Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai cik skaistas pasakas mums nestāstītu par prātam neaptveramo izaugsmi pēc 2008.gada Parex glābšanas afēras, kas nodokļu maksātājiem izmaksāja vairāk kā miljardu latu, mēs katrs savā maciņā vēl līdz šim sajūtam krietnu iztrūkumu.

Vairumam šī banku krīze neaprobežojās ar algas samazinājumu par ~50%, daudzi palika vispār bez darba un ienākumiem. Visgrūtāk klājas ģimenēm ar bērniem, jo Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulētu to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos (pēc visiem šiem ekonomikas stabilizācijas pasākumiem, ar kuriem tika palielināti iedzīvotāju izdevumi un samazināti ienākumi) radās grūtības pildīt vai arī vispār zuda iespējas pildīt uzņemtās saistības.

Pēc statistikas datiem Latvijā ir tikai 1,15 miljoni ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, bet vairāk nekā 900 000 personu ir Latvijas Bankas kredītu reģistrā, un vairumam no viņiem ir arī ģimene, kas liecina, ka parādu piedziņas jautājums ir nopietna sociāla problēma, kuru nedrīkst ignorēt.

Ja ticam statistikai, tad puse Latvijas iedzīvotāju objektīvu apstākļu dēļ pašlaik slīgst parādu jūgā. Parādu piedziņas prakse, ne spēkā esošā likumdošana, ļauj parādniekam atņemt visu - gan paša parādnieka, gan galvotāja īpašumus. Banku uzpūstā nekustamo īpašumu burbuļa plīšanas rezultātā straujā nekustamo īpašumu cenu krituma dēļ arī ar ieķīlāto īpašumu pārdošanu izsolēs vēl nav gana, lai dzēstu parādus, un cilvēki paliek bez jumta virs galvas un ar parādiem.

Tie, kas ir saskārušies ar tiesu varu, var apstiprināt, ka tiesas klaji nostājas kredītiestāžu pusē. Lai pārsūdzētu sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu, būtiska problēma ir valsts nodeva, kas padara tiesas nolēmumus nepārsūdzamus, jo tiesneši nelabprāt atbrīvo apelācijas sūdzības iesniedzējus no valsts nodevas samaksas, aizbildinoties, ka personai nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss.

Daudzi reāli trūcīgie, kas ir mēģinājuši iegūt trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, ir saskārušies ar bāriņtiesu un sociālo darbinieku draudiem atņemt bērnus un ievietot tos bērnu namā, ja vecākiem nav pietiekami daudz līdzekļu bērnu uzturam. Otrreiz šie grūtībās nonākušie cilvēki uz šiem dienestiem vairs neiet un palīdzību nelūdz, jo kurš gan vēlas zaudēt savus bērnus? Šiem cilvēkiem neatliek nekas cits kā slēpties vai doties uz kādu citu valsti, kur cilvēks ar bērniem ir vērtība un nav draudu pazaudēt bērnus tikai tāpēc, ka esi palicis bez darba.

Līdz ar to izveidojas absurda situācija, ka no tiem cilvēkiem, kuriem krīzes laikā ar algu samazināšanu, darba vietu likvidēšanu ir radītas grūtības veikt ikmēneša maksājumus kredītiestādēm, tiesas ceļā tiek piedzīts viss aizņēmums, kurš ņemts uz 20 gadiem, un līdz ar to arī dažādi procenti un līgumsodi, kas bieži vien pārsniedz pašu sākotnējo aizdevumu.

Naudas trūkuma un tiesu attieksmes dēļ parādnieks un iesaistītie galvotāji tiesas nolēmumu pārsūdzēt nevar, tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā, un tad pie durvīm klauvē tiesu izpildītājs, kurš pieprasa nekavējoties atdot tiesas pielemto parādu kopā ar tiesu izpildītāja izdevumiem.

Kredītiestādes vērtētais un ieķīlātais īpašums, kas vairumā gadījumu ir parādnieka vienīgā dzīvesvieta, tiek pārdots izsolē par piespiedu pārdošanas vērtību, kas nesedz pat pusi no tiesas piedzītās summas, ar tiesas akceptu cilvēki tiek izlikti uz ielas, neskatoties uz to, vai šajā īpašumā mitinās bērni vai invalīdi.

Starpība tiek piedzīta, pārdodot par piespiedu pārdošanas vērtību galvotāju īpašumus, atstājot arī šos cilvēkus bez mājām. Ja piedziņa tiek vērsta uz darba algu un tai pielīdzinātajiem ienākumiem, piemēram, pensijām, tad parādniekiem tiek atņemti 30% no šiem ienākumiem, neskatoties uz to, vai parādniekam paliek minimālā alga, no kā izdzīvot pašiem un apgādībā esošajām personām.

Esam ievērojuši pretrunu dažādu parādu piedziņas gadījumos, jo tajos gadījumos, kad tiek piedzīti uzturlīdzekļi, tad tiesu izpildītāji ievēro, ka parādniekam obligāti ir jāatstāj 50% no minimālās algas, bet visos pārējos gadījumos tiesu izpildītāji nekādus likumos noteiktos ierobežojumus neievēro. Rezultātā izveidojas situācija, ka bieži vien uzturlīdzekļus piedzīt nevar un šis pienākums gulstas uz valsts pleciem, bet tai pašā laikā notiek piedziņa par labu citam piedzinējam, kas ir kredītiestāde.

Piemēram, parādnieka bērniem uzturlīdzekļus maksā valsts no budžeta līdzekļiem, bet tajā pašā laikā par labu kredītiestādei tiek piedzīti pat 50% no parādnieka ienākumiem, kas bieži vien pat pārsniedz ar tiesas spriedumu piedzīto uzturlīdzekļu apmēru. Valsts un bērnu interesēs būtu novērst šo pretrunu tiesu izpildītāju darbībās, bet tiesu izpildītājus uzraugošajai iestādei - Tieslietu ministrijai svarīgākas liekas kredītiestāžu intereses.

Secinu, ka Tieslietu ministrija atbalsta apzinātu likumu neievērošanu, bērnu tiesību pārkāpšanu, kā arī ēnu ekonomiku, jo velti cerēt, ka cilvēki, kam atņem pusi no algas, pat minimālās, ir motivēti strādāt un maksāt nodokļus. Nelielam ieskatam skaitļi no algu kalkulatora:

1) Darbinieks ar 2 apgādājamajiem, kas saņem minimālo algu uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 248,43, pats saņem Ls 178, valstij tiek Ls 70,43. Tiesu izpildītāji no parādnieka nopelnītajiem Ls 178 paņem līdz pat Ls 89, kas ir vairāk par valstij samaksātajiem nodokļiem..

2) Darbinieks ar 2 apgādājamajiem, kas saņem algu Ls 400 apmērā uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 496,61, pats saņem Ls 313,25, valstij tiek Ls 183,36.

3) Darbinieks ar 2 apgādājamajiem, kas saņem algu Ls 600 apmērā uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 744,79, pats saņem Ls 446,75, valstij tiek Ls 298,04.

4) Darbinieks ar 3 apgādājamajiem, kas saņem algu Ls 800 apmērā uz papīra, darba devējam izmaksā Ls 992,97, pats saņem Ls 597,75, valstij tiek Ls 395,22.

Katrs, kas prot rēķināt, saprot, ka valstij ir izdevīgi, ka cilvēki legāli strādā un maksā nodokļus, un Tieslietu ministrijas viedoklis ir pretrunā ne vien ar likumiem, bet arī valsts interesēm, jo valsts budžetā nenonāk pat Ls 70 mēnesī no minimālās algas saņēmēja. Nevaram nosodīt nevienu, kas, lai uzturētu savu ģimeni, aizsargā sevi pret Tieslietu ministrijas atbalstīto zvērinātu tiesu patvaļu, izvairās strādāt legālu darbu un maksāt nodokļus.

Tieslietu ministrijas darbiniekiem vajadzētu iepazīties ar citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī, lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni.

Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs.

Visi saprot, ka krīzi radīja komercbanku uzpūstais burbulis, bet tā vietā, lai novērstu līdzīgu situāciju nākotnē un ierobežotu komercbanku patvaļu, varam lasīt jaunus aicinājumus par nākošā nekustamo īpašumu cenu burbuļa pūšanu no banku pārstāvju puses, un neizskatās, ka kāds no šiem banku darboņiem baidītos no soda par apzinātu valsts ekonomikas graušanu.

Vai tiešām visi tur augšā, kuru pienākums ir rūpēties par valsts drošību, ir pārdevušies bankām?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...