Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Putas, kas paliek aiz gadiem ilgi politiskajā bangotnē it kā stabili dreifējošās “Vienotības” (un tās politiskajām reinkarnācijām), kļūst arvien duļķainākas, netīrākas un derdzīgākas. Viena pēc otras laukā laukā lien gan kādreizējā vēlētāju balsu pirkšana, gan Kampara it kā turētā “melnā” vai pelēkā kase, gan arvien ticamākās naudas aploksnes darbiniekiem un piga nodokļiem, gan arī Saeimā iekļuvuša deputāta (ne)pazušana Āzijas plašumos, atbrīvojot vietu tā laika partijas lielākajai zivij utt., par Kariņa plivināšanos “džetos” nemaz nerunājot.

Šajā zampā arvien biežāk uzpeld tādas sejas, kuru ieraudzīšana liek aizdomāties – vai tikai “vienotās, gaišās un valdošās” ilgnoturības, politnekaunīgās drosmes un visatļautības pamatā nav likta arī prakse “pieradināt” un “izdresēt” valsts drošību un it kā tiesiskumu sargājošās struktūras? Piemēram, kādreizējo Drošības policiju (tagadējo Valsts drošības dienestu)? Šīs struktūrvienības ilggadējā šefa Jāņa Reinika arvien biežākā parādīšanās “Jauno Vienotību” pārstāvošā gurķu karaļa un Salaspils novada deputāta Kaspara Brunovska “lietu kārtotāja” lomā to būtībā apliecina – Reinika tagadējais statuss vienlaikus ļauj “JV” legālā formā atmaksāt par visu labo, ko šis ģenerālis savulaik, iespējams, paveicis partijas labā, vienlaikus paturot viņu arī pietiekami īsā saitē, lai eksdrošībniekam nevietā nepaslīd kāja. Jeb, precīzāk sakot, mēle – gan par “veco labo laiku” notikumiem, gan - kas zina - arī par pašlaik aktuālām tēmām.

Uzplauka līdz ar “paaudžu maiņu”

Ilggadējā DP priekšnieka Jāņa Reinika galvi reibinošās karjeras īstais uzplaukums sākās laikā, kad atjaunotās neatkarības “vecos vilkus” pamazām nomainīja jauno, bet politiski un ekonomiski tikpat izsalkušo “vilcēnu” paaudze. 90. gadu beigās pirmās nomenklatūras vadoņi bija jau paguruši un aptaukuši no grūtajiem “nāsīs raušanas” darbiem un vairāk sāka sapņot par mierīgām un pārtikušām vecumdienām, turklāt mugurā arvien skaļāk un uzstājīgāk skanēja minētās jaunās maiņas elsas – šī paaudze jau bija drusku apburzījusies “brīvās pasaules” tikumos, ieguvusi atbilstošu izglītību, saostījusies ar sugas brāļiem ārpus Latvijas un bija gatava nokost savu kumosu no valsts tolaik vēl visai treknā rumpja.

Ja iepriekšējo gadu “bara vadoņi” bija ciešā draudzībā, paļāvībā un izdevīgumā sapinušies ar tolaik (un, kā redzams, nereti vēl šodien) plašo un plaukstošo “eksčekistu” armiju, tad jaunie sāka veidot paši savu “rūsgano suņu bandu”, kas būtu gan stabils drošības garants pašiem (un, jā, drusku arī valstij), gan palīdzētu ieviest to, pēc kā alkst ikviena vara – kontrolētu kontroli pār visiem valstī notiekošajiem procesiem. Tādēļ parādījās jaunas struktūras, bet vecās tika pārkārtotas uz jauniem pamatiem – atstājot tajās dažus lojālus vecās varas pārstāvjus, bet pamatā ieliekot drošības un tiesībsargājošo iestāžu vadībā paši savus kadrus.

Reorganizācija skāra arī līdz tam klusi nīkuļojošo Drošības policiju, iepūšot tajā jaunu elpu un sparu. Pirmais solis šajā procesā bija iepriekšējā neizteiksmīgā priekšnieka Bekeša nomaiņa ar jauno un daudzsološo, savu lietderīgumu un lojalitāti jau paspēt apliecinājušo vēlāko ģenerāli Jāni Reiniku.

Izvēle izrādījās pareiza – 15 gadus DP Reinika vadībā droši stāvēja varas aizsardzības pozīcijās (jo pēc būtības grožus vienmēr jau turēja vieni un tie paši, neatkarīgi no tā brīžā aktuālā partijas nosaukuma), ik pa brīdim smukuma pēc noķerot arī kādu “īstu” drošību it kā apdraudošu subjektu (lielākoties dažas odiozas figūras, kuras gan vairāk darbojās nevis kā patiesi neatkarīgās valsts apdraudētāji, bet gan kā noteiktu lomu spēlētāji tolaik vēl sabiedrības vairākumam slikti izprotamās ģeopolitiskās spēlēs).

Gan “piesedza”, gan “izlaida”...

Labi un stabili rullējošās lietas sāka šķobīties 2014. gadā. Jau gadu iepriekš sanāca šmuce ar tā saukto “lidostā noklausīto sarunu” lietu. Kā tur bija patiesibā, šodien jau neviens vairs īsti ne atceras, ne grib atcerēties – tolaik lidostas drošības dienests it kā nelikumīgi noklausījies kaut kādas telefona sarunas. Faktiski nevienam nebūtu no tā visa ne silts, ne auksts, ja vien dažu Saeimas deputātu uzstājības dēļ nesāktos runas, ka aiz visas šīs “lidostas ausu” lietas manāma arī DP šefa Renika ēna – viņš it kā esot pievēris acis uz lidostas lokālo drošībnieku nelikumīgi veiktajām darbībām apmaiņā pret viņam (un, iespējams, arī valdošajai varai) derīgu un vērtīgu informāciju. Un tas jau nepavisam neizskatījās smuki.

Tomēr lielu bļaušanu izdevās apklusināt – vainu uzvēla kaut kādiem pavisam sīkiem gariņiem, kurus sākotnēji pat uz brīdi iebāža tumšos pagrabos, bet vēlāk mīlīgi palaida. Savukārt deputātus, kuri uzdeva “neērtus jautājumus” fiksi dēmonizēja un tādējādi aizbāza viņiem muti utt. Īsāk sakot, kā parasti. Tomēr tādas kā mieles palika. Valdošie sarauca pieri grumbās, sak, Jāni, vai tev tur kantorī viss kārtībā ar lojalitāti un informācijas nenoplūšanu...?

2014. gadā notika kārtējās Saeimas vēlēšanas. “Vienotība” (tagadējās “Jaunās Vienotības” māte) metās godīgā cīņā par vēlētāju balsīm. Un te gluži kā no zila gaisa godīguma bruņās ieplīsa dažas nesmukas plaisas. Vismaz Latgalē. Daudziem jau aizmirsies, ka bija tāds deputāts Dzintars Zaķis, perspektīvs kadrs, kuram daudzi paredzēja dižu politisku nākotni. Un, lūk, šis Zaķis kā deputāta amata kandidāts tik ļoti satuvinājās ar elektorātu, ka daļu no tā piedzirdīja līdz bezfilmai, dažam nejauši iebāza kabatā pa piecītim.

Tas jau nebūtu nekas slikts, ka politiķis ir tik tuvs masām, bet nelāgs bija fakts, ka visa šī brāļošanās notika, pirms (!) aplaimotais un apdullušais elektorāts devās pie urnām pildīt savu pilsonisko pienākumu. Tas situāciju mainīja: no tuvināšanās tautai “Vienotības” pirmsvēlēšanu aktivitāte pārtapa par kaut ko gaužām nelāgu – par nelikumīgu vēlēšanu ietekmēšanu, sauktu arī par “balsu pirkšanu”'. Zaķis pēc visa šī skandāla pazuda kā nebijis no Latvijas politiskās skatuves, bet pati “Vienotība” kaut kā izķepurojās, kārtējo reizi “zem sitiena” noliekot vien sīkos, kurus vēlāk pat ķēra justīcijas taisnais zobens.

Bet kur tad visā šajā stāstā parādās Reiniks? Tur jau tā lieta, ka neparādās. Kad Rīgā sākās runas par “Vienotības” Zaķa politiskajām orģijām Latgalē, tieši viņam vajadzēja mesties šo lietu “izmeklēt” un no pudeles (vārda tiešākajā nozīmē) izlīdušo “džinu”, visticamāk, fiksi iedabūt atpakaļ traukā un uzbāzt virsū biezu un necaurlaidīgu korķi. Bet Reiniks laikam jau nogulēja īsto brīdi, un tad jau bija par vēlu. Nelīdzēja pat tas, ka no kopumā fiksētajām vismaz piecām iespējamām balsu pirkšanas epizodēm četras pēc Reinika kantora veiktās “izmeklēšanas” izdevās noairēt. Kaitējums bija nodarīts, bet – pats galvenais - “Vienotība” vairs nejutās pārliecināta, ka Drošības policija Reinika vadībā spēj tikt galā ar savu galveno uzdevumu – gādāt par drošību. Savas varas drošību, saprotams.

Bija vēl dažas sīkākas epizodes, kurās arī Jānis nenostrādāja kā nākas (Kampara “tumbočku” lieta u.c.), tādējādi vēl vairāk sabiezinot tumšo mākoņu masu masu virs savas ģenerāļa galvas.

Pasūtīja, bet paturēja zem spārna

Tā nu tā laika “Vienotības” spice, visticamāk, nolēma, ka tā turpināt nevar – kas gan tā, velns, par drošības policiju, ja nav nekādas drošības. Tāpēc Jāni Reiniku tika nolemts sūtīt prom. Ne jau pavisam, tikai izdienas pensijā. To paveica ar paša ģenerāļa rokām – gada beigās Reiniks pats paziņoja, ka atstās DP šefa posteni. Sākumā runāja par it kā veselības problēmām, bet pēc tam, kad, ieskatoties ģenerāļa augumā, neviens nekādas miesas vainas neredzēja, Reinikam lika aprobežoties ar banālajiem “personiskajiem iemesliem”.

Pavadošā politiskā elite, protams, ārēji pauda pateicību, drusku pašņukstēja kabatslakatiņos, beigās pat iešķieba personisko ieroci, bet jau paviam drīz metās jauna DP vadītāja meklējumos, par Reiniku aizmirstot. Gan ne pavisam.

Jau tolaik esošajai varai bija pietuvinājies jauns un daudzsološos uzņēmējs, liels dārzeņu audzēšanas un pārstrādes entuziasts no Salaspils puses Kaspars Brunovskis. Pie kam pietuvinājies tik cieši, ka, kā runā, ar kāju vēris daža laba ministra durvis un savu Rīgas darba kabinetu iekārtojis vien dažu soļu attālumā no šā ministra darba telpām. Tolaik Latvijā sāka ieplūst ievērojama dažādu Eiropas Savienības fondu nauda tieši lauksaimniecības sektorā, un Kaspars Brunovskis esot izrādījis lielas spējas un iespējas šīs naudas “pareizā” sadalē. Piemēram, dibinot kooperatīvus utt. (par to sīkāk nedaudz vēlāk).

Bet, kur liela nauda, tur lieli riski. Tāpēc dārzeņu dižaudzētājam pamazām kļuva skaidrs, ka nebūtu slikti, ja šo risku mazināšanu vai novēršanu kāds kontrolētu. Respektīvi, vajadzētu veidot pašam savu drošības struktūru. Un, kāda veiksme, viens no lielākajiem visa veida drošības ekspertiem, pats ģenerālis Reiniks, pēkšņi ir brīvs un dabonams. Ko gan vēl var vēlēties?

Kā dziesmā dzied, vēl var vēlēties tuvāk būt. Un likteņi savijās – Reiniks tuvinās Brunovskim un kļūst par viņa algotu padomdevēju, pats Brunovskis vēl vairāk pietuvinās varai (un kļūst arvien ietekmīgāks), vara („Vienotība”) savukārt atkal tuvinās bijušajam uzticamajam cīņu biedram Reinikam. Jo būt viņam tuvu ne tikai nozīmē droši uzmanīt savu bijušo favorītu. Būt tuvu Reinikam ir arī derīgi – galu galā pat šodien, 10 gadus pēc tam, kad Reiniks pamata darbu DP, tur joprojām čum un mudž no viņa laika darbiniekiem. Bet ģenerālis Reiniks par viņiem visu zina. Katra stiprās un vājās puses. Tāpēc joprojām ir viņiem tuvs – visos iespējamos veidos. Un ar tuviem cilvēkiem taču vienmēr var aprunāties, sarunāt, uzzināt, pierunāt utt.

Palīdz tiešajam saimniekam

Savu noderīgumu Jānis Reiniks kā Salaspils domes deputāta (ievēlēts no “Jaunās Vienotības” saraksta), dārzeņu pārstrādes karaļa, biogāzes guru un vienkārši sirsnīga cilvēka Kaspara Brunovska padomdevējs ir apliecinājis ne reizi vien.

Tā, piemēram, runā, - savulaik tieši Jānis Reiniks līdzējis sakārtot, ka Brunovska kungam netiek atņemta ieroča nēsēšanas atļauja pēc tam, kad viņš pamatīgā “ķirsī” bija ne tikai pieķerts bie stūres, bet pat mēģinājis bēgt no policijas (par ko parasts mirstīgais nešaubīgi būtu dabūjis kaklā kriminālprocesu).

Tāpat, piemēram, runā, ka Jānis Reiniks pamazām vedot pie prāta bijušo hokeja leģendu Helmūtu Balderi, kurš savulaik aizdevis Brunovskim nieka pāris miljonus, bet šodien palicis tik nekaunīgs, ka prasa šo naudu atdot.

Vēl runā, ka kaut kur Salaspilī joprojām mīt cilvēks, kurš savulaik dažos jautājumos nebija vienisprātis ar Brunovska kungu, bet diskusijas vietā dabūjis vairākas KNAB “izmeklētas” lietas, kas rosinātas pēc bijušā ģenerāļa lūguma bijušām KNAB amatpersonām.

Vai tā viss tiešām ir bijis,var tikai minēt un nojaust.

Tomēr viens fakts gan ir neapstrīdams – pats ģenerālis Reiniks aptumšotā džipā uz vientuļa ceļa ir apturējis kāda Brunovskim nepakļāvīga zemnieka (un bijušā kopīgā kooperatīva partnera) automašīnu un uzaicinājis dumpinieku uz “saprātīgu sarunu” par to, ka nav labi pieprasīt kādreiz Brunovaska dāsni dāļāto solījumu īstenošanu un ka vispareizākais solis ir bez pīkstēšanas un vaidēšanas atdot Brunovskim visu atlikušo savulaik kopīgi uzsāktā biznesa daļu.

Kad šī saruna gadītos rezultātus nav devusi, šis pats Reiniks ar palīgiem tajā pašā aptumšotajā mašīnā devies nepakļāvīgajam zemniekam piederošas ražotnes frontālā pārņemšanas uzbrukumā jeb faktiski ņēmis dalību neslēptā reiderismā. (Visi šie notikumi zem kodēta nosaukumu “biešu kari” savulaik detalizēti parādīti raidījuma “Nekā Personīga” sižetā.)

Toreizējos notikumos iesaistītie šodien arī atklāti runā par pret viņiem safabricētiem kriminālprocesiem, kuros, pēc viņu domām, savu roku nešaubīgi pielicis gan pats ģenerālis Reiniks, gan viņa tiešā pakļautībā strādājoši personāži. (Turklāt šie personāži, piemēram, bijušais iestāžu darbinieks Vladimirs Turamurins savās izpausmē nereti un, visticamāk, ne bez Reinika ziņas, mēdzot būt visai brutāli – reiz kāds Brunovska darbību apšaubījis jurists savas uzdrīkstēšanās dēļ esot pat pamatīgi “dabūjis pa muti”. Lai gan vēlāk tiesā šīs bandītiskās piekaušanas pasūtītāji vispār netika pat ne teorētiski piesaukti, visi, kuriem vajadzēja, “sūtījumu” nolasīja pareizi – ja leksies pret Brunovski, ne tikai dabūsi kādu kriminālprocesiņu pret sevi, bet arī atrausies fiziski, tā teikt, pēc pilnas programmas.)

Rezumējums – savam tiešajam saimniekam personiskā ieroča glabātājs Reiniks ir kalpojis un joprojām kalpo godam. Vai viņam izdosies satīrīt visaktuālāko šmuci uz Kaspara Brunovska uzvalka, redzēsim jau vistuvākajā laikā. Šobrīd šīs “Jaunās Vienotības” pārstāvis ir pamatīgi ieberzies ar nepatiesu ziņu norādīšanu savās amatpersonas deklarācijās. Turklāt tik nepatiesu, ka pat parasti kuslā prokuratūra ir cēlusi apsūdzību un drīzumā gaidāma tiesa. Ja process izčākstēs vēl nesācies, tad tiešām ...visu cieņu “juridiskā padomnieka” Reinika spējām!

Vai joprojām palīdz arī sava saimnieka saimniekiem?

“Jaunā Vienotība” sev ierastā stilā uzreiz metās dedzīgi aizstāvēt savu Salaspils deputātu Brunovski, lietojot jau drusku apnikušu retoriku (taisnības labad jāsaka, šoreiz vismaz izvairoties no mistisko “tumšo spēku” organizētas “nomelnošanas kampaņas” piesaukšanas).

Faktiski tas ir drusku dīvaini, jo deklarācijas aizpildīt nemākošais Brunovskis pats nemaz nav biedrs nevienā no “Jauno Vienotību” veidojošajām partijām. Bet varbūt “JV” šoreiz patiesībā aizstāv nevis iedzert mīlošo uzņēmumu reiderētāju no Salaspils, bet gan viņa paspārnē paslēpto Reiniku? Veco ģenerāli, kurš atsevišķos brīžos vēl joprojām ir pie rokas un ir noderīgs?

Neoficiāli cirkulē baumas, ka pie senā cīņubiedra pēdējā laikā ir paviesojies viens otrs no “JV” spices. Protams, nav tieši zināms, vai ģenerālim Reinikam tiek lūgts kāds pakalpojums vai arī šodienas varenie vienkārši labprāt pavada laiku, tērzējot ar sirmo kungu par pavasari un ģikti.

Tomēr kopumā visa šī bijušā drošībnieka turēšana izstieptas rokas attālumā, ļaujot viņam (par labu atlīdzību turklāt) kārtot viena būtībā bezkaunīga un agresīva “Jaunajai Vienotībai” ļoti tuvu stāvoša subjekta štelles, ļoti izskatās pēc varas, drošības struktūru un citu tiesībsargājošo iestāžu izveidotā “zirnekļa” kājas. Tikai pamazām apjaušam, kā šis zirneklis patiesībā ir sažņaudzis visu valsti dzelžainā un nāvējošā tvērienā, no kura atsvabināties kļūs arvien grūtāk un grūtāk. Ja tas vispār vēl ir iespējams.

P.S. Atsevišķas analīzes vērts noteikti būtu pētījums par to, vai un kādos amatos vispār drīkst strādāt bijušie valsts drošības iestāžu vadītāji pēc sava amata atstāšanas – gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa raugoties.

Novērtē šo rakstu:

128
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...