Vai Jurašam bija iespēja nozagt no KNAB banku izdrukas? Straume klusē
PIETIEK18.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume jau tradicionāli klusē par to, vai bijušajam biroja darbiniekam, tagadējam politiķim Jurim Jurašam ir bijusi iespēja nozagt valsts noslēpuma objektu – biroja izmeklēšanas materiālus, tostarp banku kontu izdrukas, kuras viņš demonstrēja videoierakstā un kuras tagad viņam esot mistiski pazudušas. Publicējam KNAB priekšnieka izteiksmīgo skaidrojumu pilnā apmērā.
„Par informācijas sniegšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk- Birojs) 2018.gada 10.septembrī saņemts Jūsu pieprasījums ar lūgumu sniegt informāciju par to, vai Birojs laika periodā no 2010.gada līdz 2017.gadam ir pieprasījis kredītiestādēm informāciju par Raivja Dzintara, Imanta Parādnieka un Aigara Lūša veiktajiem banku pārskaitījumiem, kā arī vai Birojā veikta pārbaude par šīs informācijas prettiesisku nonākšanu trešo personu rīcībā.
Vēršam uzmanību, ka Birojs nav tiesīgs izpaust ziņas par veiktajām pārbaudēm, kriminālprocesos veiktajām izmeklēšanas darbībām un to laikā iegūto informāciju, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīvas (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes pamatlēmumu 2008/977/TI izriet, ka datu pārzinim ir atļauts neizpaust informāciju, lai novērstu, ka tiek traucētas oficiālas vai juridiskas pārbaudes, izmeklēšanas vai procedūras, un novērstu, ka tiek kaitēts noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai saukšanai pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildei, līdz ar to Birojs nav tiesīgs izpaust ziņas par veiktajām pārbaudēm, kriminālprocesos veiktajām izmeklēšanas darbībām un to laikā iegūto informāciju, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija.
Šobrīd Biroja rīcībā nav informācijas, ka Biroja pārbaužu, izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtā informācija būtu prettiesiski nonākusi trešo personu rīcībā.
Savukārt gadījumā, ja Jūsu rīcībā ir informācija par iespējamu Biroja amatpersonu prettiesisku rīcību, lūdzam sniegt papildus informāciju, aprakstot gadījumu, kas ietver prettiesiskas rīcības pazīmes un normatīvos aktus, kas nav ievēroti.
Ar cieņu,
Priekšnieks J.Straume.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
