei vai dalībnieku (akcionāru) sapulcei (ja padome nav izveidota) un kapitālsabiedrības valdei, kā arī tās tieši vai netieši (piemēram, caur sabiedriskās domas pētījumiem) iesaistītajām vai pieaicinātajām ieinteresētajām pusēm (darbinieku pārstāvji, klienti, sadarbības partneri, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, starptautiskās organizācijas).
Ja stratēģija nav ieviesta, tad LAU joporojām strādā pēc vidēja termiņa darbības stratēģijas 2019. − 2025. gadam, kas paredz darbību atbilstoši valsts deleģēto funkciju veikšanai.
Deleģējuma funkcija pēc publiski pieejamās informācijas LAU nav jau kopš 2023.gada augusta, kad tika uzsākta pēdējā noslēgtā līguma (lotes) darbu veikšana iepirkumā par Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem.
Secīgi - darbs pēc 2019.-2025.gada stratēģijas nav atbilstošs LAU faktiskajam stāvoklim, PKC vadlīnijām, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam.
Vai budžeta plāns 2024.gadam ir izstrādāts atbilstoši jaunajai vai vecajai vidēja termiņa darbības stratēģijai?
Kāda ir LAU akcionāra, padomes un valdes atbildība, ja tomēr LAU strādā pēc būtiski neatbilstošas vidēja termiņa darbības stratēģijas?
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
