Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija līdzīgi kā daudzas Eiropas valstis saskaras ar būtiskām demogrāfiskajām problēmām, kuru sekas būs jūtamas nākamajās desmitgadēs. Dzimstības līmenis nav pietiekams, lai kompensētu iedzīvotāju skaita samazinājumu, un tas rada ilgtermiņa izaicinājumus gan valsts sociālajai sistēmai, gan ekonomiskajai izaugsmei. Šī problēma nav jauna, taču izskatās, ka politikas veidotāji Latvijā nespēj atrast risinājumu vai pat neuzskata šo problēmu par prioritāru.

Bieži dzirdams arguments, ka iedzīvotāju skaits samazinās visur, taču tas nevar kalpot par attaisnojumu pasivitātei. Jā, globālas demogrāfiskās izmaiņas notiek arī citur, piemēram, pat Ķīnā, kur ir sākusies iedzīvotāju skaita samazināšanās, tomēr daudzviet ir novērojami centieni situāciju stabilizēt, investējot ģimenes atbalsta politikā.

Salīdzinot situāciju ar kaimiņvalsti Igauniju, redzams, ka adekvāts valsts atbalsts ģimenēm var sniegt pozitīvus rezultātus. Igaunija, neraugoties uz līdzīgām problēmām, ir izvēlējusies skaidru ģimenes atbalsta politiku, un prognozes liecina, ka tās iedzīvotāju skaita samazinājums būs ievērojami lēnāks nekā Latvijā.

Saskaņā ar Eurostat datiem ap 2060. gadu Igaunija pat varētu apsteigt Latviju iedzīvotāju skaita ziņā, kas būtu smags trieciens Latvijas pašapziņai. Šāds iznākums patiešām būs iespējams, ja Latvijas politiķi nespēs pieņemt ilgtspējīgus lēmumus un risināt problēmas, kas prasa ilgtermiņa plānošanu un ieguldījumus.

Ģimenes atbalsta politika

Lai gan Latvijā pastāv dažādi atbalsta mehānismi, arī vecāku pabalsti, kas nodrošina finansiālu palīdzību, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, problēmas sākas tieši pēc šī perioda.

Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir paveikusi labu darbu, nodrošinot vecāku atbalstu pirmajā bērna dzīves gadā. Jaunās māmiņas vai tēvi, izvēloties palikt mājās, var saņemt pabalstu, kas aizstāj viņu darba ienākumus, un šajā ziņā Latvija atrodas starp līderiem Eiropā. Taču atbalsts bieži beidzas pēc gada vai pusotra, un tad ģimenes sastopas ar nopietnām grūtībām – īpaši jautājumā par bērnudārzu pieejamību.

Bērnudārzu trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzas jaunās ģimenes vilcinās plānot otro vai trešo bērnu. Kad beidzas atbalsta periods, lielākajai daļai vecāku ir jāatgriežas darba tirgū, bet, ja pirmsskola nav pieejama vai neapmierina tās kvalitāte, vecāki ir spiesti izvēlēties starp karjeras attīstību un finansiālo stabilitāti vai rūpēm par bērnu mājās, kas ilgtermiņā var ietekmēt ģimenes labklājību. Rezultātā ģimenes, kas lemj par labu bērniem, bieži vien tiek nostādītas finansiāli neizdevīgā situācijā.

Pirmsskolu pieejamības jautājums ir stāsts ne tikai par praktisku atbalstu vecākiem, bet arī par valsts ilgtermiņa politiku. Atbalsta sistēma ir jāpielāgo tā, lai novērstu situāciju, kurā ģimenes tiek sodītas par bērnu plānošanu vai, piemēram, par privātās pirmsskolas izvēli. Lai ģimenes justos droši un būtu gatavas plānot bērnus, jādomā arī par mājokļu pieejamību un kvalitatīvu pirmsskolas izglītību.

Jaunu pirmsskolu būvniecība

Viens no aktuālajiem jautājumiem ir pirmsskolu būvniecība. Lai gan atsevišķās pašvaldībās tiek plānoti ievērojami ieguldījumi jaunu pirmsskolu ēku celtniecībā, rodas jautājums, vai šīs investīcijas ir pamatotas, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās tendences.

Vairākās Pierīgas pašvaldībās pašlaik vērojams pozitīvs dabiskais pieaugums, kas citur Latvijā ir ļoti reta parādība. Šeit bērnu skaits turpina pieaugt ne tikai dzimstības dēļ, bet arī, pateicoties iedzīvotāju migrācijai no Rīgas un citiem Latvijas novadiem. Savukārt valsts un pašvaldību līmenī joprojām bieži redzama vēlme “ieguldīt betonā”, veicot investīcijas infrastruktūrā, kas drīzumā var kļūt lieka. Turklāt tas ir arī laikietilpīgi un nepalīdz ģimenēm, kurām pirmsskola nepieciešama jau tagad, nevis pēc vairākiem gadiem. Rezultātā tika izšķērdēti resursi, kas varētu tikt izmantoti cilvēkkapitāla attīstībai.

Pirmsskolu jautājumā ir svarīgi atcerēties, ka galvenais mērķis ir, nevis celt jaunas ēkas, bet radīt ilgtspējīgu un efektīvu atbalsta sistēmu ģimenēm. Pirmsskolu būvniecības jautājumā Latvijā ir svarīgi atzīt, ka ne visur nepieciešami jauni objekti. Tā vietā uzmanība jāpievērš elastīgiem risinājumiem. Viena no iespējām, kā uzlabot situāciju, ir ciešāka sadarbība ar privāto sektoru. Daudzas privātās pirmsskolas spēj elastīgi reaģēt uz pieprasījumu un piedāvāt vietas bērniem, kamēr pašvaldību sistēmas vēl nav izveidojušas atbilstošu infrastruktūru. Valstij vajadzētu apsvērt iespēju palielināt atbalstu ģimenēm, sedzot lielāku daļu no mācību maksas arī privātajās pirmsskolās, ļaujot vecākiem izvēlēties.

Valstij noteikti jāsniedz lielāks atbalsts vecākiem, kuri vēlas saglabāt darbu un karjeras attīstību. Ne tikai līdz brīdim, kad bērns sasniedz pusotra gada vecumu, bet līdz pat skolas gaitu uzsākšanai. Ir būtiski novērst situāciju, kad jaunās ģimenes tiek finansiāli un profesionāli ierobežotas tāpēc, ka viņas izvēlas bērnus. Latvijas politikas veidotājiem būtu jāņem vērā Igaunijas pieredze, kur ģimenes atbalsta politika ir attīstīta daudz vairāk, un tā kalpo kā pozitīvs piemērs, kas varētu palīdzēt uzlabot situāciju arī Latvijā. Mēs nevaram prasīt, lai ģimenes uzņemas risku, kas būtiski ietekmē viņu nākotnes finansiālo stabilitāti un karjeras iespējas. Ja valsts vēlas nodrošināt demogrāfisko izaugsmi, ir jāveicina ģimenēm draudzīga vide.

Novērtē šo rakstu:

41
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi