Iesaki rakstu: 
2020.gada 5.februārī portālā Pietiek bija lasāms it kā nevainīgs Jutas Strīķes raksts „Kad drošības dienesta vietā ir Mežvieta vadībā degradējies saldas dzīves mīļotāju klubiņš”. Raksta autore, kura pašlaik ir Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partija (turpmāk – JKP) pati savulaik strādājusi kā Drošības policijā, tā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Raksta būtībā ir līdzšinējā JKP retorika – viss ir slikti un nepareizi. Šoreiz saistībā ar Valsts drošības dienestu, turpmāk - VDD (bijusī Drošības policija). Sākotnējais pārmetums no J.Strīķes puses bija VDD vēlme celt sev jaunu ēku.
Nelielai atkāpei - raksta autore nav padomājusi par to, ka viņa pati ir bijusī Drošības policijas darbiniece un arī viņas veikums ir par pamatu tam, kāds VDD ir pašlaik, tātad, vēsturiski līdzatbildīga par visu notiekošo. Arī ar dižiem panākumiem KNAB laikā viņa nevar lielīties, ja nu vienīgi ar konfliktiem ar priekšniecību.
Mana raksta mērķis nav un nebūs ne pelt, ne slavināt VDD veikumu, jo, ticiet man, tas pašlaik pat ir otršķirīgi.
Primārais mērķis vērst uzmanību uz divām JKP aktivitātēm un ieskicēt iespējamo situāciju nākotnē, ja šīs aktivitātes vainagosies ar panākumiem.
[1] Tātad jau Saeimas priekšvēlēšanu laikā JKP sistēmas maiņas plānā bija norādījusi: Spēcīga Nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KNAB, SAB un DP, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību.2 Kā atbildīgā par šo tiek norādīta tieši J.Strīķe. priekšvēlēšanu diskusiju laikā J.Strīķe minēja: Runājot, ka tāds modelis ļoti veiksmīgi darbojas Igaunijā. Sauc viņu KaPo, kur patiešām gan korupcijas apkarotāji, gan valsts drošības spiegu ķērāji ir uzrādījuši labākus rezultātus. Un pats pēdējais, ja mēs runājam par ietekmēšanu, tad tagad Lembergs [no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs – aut.] caur Kučinski [Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) – aut.] ļoti veiksmīgi ietekmē gan KNAB, gan DP, gan daudzas citas iestādes. 3
Tiesa, piesaucot Igaunijas modeli, J.Strīķe noklusēja dažus faktus, proti, Igaunijā nav viens superdienests, bet gan viens militārais un divi civilie. Arī pieminētais KaPo nenodarbojas ar visa veida korupcijas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, bet gan tikai ar to, kuri apdraud valsts drošību. Var tik minēt, J.Strīķe šos faktus noklusēja apzināti, vai vienkārši šo nezināja.
Labi, neatkarīgi no visa izskatās, ka JKP un J.Strīķes dienaskārtībā atkal ir aktualizējies jautājums par superdienesta izveidi. It kā, formāli saliekot VDD, KNAB un Satversmes aizsardzības biroju zem viena jumta, situācija uzreiz noziedzīgu nodarījumu apkarošanā uzlabotos.
[2] JKP un J.Bordāna nepatika pret Ēriku Kalnmeieru jau ir redzama pat aklam. Politiskā partija, kuras pārziņā ir nodota tieslietu joma un kura sludina bezkompromisa tiesiskumu, ir organizējusi “tautas sapulci”, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot deputātu Juri Jurašu (JKP). Organizatoru pārstāve Santa Suhaka (JKP) pauda, ka pasākumā tiks pieprasīta ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanās, "jo vajājot Juri Jurašu, tiesiskums Latvijā tiek būtiski iedragāts".4
Vēl visiem spilgtā atmiņā ir arī J.Bordāna rosinātā Ē.Kalnmeiera atlaišana. Vienlaikus nevar arī nepamanīt J.Bordāna centienus veikt grozījumus Prokuratūras likumā, paplašinot iespējamo ģenerālprokurora kandidātu loku un mainot pieteikšanās kārtību. Jāatzīmē, ka šie grozījumi jau ir tikuši līdz trešajam lasījumam, un priekšlikumi jāiesniedz līdz 11.02.2020.5 Līdz ar to var diezgan droši teikt, ka nākamais ģenerālprokurors tiks izvirzīts jau pēc J.Bordāna rosinātās kārtības.
Apkopojot iepriekš minētās JKP aktivitātes, var secināt, ka partijas vēlas izveidot vienu “superdienestu” un, iespējams, radījusi jau visus priekšnosacījumus, lai par ģenerālprokuroru ieceltu JKP vēlamu cilvēku.
Tagad iedomāsimies, ka ir sanācis tā, ka ir izveidots viens superdienests, kuru vada JKP cilvēks, un arī ģenerālprokurora amatā ir JKP cilvēks. Bez šaubām šādu dienu JKP pasludinātu par bezkompromisa tiesiskuma uzvaru. Proti, nekāda kompromisa ar tiem, kuri domā citādāk.
Kā tad tas izpaustos? Domāju, visnotaļ vienkārši. Pašlaik tehnisko telefonu noklausīšanos veic viens dienests – SAB, kurš savu darbu veic kā pēc policijas, tā arī pēc citu institūciju pieprasījuma, pārliecinoties, vai ir attiecīgas sankcijas. Ja visu apvieno vienā – tādu mazo formalitāti kā tiesneša sankciju varētu arī kādos gadījumos neievērot. Šā vai tā neviens jau to neuzzinās.
Runājot par tām pašām pielaidēm valsts noslēpumam – pašlaik tās izsniedz kā VDD, tā arī SAB. Apvienošanas gadījumā atkal – patvaļīgas rīcības iespējamība palielinās. Ja pašlaik SAB veic arī kaut kādu kontroli par VDD, tad pēc apvienošanas vairs nekādas kontroles no malas praktiski nebūs. Pārlasot tikko kā uzrakstīto, rodas tik vienas pārdomas – augsne visatļautībai ļoti liela.
Tuvākais līdzinieks šādam modelim – vienam dienestam, kas iekļauj izlūkošanu, pretizlūkošanu, korupcijas apkarošanu, pielaižu izsniegšanu un citas funkcijas, ko Latvijā pilda jau minētie dienesti, kā arī Iekšējās drošības birojs, ir Baltkrievijas Valsts drošības komiteja (VDK).6 Tātad – arī liela iespējamība, ka šis dienests strādās atbilstoši savam vēsturiskajam līdzgaitniekam.
Domāju, ka visi piekritīs manam pieņēmumam - kurš politiskais spēks kontrolēs šādu “superdienestu”, tas kontrolēs pilnībā visu. Ja vēl pieliekam klāt, ka šim politiskajam spēkam ir arī lojāls ģenerālprokurors, ikkatrs ar savu iztēli var iedomāties, kas var notikties.
Iespējams, ka es kļūdos, bet, redzot JKP aktivitātes, nešķiet, ka mans pieņēmums varētu būt nepareizs.
1 https://www.pietiek.com/raksti/kad_drosibas_dienesta_vieta_ir_mezvieta_vadiba_degradejies_saldas_dzives_milotaju_klubins
2 https://konservativie.lv/2018/07/24/jkp-sistemas-mainas-plans-4000-zimes/
3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/vdd-eka-vai-parks-tieksanas-pec-zalakas-dzives-vai-tikai-bizness.d?id=51842939
4 https://www.apollo.lv/6510631/jkp-rikos-tautas-sapulci-pieprasot-generalprokurora-atkapsanos
5 https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*prokura*)&SearchMax=0&SearchOrder=4
6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/baltkrievijas-vdk-un-apvienosanas-ideja-vai-igaunija-tiesam-strada-viens-superdienests.d?id=50501033
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
