Vai Latvija ir krāpnieku paradīze: LTV raidījumu vadītājas Martas Seleckas piedzīvojumi
Māris Bērziņš25.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijā dažreiz varam vērot raidījumus ar jaunas sievietes Martas Seleckas uzstāšanos, taču šoreiz runa būs nevis par raidījumiem, bet par to, kā viņa uzvedas ceļu satiksmē uz Rīgas ielām.
2016.gada 2.aprīlī plkst. 14:10 Rīgā, Nometņu ielā, iepretim mājai Nr. 19, ielas labajā malā Marta Selecka novietoja automašīnu Saab 93 ar valsts reģistrācijas numuru HC 9513.
Nepārliecinoties par ceļu satiksmes drošību, Martas Seleckas māte atvēra automašīnas kreisās puses aizmugurējās durvis tuvu priekšā garām braucošajai automašīnai Toyta RAV 4 ar valsts reģistrācijas numuru FR 6906, kā rezultātā abām automašīnām tika bojātas durvis un spārns. Situācija likās vienkārša un saprotama, bet ne LTV raidījuma vadītājas Martas Seleckas gadījumā.
Uz notikuma vietu ieradās Valsts policijas darbinieki, kuri ieteica vadītājām rakstīt saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu. Toyota RAV 4 vadītāja paļāvās uz policijas darbinieku kompetenci un to, ka Marta Selecka atzina savu vainu, tāpēc piekrita sastādīt saskaņoto paziņojumu, taču tas izrādījās viņai par sliktu.
2016.gada 3.augustā policijas darbiniekam Edgaram Brakovskim pieņemot paskaidrojumu no Martas Seleckas, viņa pēkšņi paskaidroja, ka automašīnā esot sēdējusi nenoskaidrota persona, kura esot paņemta Ikšķilē kā stopētāja.
Pateicoties Valsts policijas darbinieku neprofesionālajai darbībai un LTV raidījumu vadītājas Martas Seleckas izdomājumiem, 2016.gada 8.augustā policiste T.Kokina pieņēma pavisam īsu un skaidru lēmumu lietā ar Nr. EZ244152 – izbeigt uzsākto administratīvo lietvedību, jo nav noskaidrots pasažieris.
Tā nu mēs paši, Latvijas iedzīvotāji, rūpējamies par savu drošību un tiesisko aizstāvību, jo no Valsts policijas un LTV raidījumu vadītājas Martas Seleckas to nesagaidīsiet. Varam tikai nopūsties un žēli paraudāt, jo kam tagad ir viegli. Cienījamie Latvijas iedzīvotāji, uzmanieties no LTV raidījumu vadītājas Martas Seleckas, it sevišķi, kad viņa vada transportlīdzekli vai to novieto ielas malā!
Āgenskalna Nometņu iela ir slavena ar to, ka bijušais izglītības ministrs R.Ķīlis dzērumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu un godīgi atzina savu vainu. Gadījumā, ja LTV raidījuma vadītājai Martai Seleckai un viņas mātei pamostas sirdsapziņa, tad lūdzam sazināties ar bojātā transportlīdzekļa vadītāju!
* Raksts ir sagatavots publicēšanai, un par tā saturu atbild mag. iur. Māris Bērziņš, tālr.: 29811248, [email protected].
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
