Iesaki rakstu: 
Latvijas eksprezidents Valdis Zatlers paziņojis: “Ja jums ir Krievijas pase, jūs nesat atbildību! Simtprocentīgu atbildību par šo karu, cietsirdību, par šiem upuriem un slepkavībām! Ļaujiet, es nedaudz pastāstīšu par Zatleru.
2007. gadā, būdams prezidents, Zatlers uzstājās pret Latvijas VDK arhīvu atvēršanu. Un atvērti tie tika ievērojami vēlāk, kad Zatlers jau pārstāja būt prezidents.
2009.gadā Zatlers publiski aicināja pārtraukt krievus saukt par “okupantiem”. Argumentēja ar to, ka Latvijas okupācija beidzās līdz ar PSRS sabrukumu. Ne par kādu okupantu atbildību Zatlers nezin kāpēc neieminējās.
2010.gadā Zatlers nolika vainagu pie Nezināmā kareivja kapa Maskavā. Šajā brīdī par padomju karavīru veikto Latvijas okupāciju Zatlers neteica ne vārda. Droši vien nejauši aizmirsa.
Vainagu Zatlers nolika oficiālas vizītes Krievijas Federācijā ietvaros. Ne pirms, ne pēc tā Latvijas prezidenti tādās vizītēs nedevās. Vizītes laikā Zatlers nezina kāpēc nerunāja par nepatiku pret tiem, kuriem ir Krievijas pases.
Vizītes laikā Zatlers tikās ar toreizējo Krievijas Federācijas prezidentu Medvedevu. Un ar Putinu. Un ar Primakovu. Un pat ar patriarhu Kirilu.
Visiem viņiem nesamierināmais un principiālais cīnītājs ar Krieviju un Putina režīmu Zatlers spieda roku. Tas viss jau bija pēc tam, kad Krievija bija okupējusi Gruziju. Vienkārši papriecājieties, cik saimnieciski kundzisks ir Putins. Ar kādu padevību Zatlers steidz viņam spiest roku.
Ar Medvedevu kopīgās uzrunas laikā plašsaziņas līdzekļiem Zatlers runāja krieviski. Kas viņam liedza runāt latviski – nav zināms. Kā tāds principiāls cīnītājs ar visu krievisko vispār varēja runāt krieviski – vēl jo vairāk nav izprotams.
Ar Medvedevu Zatlers parakstīja deviņas vienošanās visdažādākajās sfērās. Tajā skaitā vienojās sadarboties cīņā ar noziedzību. Kādā veidā var sadarboties ar noziedzniekiem cīņā ar noziedzību, Zatlers nezin kāpēc nepaskaidroja – ne tagad, ne pēc tam.
Lūk, kāds brīnišķīgs, bet galvenais – augsti principiāls cilvēks šodien ar vienu mājienu ieraksta kara noziedzniekos visus Krievijas Federācijas pilsoņus. Vai gan iespējams nesajūsmināties par Zatleru?
* Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
