Vai ierosinās kriminālprocesu arī par ielas šķērsošanu pie zaļās gaismas?

Ar 2020.gada 26.marta lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības D. Šalgins apsūdzēts par to, ka izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos, taču ne vēlāk kā 2015.gada 21.augustā viņš un vēl viena persona parakstījuši pēc sava satura fiktīvu darba līgumu, datētu ar 2014.gada 28.novembri, apzinoties, ka darba līgums jau uz tā parakstīšanas brīdi nav izpildāms, lai krāpšanas ceļā no Maksātnespējas administrācijas iegūtu naudas līdzekļus 6 188,90 eiro apmērā.

Taču šādu summu no Maksātnespējas administrācijas abiem nemaz nebija iespējams iegūt, to apliecinājusi Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, kura norāda, ka maksimālā darba samaksas summa, kura būtu izmaksājama no fonda līdzekļiem saistībā ar darba samaksu, būtu 1062,24 eiro pirms nodokļu nomaksas. Turklāt Maksātnespējas administrācijā kreditoriem pat nav tiesību vērsties, to var izdarīt tikai konkrētā uzņēmuma maksātnespējas administrators.

Šī lieta saistīta ar uzņēmuma SIA Tomo nami maksātnespējas procesu, kurā kreditoru prasības iesnieguši darbinieki, kas nav saņēmuši darba samaksu. Maksātnespējas administratore šos prasījumus nav atzinusi, bet norādījusi, ka netika iesniegti kreditora prasījuma pamatojošie dokumenti atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām. Līdz ar to pēc būtības šos kreditoru prasījumus maksātnespējas administratore pat nav skatījusi. Taču tas netraucēja prokurorei D. Šalginu atzīt par personu, pret kurām sākts kriminālprocess. Kādā veidā, lai cilvēks sevi aizstāv, ja viņu mēģina saukt pie atbildības par darbībām, kas ir likumīgas?

Šī nav vienīgā dīvainība D. Lapinskas ierosinātajos kriminālprocesos. Kādā citā kriminālprocesā uzrādīta apsūdzība personai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kura izpaužas kā uzņēmuma sanācija. Prokurore mēģina piedēvēt, ka sanācija ir viens no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidiem, lai gan sanācija ir paredzēta likumā. Tas rada aizdomas, ka ar šo lēmumu patiesībā tiek mēģināts diskreditēt personu, kura ir apsūdzības liecinieks citā kriminālprocesā, kurā apsūdzēts advokāts Mārcis Miķelsons, kurš ne reizi vien parādījis, ka spēj ietekmēt tiesībsargājošās iestādes un panākt sev vēlamu rezultātu, un ierosināt kriminālprocesus pret personām, kuras atļāvušās vērsties tiesībsargājošās iestādes par viņa pastrādātajām krāpnieciskajām darbībām.

Jāatgādina, ka pat valsts prezidents Egils Levits ir atzinis - prokuratūra Latvijā darbojas zem viduvējā līmeņa. “Tev ir jāredz prokuratūras loma valstī. Tev ir jāsaredz arī problēmas. Kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim, es teiktu, viduvējā līmenī. Vai pat nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni. Vai ir pat zem viduvējā līmeņa,” sacīja valsts vadītājs. Pēc prezidenta domām, prokuratūras darba nepietiekamā kvalitāte esot saistīta ar vāju juridisko izglītību, nepietiekamu profesionalitāti un zināmu rutīnu.

Arī šis kriminālprocess rada aizdomas, ka prokuroriem trūkst atbilstošas izglītības un zināšanu. Turklāt, rosinot kriminālprocesu par darbībām, kas ir likumīgas vai kuras vispār nebija iespējams veikt, tiek tērēti valsts resursi – kā prokuratūras, tā arī pēc tam tiesas, par kuru noslogotību daudz tiek runāts.

Jāatzīmē, ka D. Šalgins pret viņu nepamatoti ierosināto kriminālprocesu apstrīdējis augstāk stāvošam prokurorei, kura atrakstījusies, ka tas ir tikai apsūdzētā un viņa aizstāvības uzskats, bet prokurors ir neatkarīgs savos lēmumos, tādēļ lai taisnību lemj tiesa, bet viņa nevar iejaukties, pat ja zemāk stāvošs prokurors klaji pārkāpj likumu. Neredzot citu veidu, kā pierādīt, ka nav veicis neko krimināli sodāmu un rīkojies likuma ietvaros, D. Šalgins vēlas pievērst problēmai sabiedrības un mediju uzmanību.

Novērtē šo rakstu: