Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

5. oktobrī Pietiek publicēja manu rakstu „Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu". Atbildot uz to, Zemkopības ministrija 12. oktobrī publicēja savu anonīmo komentāru. Zemkopības ministrija 8. oktobrī publicēja arī neviena neparakstītu Skaidrojumu par prasībām zālāju kopšanā, lai saņemtu tiešos maksājumus.

Savā rakstā minēju vairākas problēmas, par kurām cerēju saņemt Zemkopības ministrijas atbildi – par īpašumu atņemšanas shēmu, kura izveidota, apgrūtinot zemes īpašniekiem tās apsaimniekošanu, paredzot administratīvus sodus par nesakoptu zemi, apliekot ar divkāršu īpašuma nodokli nesakoptās platības un nesen izveidojot Zemes fondu, kura mērķis – uzpirkt izputināto īpašnieku zemi.

Minēju arī nesenās likumdošanas izmaiņas, kuru mērķis pretrunā ar ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarāciju ir apgrūtināt Latvijas pamatiedzīvotājiem lauku zemes iegādi. Ierosināju Lauku attīstības programmā definēt nelielo zemes īpašnieku lomu lauku attīstībā un veicināt to iekļaušanu lauksaimnieciskajā ražošanā, attīstot kooperāciju.

Kā visaktuālāko problēmu minēju pēc Zemkopības ministrijas rīkojuma šovasar Latvijas laukos no parastajām (ne bioloģiski vērtīgajām) pļavām savākto nevienam nevajadzīgo sienu. Bet ZM anonīmajā atbildē ir saīsināti pārstāstīts tās mājaslapas saturs, nepieminot būtiskākos uzdotos jautājumus.

Atbildē minētā „Leader” programma paredzēta sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atbalstīšanai, nevis valsts mērogā pieļautu kļūdu labošanai, turklāt šo līdzekļu piešķiršana nav simtprocentīgi garantēta - tā atkarīga no konkursa komisijas lēmuma un reti tiek piešķirta projektiem privātā jomā.

Programma „LIFE” ir pārāk abstrakta, lai to varētu izmantot konkrētas saimniecības atbalstam, bet „Natura 2000” attiecas tikai uz mežiem ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

ZM raksta par tagad jau slēgto kooperācijas atbalsta programmu, kura paredzēja līdzekļus kooperatīvu biroju izveidei un biroju tehnikas iegādei. Vēl ir programmas jau attīstītu ražotāju kooperācijai, lai tie varētu apvienoties tirgus apgūšanai. Vienīgais kooperācijas veids, kas attīstās sekmīgi, ir meža īpašnieku kooperācija.

Manuprāt, pašlaik ir vajadzīgas atbalsta programmas lauksaimnieku kooperācijas uzsākšanai, lai pēc četrdesmit gadus ilgušās piespiedu kolektivizācijas cilvēki atkal sāktu viens otram uzticēties un sadarboties. To vislabāk varētu veikt, atbalstot vienas tehnikas vienības, piemēram, ruļļu preses, augstražīga vālotāja, kombaina, meža piekabes vai lentzāģa iegādi jaunizveidotam kooperatīvam. Tikai tā spēsim izmantot savus resursus - mazo saimniecību pļavas un mežus.

Kopumā lauku attīstības programma (LAP) ir orientēta uz vispārējām tendencēm, abstraktām lietām - tādām kā, piemēram, „zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis”, „SVN (stratēģiskā vides novērtējuma) specifiskie ieteikumi”, „pasākumu sinerģiskā mijiedarbība”.LAP nav atsevišķi izdalīti vissvarīgākie mērķi un tiem pakāŗtotie, tā ir pārsātināta ar saīsinājumiem un apzīmējumiem, piemēram, no finanšu jomas patapinātais „EX-ANTE novērtējums”, „SWOT analīze”, „SVID analīze” kas, šķiet, pilnīgi saprotami ir tikai tā autoriem un daļēji arī ministrijas ierēdņiem.

Liekas, ka Zemkopības ministriju vairāk interesē 7,3 miljardus lielā strauji augošā pasaules iedzīvotāju kopuma labklājība, nevis Latvijas iedzīvotāji, kuru skaits strauji sarūk. LAP nav orientēta uz cilvēkiem, ģimeni, viensētām, bet uz abstraktu ekonomisko rādītāju sasniegšanu, nepamatoti paļaujoties, ka tie paši par sevi atnesīs pārticību visiem. Toties pret atsevišķu indivīdu ir prasības – esi mobils, esi konkurētspējīgs, bet, ja nespēj tāds būt – pārdod īpašumu un pazūdi. Nav brīnums, ka cilvēki bēg no Latvijas.

LAP nav definēts vēlamais lauku apdzīvotības veids – PSRS okupācijas laikā izveidotie ciemati vai tradicionālās viensētas. Piespiedu kolektivizācijas laikā izveidoto lauku ciematu, kuru iedzīvotāju skaits strauji samazinās, atjaunošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzēts atvēlēt 86 miljonus eiro, bet viensētu ēku jumtu remontiem, ūdensapgādei un kanalizācijai, pievedceļu remontiem, elektrības pieslēgumu ierīkošanai līdzekļi nav paredzēti.

Joprojām bez elektrības ir simtiem apdzīvotu viensētu. Nav izpratnes par to, ka jebkuras ēkas - gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas laukos ir kopēja nacionāla vērtība un lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības potenciāls un tādēļ nebūtu pieļaujama to sabrukšana. (Latvijas brīvvalsts laikā valsts par niecīgu cenu pārdeva lauksaimniekiem būvmateriālus, lai arī laucinieki varētu uzbūvēt modernas, labiekārtotas dzīvojamās ēkas.)

Nav teikts, ko darīt ar tādu neprognozētu blakusparādību kā pilsētnieks laukos un strauji augošo laucinieku mobilitāti – šodien gandrīz ikvienā lauku sētā vismaz viens ģimenes loceklis ir saistīts ar darbu pilsētā vai ārzemēs.

Kādu ekonomisko izrāvienu mēs varam cerēt sasniegt, ja daudzi laucinieki (un arī pilsētnieki) smēķiem un alkoholam tērē vairāk nekā pārtikai, nemaz nerunājot par šo atkarībvielu nodarīto kaitējumu veselībai, darbaspējām un mūža ilgumam? Atkarības vielu lietošanas ierobežošana LAP nav pieminēta pat garāmejot.

Līdz šim platību maksājumus varēja uzskatīt par atbalstu viensētām un mazajām saimniecībām, jo to saņemšana nebija saistīta ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un siena savākšanu. Arī mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu varēja uzskatīt par atbalstu mazo saimniecību īpašniekiem, bet, Zemkopības ministrijai to sasaistot ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, liela daļa to vairs nesaņēma.

ZM trūkst izpratnes par to, ka lauksaimniecībai mazāk labvēlīgi apstākļi (MLA) ir ne tikai zemāka augsnes temperatūra un auglība, bet arī maza izmēra lauki un paugurains reljefs, kas ir ļoti ainavisks, bet stipri apgrūtina saimniekošanu –, izvedot no meža kokmateriālus jāšķērso purvainas, staignas ieplakas, bet ziemā traktors nespēj uzvilkt kalnā baļķus. Daudzās saimniecībās jau ar pirmo sniegu vairs nevar ar auto iebraukt pagalmā, jo lietotās riepas, braucot pret kalnu, buksē.

Vidzemes augstienē un tālāk uz austrumiem dažkārt ziema sākas jau novembra sākumā un ilgst līdz marta beigām – faktiski gandrīz pusgadu. Kupenas ir krūšu augstumā, un zemā gaisa temperatūrā grūti iedarbināt tehniku. Dziļā sniega dēļ meža darbi ir stipri apgrūtināti. Siena vākšanai stāvās nogāzēs vajadzīgs traktors ar labām bremzēm, pieredze, precīzs aprēķins un apdomība, lai neapgāztos vai kopā ar piecām tonnām dzelžu neieripotu purvā vai ezerā. Zemkopības ministrija nav aprēķinājusi patiesās lauku platības, ņemot vērā nogāžu slīpumu, un nav noteikusi pļavas, kurās siena savākšana stāvo nogāžu dēļ netiktu pieprasīta.

Zemkopības ministrijas Komentāra anonīmais autors raksta: „Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernākai, samazinās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Šis process ietekmē apdzīvotību lauku teritorijā, tāpēc lauksaimniecības nozarei ir svarīga loma arī apdzīvotības saglabāšanā laukos.”

Šis abu pretrunīgo teikumu apvienojums lieliski raksturo Latvijas lauku politikas strupceļu, kādā to ved atbalsti industriālajai ražošanai, kur cilvēku darbs vajadzīgs arvien mazāk. Un šis strupceļš ir veicinājis vēl lielāku problēmu - Latvijas demogrāfisko katastrofu.

Izeja no nodarbinātības problēmas ir nelielās saimniecības. Darbu apjoms tajās ir neaptverams, un darbi nav padarāmi, bet kopumā atdeve no viena hektāra mazajās saimniecībās ir lielāka nekā lielsaimniecībās. Diemžēl mazajās saimniecībās mehanizācijas līmenis parasti ir zems. Latvijai ir raksturīgas cenu šķēres – zema cena lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijai, bet augsta cena gatavajai produkcijai un tehnikai. Paradoksāli, ka Latvijā, neraugoties uz lielo lauksaimniecības un meža nozares pieprasījumu pēc dažāda veida tehnikas, gandrīz neko no tā visa neražojam.

Latvija droši vien vēl ilgi būs nabadzīga valsts, jo norvēģu ekonomista Ērika S. Reinerta grāmata „Kā bagātās valstis kļuva bagātas... un kāpēc nabadzīgās valstis paliek nabadzīgas” joprojām stāv grāmatnīcās nocenota un neizpirkta. Grāmatā aprakstīts, ka bagātām valstīm raksturīga ieguldījumu augošā atdeve, ko sniedz industrializācija. Savukārt nabadzīgās valstis nodarbojas ar lauksaimniecību un iegūstošo rūpniecību - nozarēm ar dilstošu ieguldījumu atdevi. Norvēģu ekonomists to dēvē par specializēšanos nabadzībā, kā piemēru minot Ekvadoru, kuras prezidentu rietumvalstu politiķi pierunāja specializēt valsti banānu audzēšanā, turklāt nesniedzot iepriekš apsolīto dāsno finansiālo atbalstu lauksaimniecībai.

Lai mēs nebūtu Ekvadoras situācijā, laukos un rajonu pilsētās jāattīsta nozares ar augošo atdevi, kas raksturīgas attīstītajām valstīm. Piemēram, mašīnbūvi, ko Vācijā uzskata par visai valsts tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu nozari.

Ļoti liels ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pieprasījums pēc mašīnbūves izstrādājumiem, turklāt daudzviet Latvijas laukos prasmīgi meistari jau ražo kokapstrādes iekārtas vai no lietotām detaļām būvē meža izvedējtraktorus, kas no Rietumu analogiem atpaliek tikai nedaudz, bet ir daudzkārt lētāki.

Laukos ir daudzas kolhozu laikos būvētas ēkas – mehāniskās darbnīcas, angāri, kaltes, kūtis, noliktavas, kuras labākajā gadījumā izmanto nepietiekoši, bet sliktākajā gadījumā tās pamazām neapsaimniekotas iet bojā. Tā ir ievērojama nacionālā bagātība, kura līdz šim nav pamanīta un pienācīgi novērtēta, bet to varētu izmantot mašīnbūves uzņēmumu attīstībai, kas ar laiku ražotu izstrādājumus ne tikai laukiem, bet arī pārējām nozarēm, tos arī eksportējot.

Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā īpašs plāns lauku mašīnbūves attīstībai un tās finansiālajam atbalstam. Diemžēl tikai neliela daļa no „Altum” programmas finansējuma ir piešķirta ražošanas uzņēmumiem.

No Zemkopības ministrijas īstenotās lauku attīstības politikas ir atkarīga tautas tagadne un nākotne. Apzinoties lauku nozīmi savas valsts attīstībā, igauņi šī gada maijā ir pārveidojuši Lauksaimniecības ministriju par Lauku lietu ministriju. ”Reorganizējot ministriju, mēs nacionālā līmenī vēlamies uzsvērt, ka viss laukos notiekošais jāuzlūko plašākā nozīmē nekā līdz šim,” teica Igaunijas lauku lietu ministrs Urmass Krūse.

Latvijā vēl joprojām ierastā kārtība. Šķiet, ka pilnā sparā tiek īstenota 1982. gadā PSKP Centrālās Komitejas plēnumā pieņemtā Pārtikas programma. Zemkopības ministrijas Komentārā teikts: „...Zemkopības ministrijas rūpju lokā primārais ir produkcijas ražotājs..."

Globālā brīvā tirgus apstākļos, kādi pašlaik pastāv, vajadzētu konkretizēt - vai tiešām gatavojamies apgādāt ar pārtiku visus planētas iedzīvotājus, vai tiešām tā būtu izdevīgākā nozare, kurā Latvijai specializēties? Vai piemaksāsim apšaubāmas kvalitātes pārtikas ražotājiem lielāko daļu no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai tie saražotu rekordlielu pārtikas daudzumu pārdošanai pasaules biržās?

Manuprāt, Latvijas iedzīvotājus šauri kvantitatīvā nozīmē ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku lieliski apgādā jau esošās lielveikalu ķēdes, turklāt neprasot finansējumu un subsīdijas. Zemkopības ministrijai vajadzētu rūpēties, lai VISI Latvijas iedzīvotāji būtu nodrošināti ar veselībai nekaitīgu bioloģisko pārtiku, ko saražotu nelielas un vidējas saimniecības.

Lielākais devums, ko lauki varētu dot valsts kopējai attīstībai, ir tautas atražošana. Svarīgāk ir laukos izaudzināt jauno paaudzi - inženierus, ārstus, zinātniekus, kuri, strādājot nozarēs ar augošu ieguldījumu atdevi, spētu Latviju ierindot starp pasaules turīgākajām valstīm.

Lauku atbalsta maksājumi ES jau pirms 20 gadiem Kopējās lauku politikas (KLP) reformas laikā tika atsaistīti no saražotās produkcijas daudzuma un tika maksāti atbilstoši lauksaimniecības zemes lielumam. Platību maksājumi atbilstoši KLP domāti cilvēkiem draudzīgas lauku vides veidošanai, nevis dažu tūkstošu Latvijas lielsaimniecību atbalstam, kuras darbojas industriālajā graudkopībā un piena lopkopībā – nozarēs, kurās Latvija nekad nespēs konkurēt pasaules mērogā.

Pašlaik Latvija ir zaudējusi cīņu par platību maksājumiem, kas būtu kaut cik tuvi veco ES dalībvalstu maksājumiem. Latvijas valdība lauksaimniecības konkurētspējas nodrošināšanai kā atbildes pasākumu nav ieviesusi ievedmuitu visiem lauksaimniecības ražojumiem, kurus iespējams izaudzēt Latvijā.

Latvijā nav attīstīta rūpniecība un intelekta ietilpīgu pakalpojumu nozare, kuras peļņu varētu izmantot lauku attīstībai. Tādēļ pašlaik jautājums ir par lauku atbalsta maksājumu sadali – sadalīt visiem līdzvērtīgi, veicinot lauku vides saglabāšanu un attīstību, vai pieticīgos finanšu resursus piešķirt piena lopkopībai un industriālajai graudkopībai, kurām ir stiprākie lobiji, bet kuras nav rentablākās un vēlamākās valsts attīstībai. http://m.la.lv/straujuma-jaunais-lap-nakamas-eiropas-naudas-apguvei-gatavs-iesniegsanai-ek-2/

Zemes izmantošanas intensitātei jābūt atkarīgai no tirgus pieprasījuma pēc saražotās produkcijas. Līdz ar piena cenu kritumu Latvijā šogad ir izzuduši 1140 ganāmpulki. Lauku rajonos, kur ir par maz lauksaimniecisko ražotāju, ir labi, ka vismaz tiek veikta pļavu apsaimniekošana, tās nopļaujot. Kopumā lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantoto platību īpatsvars ir tiešā saistībā ar Latvijas zemajiem platību maksājumiem.

Nedrīkst ar administratīviem pasākumiem piespiest īpašniekus zemi izmantot ražošanai, ja saražotajai produkcijai nav noieta. Šogad tā ir noticis ar piespiedu kārtā parastajās (ne bioloģiski vērtīgajās pļavās) savāktajiem siena ruļļiem. Ne Zemkopības ministrija, nedz arī Ekonomikas ministrija nav veicinājusi siena ruļļu izmantošanu apkurē, atbalstot šādu apkures krāšņu uzstādīšanu jau pirms siena ruļļu vākšanas.

Līdzīgi kā Zemkopības ministrija atbalsta piena un graudu ražotājus, tai vajadzētu parūpēties arī par pļavu apsaimniekotājiem, kuru pamatprodukcija ir sakopta vide un labā lauksaimnieciskā stāvoklī uzturētas pļavas, un nevajadzīgi saražotos siena ruļļus iepirkt vai vismaz kompensēt siena savākšanas izdevumus.

Ja arī Jūs interesē lauku īpašumu apsaimniekošanas jautājumi un Jūs vēlētos līdzdarbotos jaundibināmajā lauku zemes īpašnieku biedrībā, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected].

Foto

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...