Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā ir teikts: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju (...)”. Ar vārdiem „tiesības iegūt informāciju” cita starpā es saprotu arī to, ka man kā Latvijas Republikas pilsonim un iedzīvotājam ir tiesības iepazīties ar citu personu paustajiem viedokļiem, dažādu publikāciju un vēstures avotu saturu.

Tādēļ esmu pateicīgs biedrības Latvietis dalībniekam Lenoardam Inkinam, par to, ka viņš, portālā draugiem.lv savulaik publicējot nelielu fragmentu no sacerējuma „Padomju Savienības žīdu katķisms”, bija devis man iespēju uzzināt par šāda sacerējuma esamības faktu un kaut fragmentāri iepazīties ar tā saturu.

Diemžēl jāsecina, ka Drošības policijas un prokuratūras pārstāvji, par piesauktā sacerējuma fragmenta citēšanu L.Inkinu neatlaidīgi cenšoties notiesāt (ir pārsūdzēts pirmās instances attaisnojošais spriedums), nepārprotami pauž uzskatu, ka ir sacerējumi, ar kuru saturu Latvijas iedzīvotāji, to skaitā arī es, nedrīkst iepazīties.

Rodas jautājums, vai Latvijā ir ieviests kāds slepens aizliegtās literatūras saraksts, kurā ietvertos darbus nedrīkst izplatīt, citēt un lasīt? Pamatojoties uz to, ka „Padomju Savienības žīdu katķismā” ne tajā labākajā gaismā parādīti ebreji, pret L.Inkinu ir izvirzīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 78. panta par nacionālā naida izraisīšanu.

Šādu rīcību varētu saprast, ja L.Inkins būtu šī ebrejiem piedēvētā sacerējuma autors, bet viņš to tikai citēja, deva iespēju lasītājam iepazīties ar šī darba saturu. Grūti saprast, kādā veidā lasītājiem dotā iespēja iepazīties ar kāda sen publicēta sacerējuma saturu, pat ja tas tiek klasificēts kā antisemītisks, pārkāptu ebreju vai jebkuras citas tautības pārstāvju tiesības.

Antisemītisma fenomens dažādās formās pasaulē ir bijis novērojams vairāku gadu tūkstošu garumā. Mēs nevaram izvērtēt nedz ebreju tautas, nedz antisemītisku ideju, nedz arī visas Eiropas vēsturi, neiepazīstoties ar tādiem sacerējumiem kā, piemēram, Mārtiņa Lutera darbs „Par jūdiem un viņu meliem”, ebrejiem piedēvētajiem „Cionas gudro protokoliem” vai nacistiskās Vācijas antisemītisko propagandu. Lai kāda arī būtu mūsu attieksme pret šiem sacerējumiem, tie ir vēstures neatņemama sastāvdaļa. Arī „Padomju Savienības žīdu katķisms” par tādu ir uzskatāms.

Līdz ar to ir tikai pašsaprotams, ka ir personas, kas ar šādiem sacerējumiem vēlas iepazīties. Tas, ka demokrātiskā valstī persona tiek tiesāta par kāda sacerējuma citēšanu, ir nedzirdēts absurds. Tas aizskar ne tikai šīs personas tiesības izplatīt informāciju, bet arī manas un citu interesentu tiesības ar šo informāciju iepazīties.

Es nevēlos sagaidīt situāciju, kad Latvijā tiktu reglamentēts, kādus citātus savā darbā drīkst un kādus nedrīkst izmantot žurnālisti, kādus vēstures avotus savās publikācijās drīkst vai nedrīkst citēt vēsturnieki. Nevēlos sagaidīt situāciju, kad bibliotēku darbiniekiem tiktu noteikts, ar kādiem izdevumiem lasītājiem ļaut brīvi iepazīties un kādi jāglabā specfondos. Es nevēlos sagaidīt situāciju, kad Latvijā tiktu ieviests aizliegtās literatūras saraksts, kurā iekļautos darbus nedrīkstētu lasīt, izplatīt, citēt. Es nevēlos sagaidīt arī situāciju, kad tiesības iepazīties ar kādu informāciju vai izplatīt to tiktu ierobežotas pēc personu politiskajiem vai cita veida uzskatiem.

Par laimi pagaidām Latvija vēl skaitās demokrātiska valsts un tās Satversme garantē tiesības iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus. Tādēļ, izmantodams šīs tiesības, es paužu sašutumu par pret Leonardu Inkinu izvirzītajām apsūdzībām, kuras uzskatu par netiešu vēršanos arī pret manām tiesībām iegūt informāciju.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...