Iesaki rakstu: 
Publiski izskanējušas dažādas versijas, kāpēc izraisījies konflikts partiju apvienībā Attīstībai/Par (A/Par), un kāpēc partijas Latvijas attīstībai (LA) Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis visai mērķtiecīgi nāk klajā ar virkni paziņojumu par "shēmām" partijā un tās līderu savtīgumu - privāto interešu dominēšanu pār sabiedrības un valsts interesēm.
Versijas variē no vienkārša kašķa un atriebības līdz M. Mičerevska kā ordeņa cienīga trauksmes cēlēja lomai, lai aizkulišu shēmotāji ārkārtas situācijā sponsoru interesēs nenogāztu Vienotības premjera Krišjāņa Kariņa valdību. Vairāku avotu sniegta informācija liecina, ka ticamākā no versijām ir saistīta ar nesaskaņām, kuras pēc Rīgas domes vēlēšanām un Mārtiņa Staķa kļūšanas par Rīgas mēru radušās starp Latvijas attīstībai faktisko līderi Edgaru Jaunupu un M. Staķa komandu, kurā galveno - pelēkā kardināla lomu spēle bijušais ZZS un Danas Reiznieces-Ozolas padomu devējs Gints Knoks.
Domstarpības LA līderu – E. Jaunupa un Jura Pūces – un M. Staķa komandas starpā radušās jau neilgi pēc uzvaras Rīgas domes vēlēšanās un M. Staķa kļūšanas par mēru. Viņš kā labāku padomu devēju polittehnoloģijās izvēlējies G. Knoku, nevis E. Jaunupu. Saprotot, ka nevēlas, lai galveno toni Rīgā nosaka E. Jaunups un J. Pūce, M. Staķis meklējis veidu, kā mazināt LA līderu ietekmi. Par galveno padomu devēju, kā apspēlēt E. Jaunupu un J. Pūci, jaunais Rīgas mērs izvēlējies G. Knoku, kuram jau ilgstoši ir draudzīgas attiecības ar M. Mičerevski.
Plaisa M. Staķa un E. Jaunupa starpā radusies jau vēlēšanu laikā, tomēr tā pāraugusi aizā, kad M. Staķis ieguva Rīgas mēra nomināciju. Jau koalīcijas sarunu laikā bijis skaidrs, ka M. Staķis un E. Jaunups nav gatavi atrast kopīgu valodu. Viens no jautājumiem bija par sadarbību ar Oļega Burova Gods kalpot Rīgai.
Veidojot koalīciju, izdevās atrast kompromisu – O. Burova partija jaunās domes varā nebūs, taču tas devis triecienu LA līdera un M. Staķa attiecībās. Turklāt M. Staķis un viņa padomdevēji sajutuši spēju pašiem pieņemt lēmumus, ignorējot E. Jaunupa un J. Pūces uzstādījumus.
Pēc tam nesaskaņas M. Staķa un E. Jaunupa starpā uzņēma apgriezienus. M. Staķis, savu padomdevēju ietekmēts noraidījis jebkādus E. Jaunupa piedāvājumus par Rīgas pārvaldību un partiju atbildības jomām. Kad M. Staķis kategoriski iebildis, ka Rīgas izpildirektora amatu var turpināt ieņemt līdzšinējā šī amata izpildītāja Iveta Zalpētere, maisam gals bijis vaļā.
Abas puses – E. Jaunupa un M. Staķa komandas nostājušās uz kara takas. Iespējams, pēdējais piliens abu pušu nesaskaņās bijis J. Pūces kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra oktobra beigās M. Staķim izteiktās visai tiešās norādes, ka Rīgai nebūs naudas attīstības projektiem, ja M. Staķis negribēs ieklausīties LA līderos. Faktiski J. Pūce piedraudējis, ka valdībā nobloķēs finansējumu Rīgas attīstības projektiem.
Toreiz, oktobra beigās kuluāros jau runāja par K. Kariņa valdības krišanu un J. Pūci kā jauno Ministru prezidentu. Tad arī M. Staķa komanda ar G. Knoku priekšgalā sapratusi, ka laiks iet "uz visu banku", tāpēc arī izspēlēta M. Mičerevska kārts - ar aiziešanu no partijas un atklāsmēm par J. Pūci un E. Jaunupu, caurlaidēm un partijas finansējumu
Vēl vairāk, ir zināms, ka Rīgas mērs M. Staķis, kurš ievēlēts no apvienībā A/Par ietilpstošās partijas Par, rūpējoties par savu publisko tēlu, no E. Jaunupa un J. Pūces ēnas gribējis atbrīvoties jau uzreiz pēc vēlešanām. Tas bijis saistīts ar vismaz diviem kriminālprocesiem, kuros iesaistīts E. Jaunups.
M. Staķa vēlme norobežoties no E. Jaunupa tiek saistīta ar viņa ambīciju nekļūt par marioneti un būvēt tikpat veiksmīga Rīgas mēra stāstu, kā tas izdevās Nilam Ušakovam. Savukārt E. Jaunups uzskatot, ka tieši viņš ir Rīgas domes vēlēšanās uzvarējušās apvienības Atistibai/Par/Progresīvie idejas un realizācijas arhitekts. Tāpēc arī E. Jaunups esot aizvainots, ka no apvienības ievēlētie deputāti viņu "uzmetuši" uzreiz pēc vēlēšanām. Noprotams, ka kariņš abu apvienības A/Par partiju starpā vēl eskalēties, jo fakti vai aizdomas ir abu spēlētāju pusēs, turklāt J. Pūce esot atriebīgs.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
