Vai kaķu glābšana „Vienotības” Ķirša vadītajā Rīgā turpmāk nāves ēnā?
Dzīvnieku policija27.09.2023.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
2023.gada 14.septembrī Rīgas dome (RD) ir izsludinājusi iepirkumu par kaķu izmitināšanas un aprūpes pakalpojumu Rīgā, kurā salīdzinājumā ar iepriekšējos gados sludinātajiem iepirkumiem ir dažas vērā ņemamas izmaiņas ar ļoti konkrētu tendenci.
Jaunu MK noteikumu par patversmēm un Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu kontekstā, kas paredz aizliegt brīvprātīgo iesaisti dzīvnieku glābšanā, nereģistrējoties kā patversmei, jaunās RD prasības ir ļoti zīmīgas un liecina par humānisma un ētikas degradēšanu. Mums kā dzīvnieku glābējiem rodas virkne jautājumu, par kuriem vēlamies saņemt skaidrojumu.
1. No Iepirkuma finanšu piedāvājuma ir izslēgta 5.sadaļa - eitanizējamo dzīvnieku īpatsvars %.
Lai nodrošinātu humānu attieksmi pret patversmē nokļuvušajiem dzīvniekiem un dotu iespēju pēc iespējas lielākam dzīvnieku skaitam dzīvot un sagaidīt adopciju, Rīgas pilsēta līdz šim kā vērtēšanas vienu no kritērijiem vienmēr izvēlējusies eitanizējamo dzīvnieku % piedāvājumu kritēriju, piešķirot vērtējumā lielāku punktu skaitu tam pretendentam, kurš savā darbā ievēro nokill principu un piedāvā zemāku dzīvnieku likvidēšanas %, kā arī attiecīgi sniedzot pakalpojumu pilsētai, nesaņem lielāku finansējumu par eitanāziju % kā bija norādījis iepirkumā.
Vai tas nozīmē, ka, neesot % eitanāziju ierobežojumam, pakalpojumu sniedzējs, ar kuru tiks noslēgts līgums, pēc 14 dienu turēšanas termiņa varēs eitanizēt kaut visus uzņemtos dzīvniekus un saņemt par šo darbību apmaksu no pašvaldības?
Kādu apsvērumu dēļ šis vērtēšanas kritērijs ir izslēgts no jaunā iepirkuma?
Vai šis lēmums turpmāk neatbalstīt humānu attieksmi pret dzīvniekiem ir jaunā RD politika?
2. Iepirkums paredz: "Šī līguma ietvaros bezsaimnieka kaķi un kaķēni infekciju slimību riska dēļ dzīvnieku patversmē netiek pieņemti. Bezsaimnieka kaķi un kaķēni ir pieraduši dzīvot brīvā vidē un nav pieradināmi, tādēļ tos nav vērts piedāvāt adopcijai."
Dzīvnieku aizsardzības likuma preambula nosaka: "Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt."
Kāda rīcība paredzēta ar bezsaimnieka kaķiem, kaķēniem un savainotiem dzīvniekiem, kuri to bezpalīdzības dēļ ir nogādāti stacionārā un var tikt tur ārstēti 1 diennakts robežās?
Vai šo dzīvnieku pārvietošana turpmākai atlabšanai uz patversmi pēc jaunā iepirkuma kārtības būs liegta?
3. Iepirkumā noteikts: "Citas darbības, kā piemēram, nodošana pagaidu mājās, nav pieļaujamas, līdz to paredz dzīvnieku turēšanu patversmē regulējošie normatīvie akti. Slims kaķis jāeitanizē pēc sertificēta veterinārārsta slēdziena."
Kāpēc kaķu nodošana pagaidu mājās nav pieļaujama?
Kā Rīgas pašvaldībā turpmāk rīkoties, piemēram, ar kastē pamestiem jaundzimušiem kaķēniem, kuru izbarošanai līdz šim tika piesaistīti brīvprātīgie, ņemot dzīvniekus savā aprūpē, - vai šādas darbības turpmāk būs liegtas?
Kā saprast iepirkumā noteikto, ka slims kaķis jāeitanizē pēc sertificēta vetārsta slēdziena? Vai tas nozīmē, ka kaķu ārstēšana patversmē vairs nebūs atļauta?
Pavisam īpašs akcents jaunajai RD politikai kaķu izmitināšanas un aprūpes sakarā: iepirkuma nolikums satur jaunu prasību, ka patversmei, kas vēlas piedalīties iepirkumā, ir jābūt reģistrētai Rīgas administratīvajā teritorijā (kopā tādas ir trīs – 1. "Labās mājas" Juglā; 2. Kaķu palīdzības centrs “Remi”; 3. ”Dzīvnieku draugs” Rīgā, Fridriha Candera ielā 4). Iepirkuma nolikuma prasības paredz pieredzi no 2020.gada minētā pakalpojuma sniegšanā, kam atbilst tikai 1. no 3 Rīgā reģistrētām patversmēm[1].
Kāds ir pamatojums tieši šādiem kritērijiem, un vai gadījumā šis iepirkuma nolikums nav veidots tā, lai tā prasībām atbilstu faktiski tikai viena patversme - Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa “Labās mājas”?
Uzziņai: kopš 2010.gada dzīvnieku aprūpes un izmitināšanas pakalpojumu Rīgas pašvaldībai ir nodrošinājusi biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”, kad tā ieguva tiesības nomāt Rīgas pašvaldībai piederošo patversmi “Līči”, kas atrodas 7 km attālumā no Rīgas robežas un 8 km attālumā no patversmes “Labās mājas”. Patversmes ģeogrāfiskais izvietojums ārpus Rīgas teritoriālajām robežām nav bijis šķērslis kvalitatīvai pakalpojuma sniegšanai.
Kāpēc Rīgas pašvaldība ilgstoši un mērķtiecīgi lobē biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” patversmes “Labās mājas” intereses?
Vai šo interešu lobēšanas rezultātā rīdziniekiem ir nodarīts būtisks materiāls kaitējums?
Šīm bažām ir pamats un sena vēsture. 2014.gadā biedrība Dzīvnieku pansija “Ulubele” vērsās tiesā pret Rīgas domi par zaudējumu piedziņu[2]: „Ulubele” bija uzvarējusi divos Rīgas domes rīkotajos iepirkumos par izķerto un cietušo suņu un kaķu izmitināšanas un aprūpes pakalpojumu sniegšanu,[3] bet Rīgas dome, ignorējot iepirkumu rezultātus, 2014.gadā nelikumīgi pirka minētos pakalpojumus no biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” (dzīvnieku patversme “Labās mājas”), ar ko nodarīja Ulubelei ievērojamus zaudējumus.
Pēc nepilnus 9 (!) gadus ilgas tiesvedības „Ulubele” tiesā uzvarēja.
Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka Rīgas dome ir rīkojusies prettiesiski un ar 2023.gada 9.janvāra spriedumu piedzina no Rīgas domes par labu „Ulubelei” zaudējumus 20’146,10 EUR apmērā. Spriedums stājās spēkā 2023.gada 1.martā.[4] Pie tam apgabaltiesa atzina, ka tās ieskatā „Ulubelei” nodarītie zaudējumi ir ievērojami lielāki, nekā tos lūdza piedzīt pati „Ulubele”.[5]
Vai tiešām pat pēc pēc 9 gadus ilgušas tiesvedības, kas 2023.gadā beidzās ar zaudējumu un „Ulubelei” izmaksātas zaudējumu kompensāciju vairāk nekā 20 000 EUR apmērā no Rīgas nodokļu maksātāju naudas līdzekļiem, Rīgas pašvaldība savu praksi negrib mainīt?
Vai tiešām RD jaunā iepirkuma par kaķu izmitināšanu un aprūpi prasības ir humānisma un līdzcietības beigas Rīgas pilsētā? Kaķu glābšana nāves ēnā?
Par to kāda attieksme pret dzīvniekiem patversmē bija Biedrības "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupai", kad tā līdz 2010.gadam (7 gadus) apkalpoja Rīgas pilsētu, par ko liecina departamenta statistika.
Par to, kāda ir Biedrības "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa" patversmes “Labās mājas” dzīvnieku aizsardzības politika, liecina ziņas medijos: ziņa delfi.lv un nra.lv.
[1] Formāli šai prasībai var atbilst arī biedrība „Kristīnes Čilveres dzīvnieku aizsardzības biedrība”, bet tā līdz šim nekad nav piedalījusies publiskos iepirkumos un visticamāk nav spējīga izrādīt iepirkumā vērā ņemamu konkurenci vienīgajam pretendentam, kuram ir pielāgots iepirkuma nolikums – Biedrības "Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa" patversmei “Labās mājas”.
[2] Administratīvā lieta Nr.A420417014
[3] Nr. RD DMV 2013/46 “Rīgas pilsētā izķerto un cietušo suņu izmitināšana un aprūpes sniegšana dzīvnieku patversmē” un Nr. RD DMV 2013/50 “Rīgas pilsētā izķerto un cietušo kaķu izmitināšana un aprūpes sniegšana dzīvnieku patversmē”
[4] Rīgas dome vēl mēģināja spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā, bet Augstākā tiesa ar 2023.gada 1.marta rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un Ulubelei labvēlīgais apgabaltiesas spriedums stājās spēkā 2023.gada 1.martā.
[5] "Tā kā pieteicēja lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus 20 146,10 euro apmērā, tad, neraugoties uz to, ka atbilstoši lietā iesniegtajiem pierādījumiem apgabaltiesa konstatēja, ka pieteicējai ir nodarīti lielāki mantiskie zaudējumi nekā tiek prasīts, apgabaltiesai ir jāievēro prasījuma robežas, tādēļ pieteicējai ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi 20 146,10 euro apmērā. Līdz ar to pieteikums ir apmierināms" (skat. 09.01.2023. Administratīvās apgabaltiesas sprieduma 12.lpp.)
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
