Vai „Latvijas autoceļu uzturētāja” vadība „piemirsusi” likumu un jaunu kapitālsabiedrības stratēģiju?
Vilnis Vitko18.12.2023.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Lūdzu rast iespēju sniegt informāciju, vai VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (turpmāk - LAU) tiek ievērota labas pārvaldības prakse, kā arī ievērots Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums?
Ar vārdiem "labas pārvaldības prase" domāta tā, kas minēta Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk - PKC) vadlīnijās:
Kapitālsabiedrības padomes uzdevums ir apstiprināt vidējā termiņa stratēģiju un uzraudzīt tās izpildi, kas minēts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107.pantā. „Padomes uzdevumi:
(1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību.
(2) Padomes uzdevumi ir šādi:
..
3) apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju un uzraudzīt tās īstenošanu.”
Pēc publiski pieejamās informācijas secināms, ka LAU 2022. gadā nebija veicis izmaiņas stratēģijā un 2022.gada ilgtspējas pārskatā plānoja izstrādāt un 2023.gadā ieviest jaunu stratēģiju.
https://www.lau.lv/uploads/uploads/PAR%20LAU/gada%20parskati/2022/LAU_Ilgtspejas_parskats_2022.pdf
Vai jaunā vidēja termiņa darbības stratēģija, kas atbilstoša LAU faktiskajai situācijai, darbojoties brīvā tirgus apstākļos, ir apstiprināta, ieviesta 2023.gadā? Kur ar tās vadlīnijām vai pašu tās saturu var iepazīties? Ļoti labs piemērs ar pieejamību ir „Latvijas dzelzceļš”, kura stratēģija ir publiski pieejama: https://www.ldz.lv/sites/default/files/LDz-strategija--2021.-2025.pdf.
Vai vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes laikā ir iesaistītas ieinteresētās puses un veikta komunikācija ar ieinteresētajām pusēm, kā to noska PKC vadlīnijas?
19.Stratēģija ir plānošanas dokuments, kura projekts tiek izstrādāts, savstarpēji sadarbojoties kapitāla daļu turētājam, kapitālsabiedrības padomei vai dalībnieku (akcionāru) sapulcei (ja padome nav izveidota) un kapitālsabiedrības valdei, kā arī tās tieši vai netieši (piemēram, caur sabiedriskās domas pētījumiem) iesaistītajām vai pieaicinātajām ieinteresētajām pusēm (darbinieku pārstāvji, klienti, sadarbības partneri, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, starptautiskās organizācijas).
Ja stratēģija nav ieviesta, tad LAU joporojām strādā pēc vidēja termiņa darbības stratēģijas 2019. − 2025. gadam, kas paredz darbību atbilstoši valsts deleģēto funkciju veikšanai.
Deleģējuma funkcija pēc publiski pieejamās informācijas LAU nav jau kopš 2023.gada augusta, kad tika uzsākta pēdējā noslēgtā līguma (lotes) darbu veikšana iepirkumā par Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem.
Secīgi - darbs pēc 2019.-2025.gada stratēģijas nav atbilstošs LAU faktiskajam stāvoklim, PKC vadlīnijām, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam.
Vai budžeta plāns 2024.gadam ir izstrādāts atbilstoši jaunajai vai vecajai vidēja termiņa darbības stratēģijai?
Kāda ir LAU akcionāra, padomes un valdes atbildība, ja tomēr LAU strādā pēc būtiski neatbilstošas vidēja termiņa darbības stratēģijas?
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
