Vai Kultūras ministrija slepenībā būtu pārrakstījusi Latvijas valsts vēsturi?
Aleksandrs Dupats07.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laiku pa laikam, lai būtu informēts par aktualitātēm valstī dažādās jomās, mēdzu ielūkoties Latvijas Republikas ministriju mājas lapās. Šoreiz nolēmu iepazīties ar aktualitātēm kultūras jomā un attiecīgi papētīt Kultūras ministrijas (tupmāk - KM) mājas lapu. Cita starpā vēlējos arī detalizēti ielūkoties KM struktūrā.
Mani ir grūti ar kaut ko pārsteigt, bet KM šoreiz tas izdevās. Kādā veidā? Visi, kuri kaut nedaudz orientējas Latvijas valsts vēsturē, zina faktu, ka Latvijas valsts tika dibināta 1918.gada 18.novembrī.
Latvijas valsts pasludināšana 1918.gada 18.novembrī ir konstitucionāls tiesību akts (Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem”) ar kuru Tautas Padomes priekšsēdētāja vietnieks Gustavs Zemgals paziņoja, ka suverēnā valsts vara ir pārgājusi Tautas padomes rokās.
Bet izrādās, ka KM būs pārrakstījusi Latvijas valsts vēsturi, ja reiz tajā kā struktūrvienība joprojām darbojas... Latvijas valsts simtgades birojs un valsts sekretāra vietniece Latvijas simtgades jautājumos.
Katrā ziņā man kā cilvēkam, kurš savulaik ir padziļināti pētījis Latvijas valsts un tiesību vēsturi, šis bija neizsakāmi pārsteidzošs fakts.
Pilnīgi noteikti vērsīšos ar iesniegumu pie Latvijas Republikas Ministru prezidenta un kultūras ministra, lai man izskaidro šo nesaprotamo situāciju, izsniedz man Latvijas valsts simtgades biroja nolikumu, valsts sekretāres vietnieces Latvijas valsts simtgades jautājumos amata aprakstu, kā arī ar ierosinājumu par dienesta izmeklēšanas ierosināšanu nolūkā noskaidrot vai nav notikusi valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšana, finansējot nevajadzīgu struktūrvienību un valsts sekretāra vietnieces amatu.
KM kontaktu sadaļa: https://www.km.gov.lv/lv/strukturvienibas
Video Facebook: https://www.facebook.com/100005070763711/videos/1787253824786959/
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
