Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.

Juris Bočs, baušķenieks

Nelaime tikai tā, ka šos jaunos deputātus vadīja un arī „ievilka” Saeimā tā saucamie vecie, līdz šim ne visai veiksmīgie politiķi, kuri turpina arī jaunos vadīt. Rezultātā nekas – izņemot pensiju palielinājumu – faktiski gada laikā no solītā nav īstenojies. Vēl ļaunāk – ja pirms vēlēšanām tagadējās koalīcijas partijas uzstāja, ka valsts pārvaldē, ieskaitot Saeimu, ministrijās u.c. valsts struktūrās nedrīkst strādāt cilvēki, uz kuriem krīt vismazākā šaubu ēna par viņu godaprātu, tad šīs Saeimas komisijas vada un ministrijās kā parlamentārie sekretāri strādā cilvēki, pret kuriem ierosinātas krimināllietas par dažādiem noziegumiem, kā arī cilvēki, no kuriem civiltiesiskā kārtā tiek piedzīti līdzekļi par iepriekšējos amatos sastrādāto zaudējumu atlīdzināšanu.

Rezultāts ir acīmredzams – 13.Saeima ir nonākusi smagā interešu konfliktā, piešķirot paši savām partijām papildu finansējumu jau no 2020.gada. Kā tad ir ar to sludināto „bezkompromisa tiesiskumu”? Kā Saeimas koalīcijas deputātu rīcība šajā sakarā saskan ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”? Kā tas saskan ar ierosinātajām krimināllietām, disciplinārlietām un civillietām pret dažāda ranga pašvaldību un valsts iestāžu vadītājiem par to, ka viņi saņēmuši prēmijas, balvas un dažādas kompensācijas, pamatojoties uz lēmumiem, kurus viņi paši, attiecībā uz sevi, nav pieņēmuši?

Arguments šī interešu konflikta pieļaušanai ir “partijas vairs nebūs atkarīgas no sponsoru interesēm”. Kad jebkuras partijas pārstāvim tiek uzdots jautājums – no kura sponsora jūsu partija ir atkarīga, tad visi atbild – mēs esam vienīgie, kuri nav atkarīgi no sponsoriem. Secinājums – visi melo – vai nu sakot, ka tikai citi ir tie atkarīgie, vai arī sakot, ka viņi vienīgie nav atkarīgi. Te vēl jāpiebilst, ka godīgumu par naudu nenopirksi – vai nu tas ir vai arī nav. Izskatās, ka 13.Saeimā ievēlētajām partijām – vismaz koalīcijā esošajām - tā nav.

Par „bezkompromisa tiesiskuma” praktiskajām izpausmēm varētu rakstīt vēl un vēl. Viena no tādām, protams, salīdzinoši nenozīmīga, ir arī vairāku jauno deputātu “profesionālā izaugsme”: lai arī viņi no praktiskās dzīves neko nejēdz – to var redzēt, dzirdēt un lasīt intervijās, - viņi pēdējā gada laikā lieliski ir apguvuši prasmi pārliecināti runāt aplamības un norādīt, ka „jūs paši neko nesaprotat”. Tā saucamie „vecie” politiķi agrāk tādu augstprātību tik atklāti nedemonstrēja.

Protams, vislielāko rezonansi izraisīja spēkā esošā “Veselības aprūpes finansēšanas likuma” 11.panta par medicīnas nozares darbinieku atalgojuma palielināšanu, kuru pieņēma šī pati Saeima, neievērošana, pieņemot 2020.gada budžeta likumu.

Iepriekšminētais un arī vēl daudz kas cits, ko vēl nepieminēju, rada asociāciju ar izjūtu, ka tev, vēlētāj, kakā uz galvas un mēģina iestāstīt, ka tas ir balts un pūkains sniedziņš, kas tev krīt virsū. Dīvainākais, ka daudzi vēlētāji tam arī tic. Es ne.

Masu informācijas līdzekļi tiražē valdošās koalīcijas viedokļus, ka parakstu vākšanas iniciatori ir odiozi dīvainīši, ka nākošajā Saeimā ievēlēs tos pašus tagadējos deputātus vai pat vēl sliktākus, ka referendums un jaunas vēlēšanas izmaksās milzu naudu, kuru varētu lietderīgāk izmantot – varbūt vēl vairāk palielināt partiju finansējumu. Varbūt, ka tā tas arī būs, bet nedrīkst ļaut turpināt darīt tā, kā to dara 13.Saeima. Nāks citi deputāti. Varbūt ne labāki, ne gudrāki, ne godīgāki kā pašreizējie, bet nākošie, vismaz, zinās, ka nedrīkst tik klaji melot un neievērot savus pieņemtos likumus un dotos solījumus. Varbūt atcerēsies, ka, vispirms,  jāstrādā vēlētāju, bet ne tikai savā labā.

Ja kāds vēlētājs ir apmierināts ar esošo stāvokli un ir gatavs paciest melu, nekaunības, alkatības, augstprātības turpmāku eskalāciju valdošajās „tautas kalpu” aprindās, viņam nevajag parakstīties par referenduma ierosināšanu 13.Saeimas atlaišanai, bet tiem, kuri ar to nav gatavi samierināties – ir jāparakstās. Jāatceras vēl, ka skola maksā naudu. Līdz ar to domāju, ka ir vērts vākt parakstus par referenduma ierosināšanu 13. Saeimas atlaišanai, bet - kā paši lemsim, tā arī būs!

Novērtē šo rakstu:

107
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...