Iesaki rakstu: 
14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā 307 tūkstoši vēlētāju parakstījās, ka AS Latvenergo nav privatizējams, un Saeima pieņēma attiecīgu likumu. Pēc tam gan notika šā uzņēmuma pārveide, izveidojot meitas uzņēmumus. Viens no tiem – AST pat kļuvis par akcionāru Latvijas gāzes meitas uzņēmumam Gaso. Mans mērķis nav aprakstīt visu raidījumu, bet uzmanību piesaistīja, ka abi meitas uzņēmumi dzīvo katrs savā pasaulē.
Pakalpojumu tarifu paaugstināšanā ST atsaucas uz AST, jo, lūk, vaininieks ir tas. Neviens uzņēmums neatklāj savus patiesos enerģijas pārvades zudumus. AST pat tik ļoti rūpējas par savu darbinieku algām, ka kompensē inflācijas zudumus. Te nu vietā ieklausīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Jāņa Endziņa iebildēs, ka ne visi tā var atļauties. Kāds cits eksperts, kādreizējais SPRK loceklis Gatis Ābele pat atļāvās bilst, ka netic sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.
Ja iedziļinās TV raidījuma redaktoru sagatavotajās tabulās, tad sliecos piekrist Ābeles teiktajam. Par analīzi vēlāk.
No Sadales tīkla valdes priekšsēdētāja varēja saprast, ka viens no sadārdzinājuma iemesliem ir lielais mājsaimniecību skaits (10 tūkstoši), kuras šogad uzstādījušas saules paneļus. Citiem vārdiem – nenodarbojas ar elektrības patērēšanu, bet gan ar tās mikroģenerēšanu.
Te gan jāpiebilst, ka viens šāds mikroģenerators, kad saulīte staigā pa debess jumu, spēj nodrošināt piecas līdz septiņas kaimiņu mājsaimniecības ar elektrību, tādejādi ST atbrīvojot no elektrības piegādes no lielāka transformatora. Šogad mikroģeneratori vasarā spējuši nodrošināt apmēram 10% no kopējā enerģijas patēriņa, tādējādi kļūstot par ražotājiem.
Latvijas Elektroenerģijas un energobūves asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis sociālos tīklos jau paspējis mikroģeneratoru būves valsts atbalstu nosaukt par OIK 2. Jāiebilst, ka ne visi būves pionieri saņem solīto līdz 50% atbalstu. Nevajadzētu aizmirst, ka Ukrainas kara apstākļos decentralizēta ražošana nodrošina elektropiegādes drošumu.
Nedaudz par tarifu ticamību. Rodas daži jautājumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, kas skatīja abu meitas uzņēmumu pieteikumus. Kāpēc ST pieteikuma projektā parādās maz saprotamas izdevumu pozīcijas? Citēšu – ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un prognožu novirzēm. Līdz šim bija 0,0 EUR, plāno – 36,27 milj. EUR. Izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanas zudumiem un tehnoloģijas procesa nodrošināšanu sadales tīklā. Līdz šim bija 16,07 milj. EUR, plāno – 68,51 milj. EUR.
Kam ST šīs summas maksā? Kāpēc vienam un otram tīklam pārvades zudumu segšanai elektrība jāpērk biržā, tā ik dienu tērējot 0,5 milj. eiro? Kālab elektrību, ko saražojam Ķegumā, jāpērk biržā? Kāpēc Latvenergo pats pirmais no Baltijas iestājās Nord Pool? AST valdes priekšsēdētāja steidz paziņot, ka vēsturiski ilgtermiņā tas atmaksājoties. Vai tas ir pieņēmums? Kur mūsu zinātnieku pētījumi? Ekonomikas ministre gan teica, ka nav obligāti elektrība jāpērk biržā.
Turpinām analizēt AST projekta pieteikumu regulatoram. Kāpēc elektropārvades pārvades pakalpojumu lietotājiem, kura piederības robeža ir pēc 110/6-20 kV transformatora, elektroenerģijas tarifa pieaugums ir 5,17 reizes no patlaban spēkā esošā tarifa 0.00230 uz projektā 0,0119 par EUR/ kWh. Līdzīgi pieaugumi vēl divās augstāka sprieguma līnijās.
Varbūt vērts ieklausīties Enefit valdes priekšsēdētājā Kristā Mertenā, ka ir laiks ST un AST pārskatīt iepirkumu stratēģiju. Ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstij kopumā.
Kā izrādās, mums pat nav valsts energostratēģijas. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, enerģijas pietiekamība un tās cena kļūst par primāro aspektu ekonomikas attīstībā. Varbūt mainīt likumdošanu un valsts monopoluzņēmumu peļņas lieluma procentus, - tie varētu būt tuvu nullei? Varbūt norakstīt pārvades uzņēmu zaudējumus, ja tādi radušies iepriekšējos gados, bet nelikt tos tarifā? Varbūt atteikties no piecu gadu ilga tarifa apstiprināšanas, bet varbūt pāriet uz divreizēju tarifu pārskatīšanu gadā? Kā redzams, prognozēt elektrības cenu ir apmēram tas pats, kas zīlēt.
Problēmu uzskaitījums nebūs pilnīgs, ja netiks pieminēts, ka veicams ST un AST, Latvenergo aktīvu starptautiskais audits. Tieši šī pozīcija ļoti ietekmē tarifu lielumu. Varbūt, kamēr ST un AST padomes, valdība un Saeima nav nonākušas līdz sapratīgam lēmumam, atstāt esošos tarifus, kuri ir spēkā līdz 2024. gadam.
Vēl jāpiemetina, ka tarifu projekts nav skatāms, līdz MK nav izpildījis Elektroenerģijas tirgus likuma prasības. Tajā likumdevējs 92. pantā valdībai bija uzdevis līdz pagājušā gada 30.septembrim izstrādāt noteikumus 30. panta divām daļām. Citiem vārdiem, jāizstrādā normatīvais akts par elektroenerģijas iepirkumu un norēķinu kārtību no mikroģenerācijas īpašniekiem.
Aicinu par šiem priekšlikumiem līdzdomāt ikvienam elektroenerģijas patērētājam un ražotājam, ne tikai iniciatīvas grupai, kura ir nonākusi pie iepriekš minētajiem priekšlikumiem. Pat Satversme paredz pienākumu īpašniekam – tautai – rīkoties kā rūpīgam un gādīgam saimniekam.
Attēlā – AS Latvenergo (tā koncernā ietilpst Sadales tīkls) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
