Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

5. oktobrī Pietiek publicēja manu rakstu „Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu". Atbildot uz to, Zemkopības ministrija 12. oktobrī publicēja savu anonīmo komentāru. Zemkopības ministrija 8. oktobrī publicēja arī neviena neparakstītu Skaidrojumu par prasībām zālāju kopšanā, lai saņemtu tiešos maksājumus.

Savā rakstā minēju vairākas problēmas, par kurām cerēju saņemt Zemkopības ministrijas atbildi – par īpašumu atņemšanas shēmu, kura izveidota, apgrūtinot zemes īpašniekiem tās apsaimniekošanu, paredzot administratīvus sodus par nesakoptu zemi, apliekot ar divkāršu īpašuma nodokli nesakoptās platības un nesen izveidojot Zemes fondu, kura mērķis – uzpirkt izputināto īpašnieku zemi.

Minēju arī nesenās likumdošanas izmaiņas, kuru mērķis pretrunā ar ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarāciju ir apgrūtināt Latvijas pamatiedzīvotājiem lauku zemes iegādi. Ierosināju Lauku attīstības programmā definēt nelielo zemes īpašnieku lomu lauku attīstībā un veicināt to iekļaušanu lauksaimnieciskajā ražošanā, attīstot kooperāciju.

Kā visaktuālāko problēmu minēju pēc Zemkopības ministrijas rīkojuma šovasar Latvijas laukos no parastajām (ne bioloģiski vērtīgajām) pļavām savākto nevienam nevajadzīgo sienu. Bet ZM anonīmajā atbildē ir saīsināti pārstāstīts tās mājaslapas saturs, nepieminot būtiskākos uzdotos jautājumus.

Atbildē minētā „Leader” programma paredzēta sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atbalstīšanai, nevis valsts mērogā pieļautu kļūdu labošanai, turklāt šo līdzekļu piešķiršana nav simtprocentīgi garantēta - tā atkarīga no konkursa komisijas lēmuma un reti tiek piešķirta projektiem privātā jomā.

Programma „LIFE” ir pārāk abstrakta, lai to varētu izmantot konkrētas saimniecības atbalstam, bet „Natura 2000” attiecas tikai uz mežiem ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

ZM raksta par tagad jau slēgto kooperācijas atbalsta programmu, kura paredzēja līdzekļus kooperatīvu biroju izveidei un biroju tehnikas iegādei. Vēl ir programmas jau attīstītu ražotāju kooperācijai, lai tie varētu apvienoties tirgus apgūšanai. Vienīgais kooperācijas veids, kas attīstās sekmīgi, ir meža īpašnieku kooperācija.

Manuprāt, pašlaik ir vajadzīgas atbalsta programmas lauksaimnieku kooperācijas uzsākšanai, lai pēc četrdesmit gadus ilgušās piespiedu kolektivizācijas cilvēki atkal sāktu viens otram uzticēties un sadarboties. To vislabāk varētu veikt, atbalstot vienas tehnikas vienības, piemēram, ruļļu preses, augstražīga vālotāja, kombaina, meža piekabes vai lentzāģa iegādi jaunizveidotam kooperatīvam. Tikai tā spēsim izmantot savus resursus - mazo saimniecību pļavas un mežus.

Kopumā lauku attīstības programma (LAP) ir orientēta uz vispārējām tendencēm, abstraktām lietām - tādām kā, piemēram, „zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis”, „SVN (stratēģiskā vides novērtējuma) specifiskie ieteikumi”, „pasākumu sinerģiskā mijiedarbība”.LAP nav atsevišķi izdalīti vissvarīgākie mērķi un tiem pakāŗtotie, tā ir pārsātināta ar saīsinājumiem un apzīmējumiem, piemēram, no finanšu jomas patapinātais „EX-ANTE novērtējums”, „SWOT analīze”, „SVID analīze” kas, šķiet, pilnīgi saprotami ir tikai tā autoriem un daļēji arī ministrijas ierēdņiem.

Liekas, ka Zemkopības ministriju vairāk interesē 7,3 miljardus lielā strauji augošā pasaules iedzīvotāju kopuma labklājība, nevis Latvijas iedzīvotāji, kuru skaits strauji sarūk. LAP nav orientēta uz cilvēkiem, ģimeni, viensētām, bet uz abstraktu ekonomisko rādītāju sasniegšanu, nepamatoti paļaujoties, ka tie paši par sevi atnesīs pārticību visiem. Toties pret atsevišķu indivīdu ir prasības – esi mobils, esi konkurētspējīgs, bet, ja nespēj tāds būt – pārdod īpašumu un pazūdi. Nav brīnums, ka cilvēki bēg no Latvijas.

LAP nav definēts vēlamais lauku apdzīvotības veids – PSRS okupācijas laikā izveidotie ciemati vai tradicionālās viensētas. Piespiedu kolektivizācijas laikā izveidoto lauku ciematu, kuru iedzīvotāju skaits strauji samazinās, atjaunošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzēts atvēlēt 86 miljonus eiro, bet viensētu ēku jumtu remontiem, ūdensapgādei un kanalizācijai, pievedceļu remontiem, elektrības pieslēgumu ierīkošanai līdzekļi nav paredzēti.

Joprojām bez elektrības ir simtiem apdzīvotu viensētu. Nav izpratnes par to, ka jebkuras ēkas - gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas laukos ir kopēja nacionāla vērtība un lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības potenciāls un tādēļ nebūtu pieļaujama to sabrukšana. (Latvijas brīvvalsts laikā valsts par niecīgu cenu pārdeva lauksaimniekiem būvmateriālus, lai arī laucinieki varētu uzbūvēt modernas, labiekārtotas dzīvojamās ēkas.)

Nav teikts, ko darīt ar tādu neprognozētu blakusparādību kā pilsētnieks laukos un strauji augošo laucinieku mobilitāti – šodien gandrīz ikvienā lauku sētā vismaz viens ģimenes loceklis ir saistīts ar darbu pilsētā vai ārzemēs.

Kādu ekonomisko izrāvienu mēs varam cerēt sasniegt, ja daudzi laucinieki (un arī pilsētnieki) smēķiem un alkoholam tērē vairāk nekā pārtikai, nemaz nerunājot par šo atkarībvielu nodarīto kaitējumu veselībai, darbaspējām un mūža ilgumam? Atkarības vielu lietošanas ierobežošana LAP nav pieminēta pat garāmejot.

Līdz šim platību maksājumus varēja uzskatīt par atbalstu viensētām un mazajām saimniecībām, jo to saņemšana nebija saistīta ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un siena savākšanu. Arī mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu varēja uzskatīt par atbalstu mazo saimniecību īpašniekiem, bet, Zemkopības ministrijai to sasaistot ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, liela daļa to vairs nesaņēma.

ZM trūkst izpratnes par to, ka lauksaimniecībai mazāk labvēlīgi apstākļi (MLA) ir ne tikai zemāka augsnes temperatūra un auglība, bet arī maza izmēra lauki un paugurains reljefs, kas ir ļoti ainavisks, bet stipri apgrūtina saimniekošanu –, izvedot no meža kokmateriālus jāšķērso purvainas, staignas ieplakas, bet ziemā traktors nespēj uzvilkt kalnā baļķus. Daudzās saimniecībās jau ar pirmo sniegu vairs nevar ar auto iebraukt pagalmā, jo lietotās riepas, braucot pret kalnu, buksē.

Vidzemes augstienē un tālāk uz austrumiem dažkārt ziema sākas jau novembra sākumā un ilgst līdz marta beigām – faktiski gandrīz pusgadu. Kupenas ir krūšu augstumā, un zemā gaisa temperatūrā grūti iedarbināt tehniku. Dziļā sniega dēļ meža darbi ir stipri apgrūtināti. Siena vākšanai stāvās nogāzēs vajadzīgs traktors ar labām bremzēm, pieredze, precīzs aprēķins un apdomība, lai neapgāztos vai kopā ar piecām tonnām dzelžu neieripotu purvā vai ezerā. Zemkopības ministrija nav aprēķinājusi patiesās lauku platības, ņemot vērā nogāžu slīpumu, un nav noteikusi pļavas, kurās siena savākšana stāvo nogāžu dēļ netiktu pieprasīta.

Zemkopības ministrijas Komentāra anonīmais autors raksta: „Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernākai, samazinās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Šis process ietekmē apdzīvotību lauku teritorijā, tāpēc lauksaimniecības nozarei ir svarīga loma arī apdzīvotības saglabāšanā laukos.”

Šis abu pretrunīgo teikumu apvienojums lieliski raksturo Latvijas lauku politikas strupceļu, kādā to ved atbalsti industriālajai ražošanai, kur cilvēku darbs vajadzīgs arvien mazāk. Un šis strupceļš ir veicinājis vēl lielāku problēmu - Latvijas demogrāfisko katastrofu.

Izeja no nodarbinātības problēmas ir nelielās saimniecības. Darbu apjoms tajās ir neaptverams, un darbi nav padarāmi, bet kopumā atdeve no viena hektāra mazajās saimniecībās ir lielāka nekā lielsaimniecībās. Diemžēl mazajās saimniecībās mehanizācijas līmenis parasti ir zems. Latvijai ir raksturīgas cenu šķēres – zema cena lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijai, bet augsta cena gatavajai produkcijai un tehnikai. Paradoksāli, ka Latvijā, neraugoties uz lielo lauksaimniecības un meža nozares pieprasījumu pēc dažāda veida tehnikas, gandrīz neko no tā visa neražojam.

Latvija droši vien vēl ilgi būs nabadzīga valsts, jo norvēģu ekonomista Ērika S. Reinerta grāmata „Kā bagātās valstis kļuva bagātas... un kāpēc nabadzīgās valstis paliek nabadzīgas” joprojām stāv grāmatnīcās nocenota un neizpirkta. Grāmatā aprakstīts, ka bagātām valstīm raksturīga ieguldījumu augošā atdeve, ko sniedz industrializācija. Savukārt nabadzīgās valstis nodarbojas ar lauksaimniecību un iegūstošo rūpniecību - nozarēm ar dilstošu ieguldījumu atdevi. Norvēģu ekonomists to dēvē par specializēšanos nabadzībā, kā piemēru minot Ekvadoru, kuras prezidentu rietumvalstu politiķi pierunāja specializēt valsti banānu audzēšanā, turklāt nesniedzot iepriekš apsolīto dāsno finansiālo atbalstu lauksaimniecībai.

Lai mēs nebūtu Ekvadoras situācijā, laukos un rajonu pilsētās jāattīsta nozares ar augošo atdevi, kas raksturīgas attīstītajām valstīm. Piemēram, mašīnbūvi, ko Vācijā uzskata par visai valsts tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu nozari.

Ļoti liels ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pieprasījums pēc mašīnbūves izstrādājumiem, turklāt daudzviet Latvijas laukos prasmīgi meistari jau ražo kokapstrādes iekārtas vai no lietotām detaļām būvē meža izvedējtraktorus, kas no Rietumu analogiem atpaliek tikai nedaudz, bet ir daudzkārt lētāki.

Laukos ir daudzas kolhozu laikos būvētas ēkas – mehāniskās darbnīcas, angāri, kaltes, kūtis, noliktavas, kuras labākajā gadījumā izmanto nepietiekoši, bet sliktākajā gadījumā tās pamazām neapsaimniekotas iet bojā. Tā ir ievērojama nacionālā bagātība, kura līdz šim nav pamanīta un pienācīgi novērtēta, bet to varētu izmantot mašīnbūves uzņēmumu attīstībai, kas ar laiku ražotu izstrādājumus ne tikai laukiem, bet arī pārējām nozarēm, tos arī eksportējot.

Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā īpašs plāns lauku mašīnbūves attīstībai un tās finansiālajam atbalstam. Diemžēl tikai neliela daļa no „Altum” programmas finansējuma ir piešķirta ražošanas uzņēmumiem.

No Zemkopības ministrijas īstenotās lauku attīstības politikas ir atkarīga tautas tagadne un nākotne. Apzinoties lauku nozīmi savas valsts attīstībā, igauņi šī gada maijā ir pārveidojuši Lauksaimniecības ministriju par Lauku lietu ministriju. ”Reorganizējot ministriju, mēs nacionālā līmenī vēlamies uzsvērt, ka viss laukos notiekošais jāuzlūko plašākā nozīmē nekā līdz šim,” teica Igaunijas lauku lietu ministrs Urmass Krūse.

Latvijā vēl joprojām ierastā kārtība. Šķiet, ka pilnā sparā tiek īstenota 1982. gadā PSKP Centrālās Komitejas plēnumā pieņemtā Pārtikas programma. Zemkopības ministrijas Komentārā teikts: „...Zemkopības ministrijas rūpju lokā primārais ir produkcijas ražotājs..."

Globālā brīvā tirgus apstākļos, kādi pašlaik pastāv, vajadzētu konkretizēt - vai tiešām gatavojamies apgādāt ar pārtiku visus planētas iedzīvotājus, vai tiešām tā būtu izdevīgākā nozare, kurā Latvijai specializēties? Vai piemaksāsim apšaubāmas kvalitātes pārtikas ražotājiem lielāko daļu no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai tie saražotu rekordlielu pārtikas daudzumu pārdošanai pasaules biržās?

Manuprāt, Latvijas iedzīvotājus šauri kvantitatīvā nozīmē ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku lieliski apgādā jau esošās lielveikalu ķēdes, turklāt neprasot finansējumu un subsīdijas. Zemkopības ministrijai vajadzētu rūpēties, lai VISI Latvijas iedzīvotāji būtu nodrošināti ar veselībai nekaitīgu bioloģisko pārtiku, ko saražotu nelielas un vidējas saimniecības.

Lielākais devums, ko lauki varētu dot valsts kopējai attīstībai, ir tautas atražošana. Svarīgāk ir laukos izaudzināt jauno paaudzi - inženierus, ārstus, zinātniekus, kuri, strādājot nozarēs ar augošu ieguldījumu atdevi, spētu Latviju ierindot starp pasaules turīgākajām valstīm.

Lauku atbalsta maksājumi ES jau pirms 20 gadiem Kopējās lauku politikas (KLP) reformas laikā tika atsaistīti no saražotās produkcijas daudzuma un tika maksāti atbilstoši lauksaimniecības zemes lielumam. Platību maksājumi atbilstoši KLP domāti cilvēkiem draudzīgas lauku vides veidošanai, nevis dažu tūkstošu Latvijas lielsaimniecību atbalstam, kuras darbojas industriālajā graudkopībā un piena lopkopībā – nozarēs, kurās Latvija nekad nespēs konkurēt pasaules mērogā.

Pašlaik Latvija ir zaudējusi cīņu par platību maksājumiem, kas būtu kaut cik tuvi veco ES dalībvalstu maksājumiem. Latvijas valdība lauksaimniecības konkurētspējas nodrošināšanai kā atbildes pasākumu nav ieviesusi ievedmuitu visiem lauksaimniecības ražojumiem, kurus iespējams izaudzēt Latvijā.

Latvijā nav attīstīta rūpniecība un intelekta ietilpīgu pakalpojumu nozare, kuras peļņu varētu izmantot lauku attīstībai. Tādēļ pašlaik jautājums ir par lauku atbalsta maksājumu sadali – sadalīt visiem līdzvērtīgi, veicinot lauku vides saglabāšanu un attīstību, vai pieticīgos finanšu resursus piešķirt piena lopkopībai un industriālajai graudkopībai, kurām ir stiprākie lobiji, bet kuras nav rentablākās un vēlamākās valsts attīstībai. http://m.la.lv/straujuma-jaunais-lap-nakamas-eiropas-naudas-apguvei-gatavs-iesniegsanai-ek-2/

Zemes izmantošanas intensitātei jābūt atkarīgai no tirgus pieprasījuma pēc saražotās produkcijas. Līdz ar piena cenu kritumu Latvijā šogad ir izzuduši 1140 ganāmpulki. Lauku rajonos, kur ir par maz lauksaimniecisko ražotāju, ir labi, ka vismaz tiek veikta pļavu apsaimniekošana, tās nopļaujot. Kopumā lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantoto platību īpatsvars ir tiešā saistībā ar Latvijas zemajiem platību maksājumiem.

Nedrīkst ar administratīviem pasākumiem piespiest īpašniekus zemi izmantot ražošanai, ja saražotajai produkcijai nav noieta. Šogad tā ir noticis ar piespiedu kārtā parastajās (ne bioloģiski vērtīgajās pļavās) savāktajiem siena ruļļiem. Ne Zemkopības ministrija, nedz arī Ekonomikas ministrija nav veicinājusi siena ruļļu izmantošanu apkurē, atbalstot šādu apkures krāšņu uzstādīšanu jau pirms siena ruļļu vākšanas.

Līdzīgi kā Zemkopības ministrija atbalsta piena un graudu ražotājus, tai vajadzētu parūpēties arī par pļavu apsaimniekotājiem, kuru pamatprodukcija ir sakopta vide un labā lauksaimnieciskā stāvoklī uzturētas pļavas, un nevajadzīgi saražotos siena ruļļus iepirkt vai vismaz kompensēt siena savākšanas izdevumus.

Ja arī Jūs interesē lauku īpašumu apsaimniekošanas jautājumi un Jūs vēlētos līdzdarbotos jaundibināmajā lauku zemes īpašnieku biedrībā, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected].

Foto

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

8

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...