Vai JKP nodrošinās siltu vietu bijušajai valsts kontrolierei, kas paradusi mēnesī noēst 5000 eiro?

Ar Grīnhofu gan viņa kļūdījās. Kaut gudra un jaudīga, bet ko tas dod, ja cilvēks ir nelīdzsvarots, tas ir maigākais kā var raksturot šo kundzīti. Tādam taču nevar dot respektablu iestadi vadit. Tā ka labi vien ir, ka netika iebalsota.

Atbildēt

»

Kā mēs jau zinām, vainīgo nebūs iespējami noteikt
(vainīgo tāpēc nebūs)

Atbildēt

»

Bet Tu tak lasi :)

Atbildēt

LV ir kāda valsts institūcija, kas ir strādājusi un kaut ko arī paveikusi sabiedrības labā, tad tā ir Valsts kontrole ar Elitas Krūmiņas vadīto komandu.

Atbildēt

»

Likuma izmaiņas stājas spēkā 1.aigustā, bet normas par zaudējumu piedziņu nebūs piemērojamas attiecībā uz revīzijām, kuras uzsāktas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

Atbildēt

Bez šitiem bla, bla, bā...Cik un no kā?
Ja nevar konkrēti uzrādīt, tad piedzinusi VK Krūmiņas vadībā nav neko.
Tikai tērējusi nodokļu maksātāju naudu -algām, telpām, papīru smērēšanai.
Bet rezultātā nav pat apaļa 0, ir smagi mīnusi-bezjēdzīgi izšķiestā nodokļu maksātāju nauda

Atbildēt

»

tik ārkārtīgi gribas zināt datus, tad to var pilnīgi noteikti pajautāt pašai Elitai Krūmiņai. Viņa to noteikti zinās un neslēps.

Atbildēt

»

tu vienkārši gribētu pieteikties ātrāk veikt to piedziņas procesu no tiem abiem fruktiem?

Atbildēt

»

1. augustā, stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu.

Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Informāciju par personu, pret kuru vērsta piedziņa, norādot viņa vārdu, uzvārdu, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru, pēc tam, kad lēmums par zaudējumu piedziņu būs kļuvis neapstrīdams un persona zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājusi, paredzēts publicēt VK mājaslapā.

VK iepriekš arī akcentēja, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā.

Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār VK kontroles lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu.

Likuma izmaiņas stājas spēkā šodien, bet normas par zaudējumu piedziņu nebūs piemērojamas attiecībā uz revīzijām, kuras uzsāktas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

Viens no likuma izmaiņu autoriem, jurists Edgars Pastars šorīt Latvijas Radio pieļāva, ka šādu lietu nebūs daudz un tāds arī nav bijis izmaiņu rosināšanas plāns, jo galvenais bijis nodrošināt amatpersonām sajūtu, ka atbildība tiks prasīta.

Jurists atgādināja, ka arī pēc likuma izmaiņām VK nevarēs vērsties pret nelietderīgu rīcību, bet tikai pret nelikumīgu rīcību..

Viņš pieļāva, ka nākotnē VK loma tomēr varētu tikt paplašināta, vērtējot arī amatpersonu rīcības lietderību.

Pastars atzina, ka pārejas perioda dēļ pastāv maza iespēja, ka VK kādu šādu lietu varētu ierosināt jau šogad, bet drīzāk tas varētu notikt nākamgad.
apolllo.lv

Atbildēt

»

Es gribētu ar vienkāršiem simboliem-arābu cipariem.
Cik VK ir piedzinusi? Konkrēti.

Atbildēt

»

nemuldi!

Atbildēt

»

Izcils JKP pasūtijumu galds par labu samaksu :)))

Atbildēt

Cilvēki, kuri ir bijuši klāt, kad viņu sabiedrībā ir veidojušies autoritārie režīmi vai tirānijas, ne vienmēr šo procesu ir skaidri sapratuši un novērtējuši simptomu bīstamību. Tikai vēsturnieks, atskatoties atpakaļ, var pamanīt, kas bija ļaunu vēstošie signāli un liktenīgās izvēles. Un tā arī ir tā vēstures mācība nākotnei – tirānija veidojas pamazām, soli pa solim, katrs no soļiem laikabiedriem varbūt nešķiet nekas īpašs, bet rezultāts ir vardarbīga un tirāniska sabiedrība. Tāpēc šie simptomi ir jāzina un jārīkojas atbilstoši.

Atbildēt

»

tie nav mūsu puiši..

Atbildēt

Izrādās, Krūmiņa ar savu darbu kādu ļoti ir aizvainojusi. Ne vienu vien. Raksts un komentāri to rāda, cik daudzi alkst šo iestādi degradēt un pirmais solis ir sperts. Ļoti zēl. Bet Jūs Elita, ja lasāt šo visu, uztveriet kā novertejumu par augstu profesionalitāti. Mūsu puiši vienkārši savādāk to neprot izrādīt:))))

Atbildēt

Elitas Krūmiņas un viņas komandas darbs ir bijis vienkārši izcils!

Atbildēt

»

ar kādu karotīti nemierīgais bērniņš gribētu, lai mutītē ieliek sagremoto? Tējkarotīti vai ēdamkaorti?

Atbildēt

Ja jaunais kontrolieris būs saprātīgs, tad tomēr to kantori no tām intrigantēm patīrīs-čusku midzenis gatavais.
Viņam, protams, strādāt...Katram savs!

Atbildēt

»

Nu labi.
Un? Cik tad VK ir piedzinusi? Konkrēti cik?

Atbildēt

»

Rīgas apgabaltiesa 4.VI Rīgas brīvostas bijušo pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa bijušo vietnieku Aigaru Pečaku atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, piespriežot attiecīgi 38 700 eiro un 32 250 eiro naudassodus. Leta

Loginovam arī uz trīs gadiem un trim mēnešiem liegts pildīt valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu, bet Pečakam šāds liegums noteikts uz diviem gadiem un septiņiem mēnešiem.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā pēc pilnā sprieduma pasludināšanas.

Lieta bija nonākusi apelācijas instances tiesā, jo Augstākā tiesa (AT) pērn atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, kurā abi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī daļā par noteikto kaitējuma kompensāciju.

AT lēmumā tika skaidrots, ka apsūdzētajiem celtā apsūdzība vienā epizodē par ziedojumu veikšanu ir neatbilstoša likumam. Turklāt AT atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi prokurora pieteiktās kaitējuma kompensācijas pamatojumu.

Apelācijas instances tiesas nolēmums, kas attiecas uz apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas par nelikumīgu prēmiju izmaksu, tika atstāts negrozīts.

KONTEKSTS:

Rīgas apgabaltiesa Loginovam un Pečakam iepriekš piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā, kā arī noteica 45 600 eiro lielu sodu Loginovam un 34 200 eiro lielu sodu Pečakam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Apgabaltiesas spriedums noteica, ka Loginovam jāatmaksā 207 856 eiro no nelikumīgi izlietotajiem līdzekļiem, Pečakam - 378 750 eiro, bet abiem solidāri jāatmaksā 270 345 eiro.

Krimināllieta pret Loginovu un Pečaku tika ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.

Tiesas debatēs Loginovu valsts apsūdzības uzturētājs lūdza sodīt ar 120 minimālo mēnešalgu jeb 44 400 eiro naudas sodu, kā arī noteikt aizliegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos uz trim gadiem un sešiem mēnešiem. Savukārt Pečakam prokurors lūdza piespriest 90 minimālo mēnešalgu jeb 33 300 eiro naudas sodu, kā arī noteikt liegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem.

Pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē Valsts kontrole pirms vairākiem gadiem tiesībsargājošajās iestādēs vērsās par vairākiem pārkāpumiem brīvostas darbībā. Valsts kontrole norādījusi, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā. Valsts kontrole arī informējusi, ka ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro.

LTV iepriekš vēstīja, ka pret Loginovu sāktā kriminālvajāšana ir saistīta ne tikai ar prēmiju izmaksu, bet vēl ar divām epizodēm, kuru rezultātā radīts materiāls kaitējums lielā apmērā.

Pamatojoties uz Loginova noslēgtajiem līgumiem ar Liepājas Jūrniecības koledžu, brīvosta no 2009. līdz 2013.gadam pārskaitījusi 190 000 latu (270 345 eiro), kas ir uzskatāmi par ziedojumiem, vēstīja raidījums. Savukārt 2009.gadā, pamatojoties uz Loginova rīkojumu, Starptautiskās Ostu asociācijas kontā ieskaitīts ziedojums cunami cietušajām ostām Japānā 10 000 ASV dolāru (9041 eiro) apmērā. Izmeklēšanas gaitā arī gūti pierādījumi, ka Loginovs, pārkāpjot likumu, kas paredz iespēju ziedot vienīgi valstij, četru gadu laikā patvaļīgi rīkojies ar Brīvostas pārvaldei piederošiem līdzekļiem vairāk nekā 277 000 eiro apmērā, vēstīja raidījums.

2016. gadā arī tapa zināms, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi vēl kādu kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā. Lieta ierosināta, pamatojoties uz Valsts kontroles secinājumiem. Aizdomās turēto pašlaik nav.

Atbildēt

Santas spožā karjera sākās Latvenergo, kad mamucis piezvanīja Žīguram un palūdza tur iekārtot meitiņu - iedomības un erogances iemiesojums. PS. Pati Elitiņa jau nu dikti ir sacerējusies, ka paliks turpat VK un, līdzīgi kā padomdevēja Marita Salgrāve, ar 60 000 eur gadā(pēc VID EDS datiem par 2019.gadu) varēs dod padomus Grīngofai.

Atbildēt

»

Cik konkrēti ir piedzīts?

Atbildēt

»

Beidzoties terminētiem līgumiem parasti nekāda kompensācija netiek maksāta!

Atbildēt

»

Vispār - viņai ir arī bērni. Varbūt māte atbalsta studijas un maksā par tām. Nožēlojami smirdīgais Pietiek, kura šefs pats peldas netīrā naudā, uzdrošinās rakņāties citu tēriņos. Nožēlojami un netīri - kā jau viss, ko Pietiek raksta!

Atbildēt

»

Un? Cik ir piedzinuši.
Lūdzu konkrētus faktus un skaitļus.

Atbildēt

»

Zemkopības ministrijas augstākā ierēdne, valsts sekretāre Lucaua vēsā mierā atļāvusies paziņot: “Šis ir sens jautājums, un šobrīd no prokuratūras arī tas atzinums nekādas tādas būtiskas sekas mums nerada..”

Atbildēt

»

prokuratūra ir nosūtījusi Zemkopības ministrijai brīdinājumu par nepietiekošu uzraudzību pār A/S"Latvijas valsts meži" attiecībā uz valsts dabas resursa apsaimniekošanu.

Atbildēt

»

Precīzi!Nu jau Lapsām līmenis ir nokritis līdz dzeltendzeltendzrltenam. Nuja,kas maksā,tā stabulē pūš.

Atbildēt

»

irkli

Atbildēt

..vienīgā loģiskā atbilde ir, ka dzelteno kartīšu rādītāji no JKP Sadarbības padomē vai citos kuluāros, saviem kompanjoniem vai konkurentiem – kā nu kuro reizi pateikuši – draugi mīļie, - būs vēl viena kartīte! Ietirgojam šito jautājumu pret kaut ko citu! Loģisks scenārijs… hoķ naktī tur varēja būt politiska vienošanās!

Atbildēt

»

gaumes, bet galvenais acu gaišums atšķiras.
Sudraba ne uz pusi nepaveica to, ko Krūmiņa!
Tieši Krūmiņa beidzot panāca, ka
Valsts kontrolei ar likumu noteiktas jaunas tiesības - pavisam konkrēti piedzīt valsts vai pašvaldības budžetam nodarītos zaudējumus no amatpersonas, kuras nelikumīgas rīcības dēļ tie radušies.

Atbildēt

Raksta autors: pietiek lasītājs. Tas izsaka visu... pat parakstīt savu sacerējumu kauns - ne fakti, ne pierādījumi, tikai indes pilns vēstījums. Spriežot pēc valodas un izklāstījuma formas, autors pats neko nav spējis sasniegt kā vien skaudīgi pārskaitīt citu cilvēku ienākumus. Biju labākās domās par šo interneta vietni. Neapstrīdu vārda brīvību, bet ja jau ir tāda vēlme izteikties,uzskatu ka arī jāmāk uzņemties atbildība par izteikto viedokli.

Atbildēt

Nu, viņai noteikti ir izmaksātas kompensācijas, kas parādīsies ( vai būtu jāparādās) amatpersonas deklarācijā par 2020. gadu, pie tam, viņa var saņemt bezdarbnieka pabalstu, kas viņas gadījumā nebūs mazs- :)

Atbildēt

»

Nu tieva viņa nekad nav bijusi, bet VK konkrēti uzresnējusi. Ja vēl pieskaita, ka vismaz agrāk viņa mīlēja ieraut, tad jau naudiņa aiziet viegli. Atceros kā Krūmiņa jau strādājot VK, bet kad Sudraba bija priekšniece, vēl ar vilcienu brauca uz mājām Jelgavā, dažreiz tā konkrēti iešāvusi. Bet vispār viņa tikai atsēdēja laiku- visu reorganizāciju VK paveica Sudraba, Krūmiņa tikai ripoja pa izveidotu risi. Taču piekrītu komentētājiem, kas nu krūmiņa par lokomatīvi, ja nu vienīgi, vecā tvaika lokomatīve. Sudraba, lai gan arī dīvaini izskatījās, bija ar sava veida harismu un no viņas staroja tāda citplanetieša inteliģence, taču Krūmiņā harismas un inteliģences ir tikpat cik koka pagalē.

Atbildēt

»

par 5 štuki ne tā vien var rīt,un,kur tad vēl liela kalibra pupturi un kaļsoni,tas viss maksā

Atbildēt

Es domāju ka viņai tas cipars bija daudz lielāks kā kuru mēnesi bet stabils 25.000 robežās.

Atbildēt

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Vienīgi Medību fondā izlietotā finansējuma kontroli neveic Lauku atbalsta dienests, un šī funkcija ir Zemkopības ministrijas pārziņā. Tomēr faktiski izdevumu kontrole netiek veikta, kas tika norādīts jau 2011.gada Pētījumā. Fondu nosacījumi joprojām neparedz projektu īstenotājiem iesniegt izdevumus pamatojošo dokumentu kopijas, un nav arī paredzētas pārbaudes uz vietas pie projektu īstenotājiem. Arī divos projekta īstenošanu pamatojošos dokumentos – noslēguma pārskatā un izdevumu kopsavilkumā – sniegtā informācija nav pietiekama, lai gūtu pārliecību par izdevumu pamatojumu un to atbilstību plānotajam.
Lai pārliecinātos par projektos attiecinātajiem izdevumiem, veicām pārbaudes uz vietas divās biedrībās un secinājām, ka abām biedrībām pakalpojumu īstenošanu regulāri veic citi uzņēmumi, kuros šo biedrību vadītāji ir arī valdes priekšsēdētāji. Vienā gadījumā šāds uzņēmums faktiski ir īstenojis gandrīz visus projektus vairāku gadu garumā. Piemēram, 2017.gadā trim projektiem sniegti pakalpojumi par 24 235 euro jeb 92% no kopējiem projektu pakalpojuma izdevumiem. Ņemot vērā, ka par pakalpojumiem tiek sagatavoti tikai vispārīgi rēķini, nepievienojot pamatojošos dokumentus, faktiskie izdevumi nav pārbaudāmi.
Atsevišķi ārpakalpojuma uzņēmuma rēķini arī rada šaubas par sniegtā pakalpojuma un tā summas atbilstību, piemēram, komandējuma organizēšana vienam dalībniekam neatkarīgi no komandējuma valsts un komandējuma dienu skaita vidēji izmaksā 800 euro, tostarp komandējuma izdevumi uz Briseli vienai, divām vai trīs dienām bijuši 830 – 850 euro. Ņemot vērā piemēroto praksi, revidentu ieskatā būtu nosakāmi papildu ierobežojumi projekta īstenotājam darboties kā starpniekiem, lai nodrošinātu iespēju izsekot faktiskajiem izdevumiem.
Konstatētās neatbilstības biedrības iesniegtajā noslēguma pārskatā un norādītajos rēķinos, tajā skaitā, par vienu pakalpojumu sagatavojot vairākus rēķinus, liecina par būtiskiem trūkumiem Zemkopības ministrijas kontrolē un nepamatotu izdevumu apstiprināšanu.
Medību likums153 paredz, ka Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem, medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei, līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās un mednieku izglītošanai.
Medību saimniecības attīstības fonda padome izveidota ar mērķi nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu fonda līdzekļu sadali un kontrolēt to izlietojumu atbilstoši Medību likumā noteiktajiem fonda līdzekļu izmantošanas mērķiem.154

Atbildēt

»

Atbildīgs? Vai vari pastāstīt kad šo piparbodīšu darbība ir rezultējusies ar plusa zīmi? Man gan liekas ka tās ir domātas tikai un vienīgi kā barotnes kaut kādiem savējiem un mūsu nodokļu naudas noēšanai. Ja likvidētu tādus fufelus kā tiesībsargs, konstitucionālā tiesa, valsts kontrole u.c. bezjēdzīgus kantorīšus, tad mēs to pat nepamanītu, bet tiktu ekonomēti budžeta līdzekļi.

Atbildēt

No VK Revīzijas numurs: Nr.2.4.1.-14/2018

Attiecībā uz ziedojuma finansējumu izlietojuma un projektu īstenošanas rezultātā sasniegto rezultātu uzraudzību pastāv nepilnības un būtiskas atšķirības no Meža attīstības fonda valsts atbalsta finansētiem pasākumiem, jo:
 projektu noslēguma pārskatus par projektu īstenošanu nevērtē ziedojumu vērtēšanas ekspertu komisija, tie netiek izskatīti ne Meža attīstības fonda padomē, ne konsultatīvajā padomē. Projektu noslēguma pārskati netiek publicēti Zemkopības ministrijas mājas lapā;152
 Lauku atbalsta dienestam, vērtējot projektu noslēgumu pārskatus, nav pieejami projektu iesniegumi, bet tikai plānoto izdevumu tāmes, līdz ar to atkarībā no iesniegtās tāmes detalizācijas dienesta iespējas izvērtēt projektu pēc būtības var būt ierobežotas. Ņemot vērā, ka projekta īstenotājam finansējums tiek izmaksāts 100% avansa veidā, gadījumā, ja projekta īstenošana neatbilst plānotajam, dienestam var rasties grūtības atgūt nepamatoti izmaksāto finansējumu;
 ne finansējuma piešķiršanas nosacījumos ministrijas mājas lapā, ne līgumos par finansējuma piešķiršanu nav norādīta projekta izdevumu kopsavilkuma forma, līdz ar to projektu īstenotāji to izstrādā pēc saviem ieskatiem. Izdevumu kopsavilkumam ir jāpievieno visu darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas, kuru atbilstību pārbauda Lauku atbalsta dienests, papildus veicot projektu pārbaudes uz vietas 1% apmērā.
 ne finansējuma piešķiršanas nosacījumos ministrijas mājas lapā, ne līgumos par finansējuma piešķiršanu nav norādīta projekta izdevumu kopsavilkuma forma, līdz ar to projektu īstenotāji to izstrādā pēc saviem ieskatiem. Izdevumu kopsavilkumam ir jāpievieno visu darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas, kuru atbilstību pārbauda Lauku atbalsta dienests, papildus veicot projektu pārbaudes uz vietas 1% apmērā.
Vienlaikus revidenti vērš uzmanību, ka tā kā nav izstrādāta vienota parauga plānoto izdevumu tāme un projektu iesniedzēji tāmes nereti izstrādā vispārīgas, ne vienmēr ir iespējams izsekot pēc projekta īstenošanas rēķinos norādīto pakalpojumu sasaistei ar sākotnēji plānotajiem mērķiem.
Minēto apliecina Lauku atbalsta dienesta lūgumi sniegt papildu skaidrojumus, piemēram, biedrībai “Zaļas mājas” vairākkārtīgi lūgts sniegt skaidrojumu par iesniegtajiem rēķiniem (par auto nomu, telpu nomu, reklāmas aģentūras pakalpojumiem u.tml.). Piemēram, par autostāvvietas apmaksu sniegts skaidrojums: “Likteņdārza apmeklējums saistīts ar to, ka sarunās ar cilvēkiem par meža nozari vairakkārt ir saņemti jautājumi par svešu zemju koku sugu introducēšanu Latvijā paredzamo klimata izmaiņu dēļ nākamajos 100 gados. Kā piemērs tika minēts Likteņdārzs ar tur esošām ne Latvijas sugām. Tā kā līdz šim šajā vietā nebiju bijis un nespēju atbildēt uz šo jautājumu, nolēmu apmeklēt Likteņdārzu, lai klātienē gūtu informāciju par koku sugām. Šis brauciens bija tīri informatīvs man kā biedrības vadītājam”.

Atbildēt

Ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji līdzās zemkopības ministram un ministrijas valsts sekretāram veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi (Konsultatīvā padome).

Finansējuma piešķiršana konkursa kārtībā tika pārtraukta 2010. gadā, Konsultatīvajā padomē pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām piešķirtais finansējums netiek sasaistīts ar konkrētiem mērķiem un paveikto. Tādējādi veidojas situācija, ka neatkarīgi no līdzdarbības ieguldījuma un kvalitātes gadu no gada konkrētām nevalstiskajām organizācijām garantēti tiek piešķirts valsts finansējums, kas turklāt dažos gadījumos veido lielāko vai pat gandrīz visu finansējumu (valsts atbalsts veido no 6,6% līdz pat 97,4% no minēto organizāciju kopējiem ieņēmumiem). Nav arī noteikti finansējamo aktivitāšu nosacījumi un ierobežojumi, biedrībām ļaujot finansējumu izlietot pēc saviem ieskatiem, piemēram, arī suvenīriem, gada nogales pasākumiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem.

Dalībai Konsultatīvajā padomē netiek organizēts atklāts konkurss un nav ierobežots arī darbības termiņš tajā. To, kuras organizācijas iekļaujas padomē, noteicis zemkopības ministrs. Padome izskata nozarei būtiskus jautājumus, tai skaitā, lemj par stratēģiskiem projektiem. Ir zināms, ka Konsultatīvā padome laika posmā no 2015. – 2019. gadam ir lēmusi par valsts un ES finansējuma piešķiršanas principiem ārkārtas situācijām 60 miljonu eiro apmērā, bet padomes sēžu protokoli un ar tiem saistītie materiāli nekad nav tikuši publicēti.

No 2017.gada padomei deleģēts uzdevums pieņemt lēmumus par stratēģiskajiem projektiem – ES finansētu liela mēroga investīciju projektu ar attiecināmajām izmaksām līdz 10 miljoni eiro tālāku virzību. Revīzijā noskaidrots, ka šādi izskatīti septiņi projekti, no kuriem kā stratēģiski atbalstīti divi. Vienlaikus Valsts kontrole secināja, ka Konsultatīvās padomes stratēģisko projektu izvērtēšanas process un metodoloģija nav skaidri. Viens no atbalstītajiem projektiem balsojumā sākotnēji ticis noraidīts, bet pēc zemkopības ministra ierosinājuma mēneša laikā tomēr apstiprināts

Atbildēt

Veicot revīziju Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas un lauksaimniecības nevalstisko organizāciju sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā – nozares vai atsevišķu nevalstisko organizāciju vai to pārstāvju – interesēs galarezultātā tiek pieņemti lēmumi.

Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un ES fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

“Zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā Zemkopības ministrijā darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. Zemkopības ministrijai jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,” skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa

Atbildēt

Visu laiku caurkrituši tika piekārtoti. Kristovskis ventspils ostā.Pantiļējevs --veselības ministrijā.Daļu šušaras piekārtoja Ruk-ruk!Par pārējiem no žurnālistiem nedzird!

Atbildēt

Tas taču pats iztikas minimums JKP fanei... bordānisti dabūs iesvīst.... bet vienmēr ir brīvas vietas šupļinskas kādās no padomēm un tur ir vieta kur izvērstiem dāmu komiteju izveidei

Atbildēt

Noēdusies gan tā spēcīgi...

Atbildēt

»

klaniem nav partejiskās piederības

Atbildēt

»

lielākā mafija ir JKP banda um Krūmiņa ir šo noziedzinieku ,eglīšu,jurašu,bordānu,feldmaņu,sparānu utt kalpone. Šie cilvēki apdraud Valsts drošību , kontrolē kontrobandu un akcīžu preču apriti ,tiesnešus,prokurorus.

Atbildēt

Valsts kontroliere: -..Tāda paša nepiekrišana, par ko mēs savulaik bijām konstatējuši, no vienas puses skaists piemērs ir Rīgas Brīvosta. Ja mēs paskatāmies publiskos izteikumus, ..
Tie paziņijomi bija tādi, - pilnīgi noteikti viņi nekā nesaprot, tas ir politisks pasūtījums, tm. Tas ir Loginova laiks.
..Tas, kas mani priecē, ir šis notiesājošais spriedums Loginovam un Pečakam, strīds šobrīd iet par to, vai var no viņiem piedzīt šos te gandrīz 1mil.eiro. Tātad, ar visu nepiekrišanu, strīdiem un pārējo, tomēr ir nonācis pie tā, ka šai atbildībai ir jāiestājas.
Ja mēs paskatāmies, arī Rīgas domes reakcija, ar viņu tālāko darbību, kas ir bijusi pēc Valsts kontroles revīzijām.

Domburs: ..Redzam, kā valstī procesi notiek. Viņi notiek rafinēti. Viņi notiek viltīgi. Gudri. Ietekmēšanas notiek gudri..

Valsts kontroliere: .. Kas tad ir šī mistiskā valsts, kur katram institūcijas vadītājam visu atnesīs uz palplātes?..Institūcijas vadītājs, tad, kad viņš redz, ka, ja normatīvais akts ir tāds, kas viņam kaut ko neļauj darīt, vai viņš ir nepietiekami precīzs, tad kurš vēl labāk zina par šo prblēmu, kā viņš. Viņam ir jāvēršas Ministru kabinetā vai Saeimā, lai šo jautājumu risinātu. Ja institūcijas vadītājs redz, ka, viņam, lai izpildītu uzdevumus, ir nepietiekami resursi, viņam ir jārisina šis jautājums… Mēs pat neredzam centienus to darīt. Risināt jautājumu par to, lai normative aktu bāze būtu, lai resursi būtu. Jo nevienā institūcijā neviens nepienes uz paplātes ne finanšu resusursus, ne attiecīgi normatīvos aktus, ja viņa pati nekustas.

Valsts kontroliere: .. Kā tas ir, ka publiskajā pārvaldē par pārkāpumu neseko sods? Ka var pārkāpt likumu, brīvi izvēloties, kuru es gribu pārkāpt. Tad jau pamatots ir iedzīvotāju jautājums, - kāpēc tad es nevaru izvēlēties, kuru administratīvo aktu pārkāpt?

Atbildēt

J.Domburs: Zemkopības ministrijas pārvaldītie izrakteņi savā nozarē - uz kūdras fokusu, arī jums iebilst, bet citādāk. Tur neiebilst tik skaļi ierēdņi, tur jums iebilst arī privātais sektors. Divi raksti Delfos - Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis runā par Valsts kontroli, kāds sargsuns ir, un kam viņa kož un kā, un kāda no tā jēga, ar retoriku, ka nav īsti jēga. Un viens no kūdras ieguvējiem “Pindstrup Latvia” šefs, kurš runā, - pilnīgas muļķības – tā Valsts kontrole te sarakstījusi, attiecībā uz to ka tie kūdras apjomi jāvērtē - viņi jau eksportēšanas vērtībā.
E.Krūmiņa: Mēs finanšu revīzijas laikā sapratām vienu lietu, kas mūs ļoti pārsteidza. Zemkopības ministrija savā uzskaitē nebija ņēmusi šos milzīgos kūdras krājumus, kas Latvijā ir.
Domburs – tas ir uzskaites līmenis.
E.Krūmiņa – jā, bet kā jau es teicu, tas, kas mums nav uzskaitīts, var dažādi tikt izmantots. Skatoties no pārskatu viedokļa, tā nedrīkst būt. Tas, kas mums ir, jābūt novērtētam un uzskaitītam. Revīzijā, ko mēs konstatējām - ja mēs skatāmies uz mūsu dabas bagātību tālāku izmantošanu, Latvijā, diemžēl, ir tāda ļoti bēdīga situācija, ka mums vispār nav šīs pazmes bagātību izmantošanas stratēģijas. Mēs vispār nezinām, kur valsts virzās. Otrām kārtām, mēs secinājām, ka mūsu valsts nav precīzi aplēsusi, vismaz atbilstoši kādai metodikai, cik tad mums šie krājumi ir. Jo tās variācijas, ko pēc tam Zemkopības ministrija piedāvāja, svārstījās no 3,8 miljardiem līdz 56 miljoniem.
Tagad mēs aizeja pie tā jautājuma, par kuru iebilst.
Redziet, jau no 2007.gada Valsts kontrole konstatēja, ka iznomājot zemes platības, zem kurām ir kaut kūdras, vai smilts vai grants, šī zemes nomas maksa tiek aprēķināta no zemes kadastrālās vērtības, neņemot vērā visus tos aktīvus, kas ir. Un vienā mirklī, kas nebija īss, kas ilga līdz kādam 2014.gadam, tomēr valdība saprata, ka iznomājot zemi, kura ir kūdra, vai grants, vai smilts, ir tomēr jāņem vērā arī tas, ka ir jāmaksā arī tam, kas šo zemi ir iznomājis arī par to, ka viņš izsmels šo te visu MŪSU KOPĒJO DABAS BAGĀTĪBU. Un respektīvi arī valstij būtu jāsaņem kaut kāda maksa arī par to, ka šī kūdra, vai smilts tiek izlietota. Un tika izstrādāts normatīvais akts, kas noteica to, ka tajos vecajos nomas līgumos, kas saslēgti vēsturiski ar viskaut ko, ir jāsāk šo nomas maksu indeksācija, lai beidzot šo nomas maksu, kas sākotnēji bija tikai par to zemes virskārtu tomēr paceltu tādā veidā, lai notiktu maksa arī par izmantoto resursu.
J.Domburs: -Bet tas, ko viņš uzlika – tos skaitļus, ka mēs iekasējam šādus skaitļus, bet Igaunija vai Lietuva neiekasē tik daudz.
E.Krūmiņa – Ar Ločmela kungu mums bija ļoti konstruktīva saruna Valsts kontrolē. Atcerēsimies vienu lietu – Latvija, manuprāt, ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur tam kas nomā, vai zemes īpašniekam pieder visas zemes dzīles.
Līdz ar to šādā veidā salīdiznāt Latviju ar citām valstī, nav aboslūti korekti…
Nedrīkst būt šī situācija tāda, kāda tā bija izveidojusies. Protams, nomas maksa pieaugs uzņēmējam, kas nomā šo zemi.
J.Domburs: -Biķim tā kā nav tāda tieša interese, jeb arī Jūs redzat tiešu biznesa interesi. Viņš finieri ražo, viņš kūdru neiegūst… Latvijas milzu uzņēmuma šefs un akcionārs “uzbrauc” ļoti cieti Valsts kontrolei.
E.Krūmiņa:- Tas, ko saka Biķa kungs tīri teorētiski es pilnīgi piekrītu.
Domburs: -Kura ir nemuļķība?
Krūmiņa: -Tas, ka principā uzņēmēju darbība ir svarīga, tas ir būtiski, institūcijām ir maksimāli jāsadarbojas un jāatbalsta, u.tml. Bet tagad aiziesim pie konkrētās lietas. Latvijas valsts meži. Vai Valsts kontrole ir uzbrukusi un iekodusi Latvijas valsts mežiem?
Domburs: - Nu, zināmā mērā ir.
Krūmiņa: - Valsts kontrole ņem normativo aktu, kurš skaidri un gaiši nosaka tā - Latvijas valsts mežiem būs indeksēt, sākot no 2015.gada šos nomas līgumus! Nu, un tas ir jādara! Ko dara Valsts kontrole? Atbilstoši savai pilnvarai, to arī fiksē. Normatīvais akts nosaka šo, Latvijas valsts meži to nav darījuši! Vai tas ir uzbrukšana? Vai košana? Nu, tas ir tas, kas Valsts kontrolei ir jādara. Ja ir kaut kādi iemesli, kāpēc kāds var nepildīt normative aktu, tad viņam ir jāsniedz grozījumi. Nu, nevar mūsu valstī valsts vai pašvaldības iestādes izvēlēties, kuru normativo aktu viņas pildīs un kuru nepildīs.
Domburs: – Uz šīs epizodes fona man tas jautājums ir plašāks. Cik lielā mērā vispār Jūs, kā Valsts kontroles vadītāja tomēr pieļaujat, un vai ir konkrēti piemēri, ka nav Valsts kontrolē visi visas jomās, par nozaru lietpratējiem gudrāki? Un dažādi lietderības aspektus var vērtēt.
Krūmiņa: -Ja mēs veicam lietderības revīziju, kas, protams, ir ļoti dažādās jomās, tas, ko mēs darām, mēs piesaistam ekspertus. Mēs nepretendējam, ka mūsu juridiskie un finanšu speciālisti ir kompetenti pilnīgi visas nozarēs. Tad, kad mēs vērtējam lietderību, tas, ko mēs tagad arī darām, mēs izstrādājam kritērijus, kā tad mēs salīdzināsim- ir lietderīgi, vai nav. Tie visi tiek izrunāti un saskaņoti ar to revidējamo vienību, ko mēs pārbaudam. Tā kā, es domāju, ka šeit pilnīgi noteikti nav tā, ka mēs paskatāmies griestos, un izdomājam –tas ir lietderīgi vai tas nav lietderīgi. Turklāt kā salīdzinājums tiek ņemts gan labās prakses, gan institūcijas, gan iekšēji valstī, gan starptautiski, ar kurām mēs līdzinamies.
Patiesībā rīcība Valsts kontrolei gan revīzijas laikā, gan pēc tām – jā viņa var būt gan konsultēt, gan kost. Un tam “konsultēt” es pilnībā piekrītu, ka tas ir svarīgs Valsts kontroles darbības virziens. Un, ja paskatās.. mēs veidojam pašnovērtējuma anketas, katrs var apskatīties, kā viņam būtu jādarojas, kas jādara.
Kost. Tagad pievēršamies. Ko darīt ar tiem, kas apzināti pārkāpj likumu, nepilda rekomendācijas..Nu, ko mums darīt? Turpināt viņiem glaudīt galvu, un teikt – mīļie, tomēr iesviesīsim ieteikumus?

Atbildēt

Domburs: Tas nozīmē – ko? Jūs kopumā ieraugat, ka robežsardze ir kaut kāds tāds, nu negribas teikt – KLANS? Negribas lietot.. kaut kādu vārdu atrast, kurš ir tāds ar pašaizsardzības iezīmēm uzbūvējis sev organizētu, koruptu projektu?
Elita Krūmiņā:-Nu, es kā Valsts kontroliere neteikšu KLANS, es varu teikt to, ja mēs paskatāmies visu šo projektu, mēs redzam, pirmām kārtām, normativo aktu pārkāpums visplašākajā spektrā, sākot no uzskaites jautājumiem, beidzot ar iepirkumu organizēšanu, beidzot ar šiem dažādajiem robežas izbūves jautājumiem. Ko tas liecina? Tas liecina to, ka šīs iestādes vadītājs, vai tas bija iepriekšējāis, vai tagadējais, pilnīgi noteikti nav ievērojis to, ko nosaka Valsts pārvaldes likums – tev jābūt atbildīgam par likumīgu un lietderīgu rīcību. Tātad šī kaut kāda iekšējā kontroles sistēma šajā institūcijā pilnīgi noteikti nestrādā.
Tas, kas ir būtiski – tūlīt mēs sāksim izbūvēt Baltkrievijas robežu. Un, ja tajā mirklī tagadējam robežsardzes vadītājam ir šī izpratne, ka drīkst rīkoties patvaļīgi un drīkst iziet ārpus šīs 12 m robežas, drīkst izcirst kokus tur, kur viņus nedrīkst, un drīkst nesekot līdzi tam, kur viņi pazūd, tas ir milzīgi liels risks.
..
J.Domburs -Jūsu vēstījums, ka robežsardze ir iepriekš vēstījusi un šobrīd vēsta pilnīgas muļķības par notikušo.
Valsts kontroliere – Tas, kas ir šajā konkrētajā dokumentā, ir – jā, es uzskatu, ka tas, kas ir darīts tikai tāpēc, lai attaisnotu savu rīcību.
J.D. – Morāle no tā – robežsardze vēl aizvien vēlas radīt sev negodptātīgu, pat ne atkāpšanās ceļu, bet kaut kādu rīcības brīvības ceļu uz priekšu, kas, iespējams, ir ar korupcijas riskiem.
Valsts kontrole:-Jā, jo sākas Baltkrievijas robeža.. nesakārtojot pilnīgi skaidru izpratni, pilnīgi noteikti tur ir iespējams tas pats.

Atbildēt

»

protams visus kam savādāk informācija ir jānogalina vai jāsaliek cietumos, JKP truleņu/deģenerātu domāšana . Reāla mentu partija Juraša stilā , iedod cilvēku pantu uzzīmēšu. Un smieklīgi ka visiem izņemot JKP dauņus JKP rada slimas organizācijas iespaidu. JKP visiem brūk virsū , bet nekad nevar būt tā ka visi zagļi un stulbēņi un vieni tie viedie ,godīgie.

Atbildēt