Vai IZM departamenta vadītāju Dmitriju Stepanovu atlaida par „spiegošanu” RTU labā?
Pietiek lasītājs01.08.2023.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikko izplatīja paziņojumu, ka par Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāju kļuvis Jānis Paiders un vienlaikus ministrija izbeigusi darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dmitriju Stepanovu. Kā oficiālo Stepanova aiziešanas no darba iemeslu IZM min to, ka viņš pieņēmis citu darba piedāvājumu. Bet vai tā ir?
Ir fakti, kas liecina, ka Stepanovs nav gluži nevainīgi un pēc paša brīvas gribas un vēlēšanās pieņēmis jaunu izaicinājumu, bet gan palūgts pamest amatu IZM.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība publiski paziņoja par bažām, ka no ministres Andas Čakšas tiek slēpta būtiska informācija. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga medijiem izteicās, ka daži IZM darbinieki informāciju ministrei varētu būt “atspoguļojuši nekorekti” vai “nav nodevuši būtisku informāciju”.
I. Vanaga neminēja konkrētas personas, pret kurām vērsti konkrētie pārmetumi. Neoficiāli avoti ziņo, ka informācijas slēpējs bijis tieši D. Stepanovs, kurš, izmantojot savas amata priekšrocības, „spiegojis” Rīgas Tehniskās universitātes labā.
Aizdomas, ka Stepanovs darbojies RTU labā, pastiprina fakts, ka pēc darba attiecību pārtraukšanas ar IZM viņš pieņemts darbā tieši RTU un pašlaik viņam, iespējams, „par nopelniem” tiek gatavots RTU prorektora postenis.
Red.piez. Jau vakar D. Stepanovam ir nosūtīti šādi jautājumi, uz kuriem viņš nav vēlējies atbildēt:
1. Vai Jūs kā Izglītības un zinātnes ministrijas augsta līmeņa ierēdnis esat pieņēmis un/vai piedalījies lēmumu pieņemšanā attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Rīgas Tehniskajai universitātei? Ja jā, tad kad, kādā formā, ar kādu pamatojumu, par kāda apjoma līdzekļu piešķiršanu?
2. Vai Jūs esat pieteicies uz RTU prorektora amata vakanci?
3. Jā jā, kur, kad, kādā formā Jūs uzzinājāt par šādas vakances un šāda konkursa esamību?
4. Vai Jūs nesaskatāt interešu konfliktu šajā situācijā, ņemot vērā Jūsu līdzšinējās darba gaitas?
5. Vai Jūsu iespējamā kļūšana par RTU prorektoru nebūs „pateicība” par RTU piesaistīto finansējumu un/vai RTU rektora vēlēšanu rezultātu?
6. Vai Jūs personīgi pazīstat pašreizējo RTU rektoru? Ja jā, kādas attiecības Jūs saista?
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
