Iesaki rakstu: 
Aprīlī, izlemjot par kriminālprocesa izbeigšanu saistībā ar slepeno atlaižu līgumu starp lidosta Rīga un zemu cenu lidsabiedrību Ryanair, KNAB vadījies pēc Aināra Šlesera retorikas, secinot, ka līgums veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību. Ar to attaisnoti gandrīz miljonu latu lielie valstij nodarītie zaudējumi. Kriminālprocess tagad atjaunots, bet cerības, ka Šleseram nāksies atbildēt, ir mazas.
Ja Valsts kontrolei (VK) nebūtu tiesību pārsūdzēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aprīlī pieņemto lēmumu izbeigt kas par bijušā satiksmes ministra Šlesera parakstīto slepeno atlaižu līgumu, kurš 2004.gada vasarā tika noslēgts starp starptautisko lidostu Rīga un zemo cenu aviokompāniju Ryanair, apvienības Par labu Latvija līderis varētu būt lepns. Tad KNAB lēmumu viņš varētu izmantot kā vēl vienu apliecinājumu saviem „sasniegumiem” Latvijas aviācijas attīstībā.
KNAB šogad pavasarī pieņemtais lēmumus par kriminālprocesa izbeigšanu, kas ir arī Pietiek rīcībā, liecina, ka vai nu šī kriminālprocesa izmeklētājs sirsnīgi ieklausījies Šlesera argumentos, vai arī, maigi sakot, lēmums ir absurds pēc būtības. Pietiek KNAB lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu saturu publisko pilnībā, tikai avotu drošības nolūkos uz tā aizsegtas attiecīgo iestāžu vīzas.
Šajā KNAB aprīļa beigās pieņemtajā lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu attaisnotas Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonas, to skaitā ministrs Šlesers, kurš slepeno līgumu parakstīja. Vēl vairāk, KNAB izmeklētāja lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu skaidri norādīts, ka atbildīgās SM amatpersonas, kā arī valsts akciju sabiedrību lidosta Rīga un Latvijas gaisa satiksme (iespējams, apmaksāja lidostas pakalpojumus Ryanair vietā) amatpersonas neesot veikušas pretlikumīgas darbības, kuru rezultātā valstij būtu nodarīti zaudējumi vismaz 991 427 latu apmērā.
Uz šādiem gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem valstij, kurus radījis Šlesera parakstītais līgums starp lidostu Rīga un Ryanair, revīzijas atzinumā bija norādījusi VK.
No KNAB izmeklētāja lēmuma izriet, ka darījuma likumība pamatota ar slepeno līgumu. Tas tika noslēgts starp lidostu un Ryanair, un tā esamība atklājās tikai pēc tam, kad VK bija veikusi revīziju lidostas Rīgā un secinājusi, ka Ryanair maksātie rēķini nesakrīt ar pakalpojumu maksu, kādu paredz oficiālais starp abām pusēm slēgtais līgums.
Turklāt secinājums, ka amatpersonas rīkojušās likumīgi, nav pārsteidzošākais KNAB lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu. Lielāko neizpratni raisa KNAB izmeklētāja secinātais, ka šis darījums ne vien noticis likumdošanas ietvaros un nav radījis valstij zaudējumus, bet pat veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību pēdējo gadu laikā.
Faktiski tā vietā, lai aptuveni gadu ilgā kriminālprocesā (tika sākts 2009.gada maijā) izmeklētu, vai Šlesers kā atbildīgais ministrs, parakstot slepenu atlaižu līgumu ar Ryanair, nav iesaistījies koruptīvos darījums un vai ir ievērojis valsts intereses, KNAB izmeklētājs secinājis to ko pats Šlesers neaizmirst pieminēt pie katras izdevības. Proti, ka viņš ir tas, kas Latvijā veicinājis aviācijas attīstību un atvēris Latvijas iedzīvotājiem aviācijas durvis uz Eiropu, panākot Ryanair ienākšanu Latvijā.
Oficiāli KNAB aprīlī pieņemto lēmumu par šī kriminālprocesa izbeigšanu nekomentē, jo jūnijā pēc VK sūdzības Ģenerālprokuratūra uzdeva KNAB izmeklēšanu šajā kriminālprocesu atjaunot.
Neoficiāli izskan, ka šīs lietas izmeklētājam, iespējams, nav pieticis laika un resursu, lai iedziļinātos lietas apstākļos un tās izmeklēšanā. Savukārt cita versija ir, ka KNAB pēc tam, kad par tās vadītāju kļuva Normunds Vilnītis, izjūt zināmu „pietāti” pret Šleseru. Kuluāros tas skaidrots ar faktu, ka tieši ar Šlesera gādību Vilnītis ieguva KNAB vadītāja amatu, kurā viņam, visticamākais, dots arī uzdevums vājināt KNAB lomu korupcijas apkarošanā, kā arī uzdevums, īstenojot KNAB reģionālo reformu, tikt vaļā no politikas smagsvariem, oligarhiem netīkamās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes.
Prognozes par to, vai KNAB šī kriminālprocesa ietvaros izdosies pierādīt Šlesera kā satiksmes ministra iespējamos pārkāpumus amatpersonas darbā un valsts interešu neievērošanu, ir skeptiskas.
Pietiek jau ziņoja, ka šovasar pēc VK sūdzības KNAB atjaunojis kriminālprocesu par slepeno līgumu starp Ryanair un lidostu Rīga. Uz līguma ir Šlesera paraksts.
Līgums Ryanair paredzēja ievērojamas atlaides par lidostas Rīga pakalpojumiem, tādējādi VK ieskatā valstij nodarot ievērojamus zaudējumus.
Slepenajā līgumā Ryanair noteiktā samaksa par lidmašīnu apkalpošanu lidostā Rīga bija 500 reižu mazāka nekā oficiālajā līgumā. Tas ir, 500 eiro vietā zemo cenu aviokompānijai atbilstoši slepenajam līgumam par lidmašīnu apkalpošanu lidostai bija jāmaksā 1 eiro. Līgums ar Raynair tika parakstīts 2004.gada 23.jūlijā ar Šlesera gādību, uz tā ir arī toreizējā lidostas šefa Dzintara Pomera paraksts. Lidosta informējusi, ka 2007.gada beigās panākta vienošanās, ka šajā līgumā noteiktās cenas ir mainītas.
Kriminālprocesu par lidostas Rīga un Ryanair slēgto slepeno līgumu saskaņā ar Krimināllikuma 24.nodaļu par Noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, KNAB uzsāka 2009.gada 14.maijā. Lēmumu par tā izbeigšanu KNAB izmeklētājs pieņēma šogad 16.aprīlī. VK šo KNAB lēmumu 27.maijā pārsūdzēja Ģenerālprokuratūrā. Ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera 6.jūnija lēmumu KNAB izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla un uzdeva atjaunot šīs lietas izmeklēšanu.
KNAB oficiāli apstiprinājis, ka izmeklē kriminālprocesu saistībā ar lidostas Rīga un Ryanair noslēgto slepeno līgumu. Šlesera viedokli Pietiek neizdevās iegūt, jo viņš šonedēļ izbraucis uz ārvalstīm.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
