Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Latvijas teritorijā VAS „Latvijas dzelzceļš” ir monopolists, tad Baltijas reģionā tas ir tikai viens no trim dzelzceļa infrastruktūras operatoriem/konkurentiem. Kazahijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas un citas kravas lielā mērā nonāks Latvijas/Lietuvas/Igaunijas ostās pa dzelzceļu.

Daļai dzelzceļa kravu autotransports faktiski nav alternatīva. Tātad ostās darbojošās kompānijas, izvēloties starp Klaipēdu, Rīgu un Tallinu vai kādu citu ostu, rēķinās, ka monopolists būs adekvāts, uz biznesu orientēts un arī daudz maz konkurētspējīgs Baltijas reģionā.

Šīs kompānijas savā ziņā ir „Latvijas dzelzceļa” un arī pa daļai valsts ārpolitikas ķīlnieki. Daļa ārzemju investoru uzlika uz Latviju. Investēja šeit, atvēra ofisus, pieņēma darbiniekus un - kļūdījās. Biznesa ruletē trāpījās nelaimīgs cipars.

Ja būtu investējuši Lietuvā, tad būtu OK. Neuzminēja.

Par ko šoreiz runa?

It kā viens notikums - Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs V. Morozovs tiek iekļauts sankciju sarakstā, un redzam divas dažādas rīcības. „Latvijas dzelzceļš” aptur sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu, bet Lietuva un Igaunija turpina.

Lietuvas un Igaunijas rīcība ir saprotama. Fiziska persona ir iekļauta sankciju sarakstā. Ar V. Morozovu sadarboties nedrīkst. Tā kā pats Baltkrievijas dzelzceļš nav iekļauts sankciju sarakstā, tad ar to drīkst sadarboties. It kā loģiski. Ja mērķis būtu iekļaut Baltkrievijas dzelzceļu sankciju sarakstā, tad to arī būtu izdarījuši.

Latvijas rīcība arī ir saprotama, tikai no citas puses - lai tikai kāds nepadomātu ko nelāgu. Labāk ne, un nospļauties uz Latvijas ostās investējušiem uzņēmumiem un arī igauņiem, jo igauņi līdz Baltkrievijai var tikt tikai pa Latvijas teritoriju.

Cik saprotu, tad ir aizsūtīta vēstule uz ES ar lūgumu paskaidrot, kā piemērot sankcijas, un tiek gaidīta atbilde. Kaut kad jau tā atnāks, taču ir atkal viens „bet”. Šajās dienās tiek saskaņoti pārvadājumu plāni nākošajam mēnesim. Ja Latvijas virzienā netiks saskaņotas kravas, tad to arī nebūs. Ne tikai baltkrievu, bet arī visu pārējo. Maz, ka sēd bez darba kopš Līgo svētkiem, sēdēs vēl kādu mēnesi.

Turklāt sēdēs uz valsts budžeta rēķina, jo visus zaudējumus sedz valsts. Runa nav par centiem, bet vairākiem miljoniem eiro. Ja kravas tiktu vestas, valsts iegūtu nodokļus, uzņēmumi pelnītu un apmaksātu darbiniekus, tātad AS „Latvijas dzelzceļš” padomes radītajiem zaudējumiem valsts budžetam, kompensējot infrastruktūras maksājumus, ir jāpieskaita vēl arī reizes divas lielāki zaudējumi, kas tiek nodarīti pārējiem.

Kā redzam, ir divas dažādas rīcības un divas dažādas attieksmes pret uzņēmējdarbību. Latvija ārzemju investoriem nav prognozējama valsts. Politiski lēmumi dominē pār biznesa lēmumiem.

Manuprāt, Baltijas valstu izvietojums Pasaules konkurētspējas indeksā ir tikai loģisks un pašu godīgi nopelnīts.

P.S. Ja tiks saņemta ES atbilde un izrādīsies, ka ar Baltkrievijas dzelzceļu drīkstēja sadarboties, kuram piestādīt rēķinu par zaudējumiem?

Attēlā - AS "Latvijas dzelzceļš" padomes priekšsēdētājs Jānis Lange

Vai satiksmes ministram Jānim Vitenbergam nav laiks mainīt arī „Latvijas dzelzceļa” padomi?

Novērtē šo rakstu:

105
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi