Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izskatās, ka Gata Trukšņa (attēlā) vadītajā Jūrmalā jau vairāk nekā gadu plosās vai nu neapturams orkāns, vai arī sākusies masveida saslimšana ar Ebolas vīrusu vai vismaz tikpat ļaunu slimību, vai arī tur norisinās aktīva karadarbība. Tā varētu padomāt, skatoties, uz kādiem likumiem atsaucoties, Jūrmalas dome slēdz līgumus ar sev tīkamiem pretendentiem.

Runa ir par diviem pakalpojumu līgumiem – sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ielu tīrīšanas pakalpojumiem. Abi šie līgumi noslēgti, pamatojoties uz ārkārtas apstākļiem, kas ļauj līgumus slēgt bez iepirkuma procedūras, taču Jūrmalas domes rīcība izraisa aizdomas, ka pašvaldība neko nevēlas darīt, lai noslēgtu līgumus ar konkursa kārtībā izraudzītu pretendentu, ļaujot izraudzīties labāko piedāvājumu par zemāko cenu, tādējādi lieki netērējot pilsētnieku naudu.

Varbūt vēl ir prātā pērnā gada sākumā ne bez skandāla lauztais līgums ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāju, kad Jūrmalas dome, lai pilsēta nenoslīktu atkritumos, pamatojoties ar ārkārtas situāciju atvieglotā sarunu procedūrā izvēlējās sev tīkamo kompāniju Jūrmalas namsaimnieks, kam uzticēja atkritumu savākšanu līdz gada beigām. Gada laikā pašvaldībai bija jāizsludina jauns iepirkums, lai jau no šā gada pirmās dienas atkritumus Jūrmalā sāktu izvest konkursa kārtībā izraudzīta kompānija.

Taču Jūrmalas dome ar konkursa sludināšanu pamodās tikai augusta beigās un uzreiz jau atrunājās – tā kā tas ir lielais iepirkums uz septiņiem gadiem, tad pretendentu sūdzības par konkursu ir pašsaprotama lieta. Sūdzības bija - un ne maz. Teju par katru konkursa nolikuma punktu sūdzējās pilnīgi visi pretendenti, un Iepirkumu uzraudzības birojs lika Jūrmalas domei nolikumu pārstrādāt.

Arī par pēc IUB norādījumiem izlabotajā nolikumā pretendenti atrada kaudzi pretrunu un neatbilstību normatīvajiem aktiem, tādēļ IUB bija spiests konkursu izbeigt un uzdot pašvaldībai sludināt jaunu iepirkumu.

Lai no 1.janvāra pilsēta nepaliktu bez atkritumu izvedēja, Jūrmalas dome jau tālredzīgi ārkārtas situācijā slēgtajā līgumā bija ietvērusi punktu, ka gadījumā, ja nebūs noslēgts jauns līgums, Jūrmalas namsaimnieks turpinās atkritumu savākšanu un līgums tiks pagarināts.

Ir iestājies jau gada ceturtais mēnesis, taču ārkārtas stāvoklis, izrādās, pilsētā turpinās, jo jauns iepirkums pat nav izsludināts. Turklāt ir pilnīgi skaidrs – pat, ja konkursu izsludinātu šodien, tā rezultāti gaidāmi ne ātrāk kā jūlijā, kad, cienījamie Jūrmalas domes dāmas un kungi, jau ir gada otra puse.

Tādā pat ārkārtas situācijā Jūrmalas dome noslēdza līgumu par mazo ielu tīrīšanu. Tā kā pērnā gada nogalē beidzās līgums par ielu tīrīšanu, Jūrmalas dome, arī nekur nesteidzoties, sajūtot rudens iestāšanos, izsludināja iepirkumu. Un gadījās tā, ka sadaļā par mazo ielu tīrīšanu lētāko cenu piedāvāja pilsētas vadītājiem galīgi netīkama kompānija – Eko Kurzeme.

Tādēļ sadaļā par mazo ielu tīrīšanu dome nespēja izdomāt neko labāku, kā “atšūt” šo kompāniju, kā paziņot, ka specifikācijā aizmirsies iekļaut visas detaļas, tādēļ par šo sadaļu iepirkums jāsludina vēlreiz. Izrādās, domei bija piemirsies, ka ielas jātīra ne tikai ziemā, bet arī vasarā un citos gadalaikos, tādēļ šīs nianses pielika klāt jau nākamajā konkursā.

Taču nepielūdzami pienāca 1.janvāris ar biezu sniega kārtu, tādēļ ārkārtas apstākļos Jūrmalas dome noslēdza līgumu par mazo ielu tīrīšanu ar pretendentu, kas piedāvāja otro zemāko cenu.

Un, eku šeku, arī jaunizsludinātajā konkursā juridiski un visādi citādi nevainojamā piedāvājumā zemāko cenu piedāvāja tā pati Eko Kurzeme. Te nu Jūrmalas domei vairs nebija izdomas, kā tikt vaļā no nevēlamā pretendenta, tādēļ tika izlemts, ka patiesībā pilsētai nemaz šo konkursu nevajag, jo ielu tīrīšanas līgums jau ir noslēgts, tas nekas, ka tas bija paredzēts tikai ārkārtas situācijai. Un vispār mazās ieliņas nemaz nav vajadzīgs tīrīt. Galu galā var taču pasludināt, ka ārkārtas situācija ir ievilkusies.

Jūrmalai jau ir liela pieredze ar ilgstošām ārkārtas situācijām. Pēc tam, kad tiesa 2013.gadā atzina par spēkā neesošu Jūrmalas domes noslēgto līgumu ar sabiedriskā transporta sniedzēju Jūrmalā, Jūrmalas dome uz diviem gadiem noslēdza jaunu līgumu ar to pašu uzņēmumu, jo ir taču ārkārtas situācija - tiesa izbeigusi prettiesisku līgumu. Toreiz pagaidu līgums dēļ ārkārtas apstākļiem darbojās divus gadus. Vai šoreiz atkal viss ievilksies uz 2 gadiem?

Tādēļ gribas aicināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu rūpīgi noskaidrot, kāda katastrofa tad piemeklējusi kūrortpilsētu, kurā, starp citu, atrodas arī Valsts prezidenta rezidence. Un vai tik nav tā, ka Jūrmalas katastrofa ir ierēdņu neprasmīgais un paviršais darbs? Vai gadījumā orkāna, lādiņu sprādzienu un neapturamas infekcijas vietā ārkārtas situācija nav vēlme saņemt kukuļus?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...