Iesaki rakstu: 
2020.gada 5.februārī portālā Pietiek bija lasāms it kā nevainīgs Jutas Strīķes raksts „Kad drošības dienesta vietā ir Mežvieta vadībā degradējies saldas dzīves mīļotāju klubiņš”. Raksta autore, kura pašlaik ir Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partija (turpmāk – JKP) pati savulaik strādājusi kā Drošības policijā, tā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Raksta būtībā ir līdzšinējā JKP retorika – viss ir slikti un nepareizi. Šoreiz saistībā ar Valsts drošības dienestu, turpmāk - VDD (bijusī Drošības policija). Sākotnējais pārmetums no J.Strīķes puses bija VDD vēlme celt sev jaunu ēku.
Nelielai atkāpei - raksta autore nav padomājusi par to, ka viņa pati ir bijusī Drošības policijas darbiniece un arī viņas veikums ir par pamatu tam, kāds VDD ir pašlaik, tātad, vēsturiski līdzatbildīga par visu notiekošo. Arī ar dižiem panākumiem KNAB laikā viņa nevar lielīties, ja nu vienīgi ar konfliktiem ar priekšniecību.
Mana raksta mērķis nav un nebūs ne pelt, ne slavināt VDD veikumu, jo, ticiet man, tas pašlaik pat ir otršķirīgi.
Primārais mērķis vērst uzmanību uz divām JKP aktivitātēm un ieskicēt iespējamo situāciju nākotnē, ja šīs aktivitātes vainagosies ar panākumiem.
[1] Tātad jau Saeimas priekšvēlēšanu laikā JKP sistēmas maiņas plānā bija norādījusi: Spēcīga Nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KNAB, SAB un DP, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību.2 Kā atbildīgā par šo tiek norādīta tieši J.Strīķe. priekšvēlēšanu diskusiju laikā J.Strīķe minēja: Runājot, ka tāds modelis ļoti veiksmīgi darbojas Igaunijā. Sauc viņu KaPo, kur patiešām gan korupcijas apkarotāji, gan valsts drošības spiegu ķērāji ir uzrādījuši labākus rezultātus. Un pats pēdējais, ja mēs runājam par ietekmēšanu, tad tagad Lembergs [no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs – aut.] caur Kučinski [Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) – aut.] ļoti veiksmīgi ietekmē gan KNAB, gan DP, gan daudzas citas iestādes. 3
Tiesa, piesaucot Igaunijas modeli, J.Strīķe noklusēja dažus faktus, proti, Igaunijā nav viens superdienests, bet gan viens militārais un divi civilie. Arī pieminētais KaPo nenodarbojas ar visa veida korupcijas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, bet gan tikai ar to, kuri apdraud valsts drošību. Var tik minēt, J.Strīķe šos faktus noklusēja apzināti, vai vienkārši šo nezināja.
Labi, neatkarīgi no visa izskatās, ka JKP un J.Strīķes dienaskārtībā atkal ir aktualizējies jautājums par superdienesta izveidi. It kā, formāli saliekot VDD, KNAB un Satversmes aizsardzības biroju zem viena jumta, situācija uzreiz noziedzīgu nodarījumu apkarošanā uzlabotos.
[2] JKP un J.Bordāna nepatika pret Ēriku Kalnmeieru jau ir redzama pat aklam. Politiskā partija, kuras pārziņā ir nodota tieslietu joma un kura sludina bezkompromisa tiesiskumu, ir organizējusi “tautas sapulci”, iestājoties pret Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot deputātu Juri Jurašu (JKP). Organizatoru pārstāve Santa Suhaka (JKP) pauda, ka pasākumā tiks pieprasīta ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanās, "jo vajājot Juri Jurašu, tiesiskums Latvijā tiek būtiski iedragāts".4
Vēl visiem spilgtā atmiņā ir arī J.Bordāna rosinātā Ē.Kalnmeiera atlaišana. Vienlaikus nevar arī nepamanīt J.Bordāna centienus veikt grozījumus Prokuratūras likumā, paplašinot iespējamo ģenerālprokurora kandidātu loku un mainot pieteikšanās kārtību. Jāatzīmē, ka šie grozījumi jau ir tikuši līdz trešajam lasījumam, un priekšlikumi jāiesniedz līdz 11.02.2020.5 Līdz ar to var diezgan droši teikt, ka nākamais ģenerālprokurors tiks izvirzīts jau pēc J.Bordāna rosinātās kārtības.
Apkopojot iepriekš minētās JKP aktivitātes, var secināt, ka partijas vēlas izveidot vienu “superdienestu” un, iespējams, radījusi jau visus priekšnosacījumus, lai par ģenerālprokuroru ieceltu JKP vēlamu cilvēku.
Tagad iedomāsimies, ka ir sanācis tā, ka ir izveidots viens superdienests, kuru vada JKP cilvēks, un arī ģenerālprokurora amatā ir JKP cilvēks. Bez šaubām šādu dienu JKP pasludinātu par bezkompromisa tiesiskuma uzvaru. Proti, nekāda kompromisa ar tiem, kuri domā citādāk.
Kā tad tas izpaustos? Domāju, visnotaļ vienkārši. Pašlaik tehnisko telefonu noklausīšanos veic viens dienests – SAB, kurš savu darbu veic kā pēc policijas, tā arī pēc citu institūciju pieprasījuma, pārliecinoties, vai ir attiecīgas sankcijas. Ja visu apvieno vienā – tādu mazo formalitāti kā tiesneša sankciju varētu arī kādos gadījumos neievērot. Šā vai tā neviens jau to neuzzinās.
Runājot par tām pašām pielaidēm valsts noslēpumam – pašlaik tās izsniedz kā VDD, tā arī SAB. Apvienošanas gadījumā atkal – patvaļīgas rīcības iespējamība palielinās. Ja pašlaik SAB veic arī kaut kādu kontroli par VDD, tad pēc apvienošanas vairs nekādas kontroles no malas praktiski nebūs. Pārlasot tikko kā uzrakstīto, rodas tik vienas pārdomas – augsne visatļautībai ļoti liela.
Tuvākais līdzinieks šādam modelim – vienam dienestam, kas iekļauj izlūkošanu, pretizlūkošanu, korupcijas apkarošanu, pielaižu izsniegšanu un citas funkcijas, ko Latvijā pilda jau minētie dienesti, kā arī Iekšējās drošības birojs, ir Baltkrievijas Valsts drošības komiteja (VDK).6 Tātad – arī liela iespējamība, ka šis dienests strādās atbilstoši savam vēsturiskajam līdzgaitniekam.
Domāju, ka visi piekritīs manam pieņēmumam - kurš politiskais spēks kontrolēs šādu “superdienestu”, tas kontrolēs pilnībā visu. Ja vēl pieliekam klāt, ka šim politiskajam spēkam ir arī lojāls ģenerālprokurors, ikkatrs ar savu iztēli var iedomāties, kas var notikties.
Iespējams, ka es kļūdos, bet, redzot JKP aktivitātes, nešķiet, ka mans pieņēmums varētu būt nepareizs.
1 https://www.pietiek.com/raksti/kad_drosibas_dienesta_vieta_ir_mezvieta_vadiba_degradejies_saldas_dzives_milotaju_klubins
2 https://konservativie.lv/2018/07/24/jkp-sistemas-mainas-plans-4000-zimes/
3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/vdd-eka-vai-parks-tieksanas-pec-zalakas-dzives-vai-tikai-bizness.d?id=51842939
4 https://www.apollo.lv/6510631/jkp-rikos-tautas-sapulci-pieprasot-generalprokurora-atkapsanos
5 https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*prokura*)&SearchMax=0&SearchOrder=4
6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/baltkrievijas-vdk-un-apvienosanas-ideja-vai-igaunija-tiesam-strada-viens-superdienests.d?id=50501033
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
