Vai Kiršteins atvainosies "Progresīvajiem" par smadzeņu trūkumu?
Elita Veidemane, Neatkarīgā28.10.2024.
Komentāri (88)
Iesaki rakstu: 
“Pēc izskata jauni, bet smadzeņu nav,” sev raksturīgajā ironijā Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins “piebeidz” runu par frakcijas “Progresīvie” deputātu rosinājumu pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot personām no 16 gadu vecuma. “Progresīvie” apvainojās par smadzeņu trūkumu (un ne tikai par to vien) un nosūdzēja Kiršteinu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai par viņa runu Saeimas sēdē. Komisija Kiršteina “noziegumus” ķidās novembra sākumā.
Izskatot grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā saistībā ar priekšlikumu piešķirt balsstiesības no 16 gadu vecuma, Kiršteins teica: “Šis ir ļoti labs likums smadzeņu skalošanai. Tur ir vajadzīgi idioti bez sociālās atbildības, bez domāšanas un bez izglītības. Tā ka balsojiet un demonstrējiet savu muļķību šeit. Pēc izskata jauni, bet smadzeņu nav!”
Grieķu valodā vārds “idiōtēs” nozīmē - neprasmīgs indivīds. Acīmredzot tieši to bija domājis Kiršteins, būdams izglītots cilvēks. Par ko gan tik traki sašust Saeimas prezidijam, kas burtiski salēcās, dzirdot vērtējumu daļai sešpadsmitgadīgo, kuriem progresisti taisās piešķirt balsošanas tiesības no 16 gadiem? Ironija un sarkasms pavīdēja arī Kiršteina rosinājumā atļaut iegādāties un dzert šņabi personām no 16 gadu vecuma - tiešām, kāpēc tagad ir to ļauts darīt tikai no 20 gadu vecuma? Balsot vēlēšanās būs atļauts, bet dzert degvīnu nedrīkstēs? Netaisnīgi attiecībā pret sociāli nobriedušām personībām!
Kiršteins arī izteica salīdzinājumu ar hunveibiniem - savulaik radikalizētu skolēnu un studentu grupējumu Ķīnā: “Nu, pēc sejas līdzīgi jums! Tas jums ir kompliments. Es biju domājis, ka jauni, sešpadsmitgadīgi, ka jūs labi izskatāties. Es, protams, varu atvainoties, ka var pārprast šo teicienu.” Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”) šo salīdzinājumu un komplimentu par jauneklīgo izskatu uztvēra kā apvainojumu.
Vēl deputāti bija nemierā ar Kiršteina izteikām par jauno māmiņu sociālo briedumu: “Kā tās meitenes balsos (..), ja viņas pat nezina īsti, kas ir tēvs, kad viņai ārsts prasa, no kura tēva, viņa pat nevar pateikt.” Kiršteins pievērsa uzmanību tam, ka 443 skolnieces vecumā no 10 līdz 19 gadiem 2021. gadā dzemdējušas bērnus. Kiršteins secina: kāpēc gan progresīvisti nevarētu rosināt vēlēšanu tiesības jau no 10, nu, labi, no 12 gadu vecuma? Dzemdēt var, tad jau nobalsot arī varēs.
Par šo visu Kiršteinu cepinās augšminētajā komisijā. “Nekas tur nebūs,” attrauc Kiršteins, runādams ar “Neatkarīgo”, “neko tā komisija nevar izdarīt. Un tie sūdzētāji paši nezina, par ko mani iesūdz. Iesniegumā rakstīts, ka es esot pārkāpis deputātu ētikas kodeksa 8. pantu. Bet tajā ir teikts, ka nedrīkst norādīt tautību, rasi, orientāciju un ko tur vēl. Es esot pateicis, ka hunveibini bija tikpat jauni kā Ņenaševa. Bet tas taču ir kompliments!”
Kā jau minēts, Kiršteins minēja idiotus, par ko viņš arī paskaidroja: “Ir jāzina, ka 27 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem patlaban nemācās un nestrādā. Šajā kopumā ietilpst grupa no 16 līdz 18 gadiem, kuriem šobrīd nav balsstiesību. Latīņu valodā “idiots” nozīmē to, kurš neorientējas politikā. Nu, kā tad viņi balsos? Varbūt lai valodnieki izanalizē šā vārda nozīmi.”
Kiršteins neatsakās arī paironizēt par to, ka iesniegumu komisijai parakstījuši ne tikai trīs koalīcijas, bet arī divi opozīcijas deputāti - Edvards Smiltēns un Jānis Grasbergs: “Ko viņi dara? Pielien?”
Vēl viena reize, kad Kiršteinu izsauca uz minēto komisiju, bija tad, kad viņš runāja par “aizliegtajiem vārdiem” - “žīds”, “nēģeris” utt. “Ko tad mums tagad darīt? Pārdēvēt grāmatas? Piemēram, kā tagad jāsauc Agatas Kristi darbs “Desmit mazi nēģerēni”?”
Ko var paveikt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija? “Komisija var izteikt deputātam mutisku aizrādījumu, var izteikt rakstisku aizrādījumu. Smagākais sods ir nopublicēt šo aizrādījumu “Latvijas Vēstnesī”. Ja deputāts izraisa kādu kautiņu vai citas nekārtības Saeimas sēdē, tad ir nopietnāk. Reiz izraidītais Gobzems negāja ārā no Saeimas sēdes,” tā Kiršteins.
Vai Aleksandrs Kiršteins gatavojas atvainoties komisijas sēdē? “Nesapratu, tieši kurai grupai man atvainoties?” viņš bija neizpratnē. Ja godīgi, man arī nav skaidrs, kam un par ko atvainoties. Reizēm izskatās, ka deputātiem vienkārši nav ko darīt, tāpēc tiek izdomātas dažādas izpriecas, kam jāpiepilda visādi citādi diezgan pliekanā deputātu ikdiena.
Saite: https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/472649-vai-kirsteins-atvainosies-progresivajiem-par-smadzenu-trukumu.htm
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
