Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms divām nedēļām publicējām Re:Baltica pētījumu par to, ka Latvijas politikā izveidojies melnais caurums. Tas attiecas uz politiskajām reklāmām sociālajos tīklos. Katru dienu sociālajos medijos Latvijā „ieiet” ap 700 tūkstoši cilvēku. Tas ir vairāk, nekā lasa avīzes, klausās radio un skatās atsevišķus TV kanālus. Tātad sociālie mediji ir iespaidīgs tīkls, kā sasniegt cilvēkus ar konkrētām ziņām. Tai skaitā - politiskām.

Kādēļ par to būtu jāuztraucas?

Jo šobrīd ikviens politiķis Facebook var darīt, ko vēlas, un partiju uzraugam - KNAB - ir neiespējami to izkontrolēt. KNAB uzdevums ir uzraudzīt, cik politiskās partijas tērē priekšvēlēšanu reklāmām. Partijas nedrīkst iztērēt vairāk par noteiktu summu. Šie griesti ir noteikti, lai partijas pārāk neaizrautos ar naudas tērēšanu reklāmām un nekļūtu atkarīgas no sponsoriem. „Es jums ziedoju 10 000 eiro, bet jūs man pēc vēlēšanām izgādājiet līgumu valsts konkursā.”

Cik politiķis maksā par sevis reklamēšanu Facebook, Twitter un Youtube, KNAB nevar izkontrolēt. Nevar arī uzzināt, vai par konkrētā politiķa reklāmu nemaksā ārzemnieks, ko arī Latvijas likumi neatļauj. Tas nozīmē, ka šobrīd KNAB jāpaļaujas uz informāciju, ko iesniedz paši politiķi.

Kādēļ KNAB draud, ka bloķēs Facebook?

Likums paredz, ka Latvijas medijiem ir jāsniedz KNAB informācija par politisko partiju reklāmām. Facebook ir milzīgs, nav reģistrēts Latvijā un var uzspļaut Latvijas likumdošanai. KNAB saka, ka ir izsūtījis lielākajiem sociālo tīklu medijiem aicinājumu sadarboties (kas bija jādara jau krietni ātrāk). Taču es šaubos, ka Facebook atsauksies vai arī atbildēs pēc būtības. Drastiskākais veids, ko KNAB var darīt, ir rīkoties līdzīgi kā ar kazino internetā. Ja nepakļaujas Latvijas likumdošanai - tos bloķē.

Vai KNAB tiešām bloķēs Facebook?

Šaubos, tas būs pārāk grūti. Nokaitināta sabiedrība un arī politiķi.

Vai KNAB vajag „draudēt” ar Facebook bloķēšanu? Noteikti.

Pēdējo pusgadu studējot Amerikā un tiekoties ar vadošo mediju žurnālistiem, kā arī Facebook un Google pārstāvjiem, man ir viens secinājums - šie milži neko nedarīs paši, ja vien tiem nesitīs pa pirkstiem. Tie sāk kustēties un uzlabot algoritmus, runāt par zināmu satura kontroli tikai tad, ja uz tiem izdara spiedienu valsts līmenī. Respektīvi, ja kāds apdraud peļņu.

Latvijas gadījumā gan būtu jārunā par ietekmēšanu Eiropas Savienības līmeni, jo esam pārāk mazs tirgus, lai Facebook par mums uztrauktos. Taču Facebook ļoti nepatīk starptautiski skandāli. Ziņa, ka kāda maza valsts Krievijas pierobežā, kurā izvietoti NATO spēki, plāno bloķēt Facebook, šā milža tēlam nenāk par labu. Un šobrīd Facebook ļoti cenšas saglābt savu brūkošo reputāciju. Sevišķi pēc daudzajām ziņām, ka Kremlis mēģināja ietekmēt pēdējās ASV prezidenta vēlēšanās, izplatot viltus ziņas. Par šīm Kremļa aktivitātēm sabiedrība uzzināja tikai pēc tam, kad konkrētus jautājumus Facebook un Twitter sāka uzdot ASV kongress. Līdz tam - „mēs visu kontrolējam, uzticieties”.

Neliela atkāpe, bet joprojām brīnos, kādēļ neviens no Latvijas politiķiem vai arī atbildīgajām iestādēm nav pieprasījuši datus no Facebook par potenciālajām Kremļa viltus ziņām Baltijas reģionā. Ne tikai ASV, bet arī Eiropas mediji regulāri raksta par Kremļa „Interneta izpētes aģentūru”, kas maksāja par viltus ziņu izplatīšanu iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās. Facebook šo aģentūru identificēja, analizējot, kas pircis reklāmas ar Krievijas rubļiem. Šis gan ir vairāk Drošības policijas, nevis KNAB jautājums. Sabiedrības šķelšana un vēlēšanu rezultātu ietekmēšana ar viltus ziņām ir Latvijas valsts drošības apdraudējums.

Ko varētu paspēt izdarīt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oktobrī?

1) KNAB jāprasa partijām atsevišķi izdalīt tēriņus reklāmām sociālajos tīklos. Šobrīd tie ir vienā maisā ar „reklāmas izdevumiem internetā”.

2) Skaidri jādefinē, ko KNAB uzskata par politisko reklāmu (aģitāciju) internetā. Ja (šobrīd) nevar mainīt likumu, tad vismaz jāizstrādā konkrētas vadlīnijas.

3) Protams, jāturpina sarunas ar sociālajiem tīkliem un jāizskata iespējas sodīt, lai radītu starptautisku rezonansi.

4) Sarunās ar sociālajiem tīkliem KNAB jāatbalsta arī augsta līmeņa amatpersonām - premjeram, valsts prezidentam utt.

5) Jācer, ka dzīvi nedaudz atvieglos paša Facebook aktivitātes. Viņi šobrīd testē jaunu sistēmu, kas ļaus redzēt, kurš maksājis par politisko reklāmu. Šo sistēmu globālā mērogā plānots palaist pirms ASV Kongresa starpposma vēlēšanām šā gada novembrī.

6) Aktīvāka žurnālistu un pētnieku iesaiste. Kopā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu plānojam jau vasaras sākumā uzsākt sociālo tīklu satura monitorēšanu. Ideja ņemta no organizācijas „First Draft” projekta pirms pēdējām vēlēšanām Francijā un Vācijā. Tajā, izmantojot dažādus sociālo mediju analīzes rīkus, aktīvisti monitorēja sociālos medijus un ar faktiem dalījās ar komercmedijiem. Mērķis - ne tik daudz atmaskot viltus ziņas, cik laikus konstatēt avotu, kas cenšas izplatīt maldinošu konkrētu ziņu. Tuvākajā laikā par šo iniciatīvu uzrunāsim kolēģus.

Pārpublicēts no tvnet.lv

Novērtē šo rakstu:

33
55

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...