Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai esam pasargāti no augstām elektroenerģijas cenām arī nākotnē? Neesam gan

Āris Žīgurs, bijušais Latvenergo valdes priekšsēdētājs
23.12.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visu pasauli pārsteigušas augstās enerģijas cenas 2021. gada otrajā pusē. Un, domājams, Covid-19 ir tikai kā odziņa uz tortes, nevis galvenais iemesls cenu lēcienam. Ap 2015. gadu, strauji samazinoties enerģijas cenām, dabasgāzes plašā pieejamība un zemā cena nodrošināja tās konkurētspēju ar oglēm, un daudzi ģenerācijas uzņēmumi sāka aizstāt ogļu spēkstacijas ar gāzi darbināmām, tādējādi palielinājās globālās enerģētikas sistēmas atkarība no gāzes.

Diemžēl zemā gāzes cena nav stimulējusi papildu ieguldījumus tās ieguvē, bet visai daudzi ģenerējošajās jaudās ieguldījušie investori cietuši lielus zaudējumus vai guvuši, viņuprāt, nepietiekamu peļņu. Tas kopsummā nosaka tendenci, kāpēc tirgū elektroenerģijas cenas palielinās.

2020. gadā Covid-19 ietekmē samazinājās enerģijas pieprasījums un piedāvājums. Var uzskatīt, ka, pateicoties neparasti spēcīgajiem fiskālajiem stimuliem ziemeļu puslodē, globālā apetīte pēc enerģijas atjaunojās daudz ātrāk nekā piegādes ķēdes. Šogad ir bijis augstākais pēcrecesijas izaugsmes temps pēdējās astoņās desmitgadēs.

Tomēr pandēmija pasaules enerģētikas nozarē atstājusi aiz sevis nepaveiktus darbus: epidemioloģiskie nosacījumi un slimības uzliesmojumi likuši daudziem ražotājiem atlikt ieplānotos tehnoloģisko iekārtu uzturēšanas darbus, kas, kopā ar piegādes ķēžu disfunkcijām, traucējis palielināt ražošanu 2021. gadā.

Enerģētikā jau sen vairs nav iespējams skatīt pasaules reģionus atrauti vienu no otra. Visa veida energoresursu cenas ir biržās noteiktas, un gan mazie, gan lielie tirgus dalībnieki piedalās šajā procesā. Un nav svarīgi, vai runa ir par naftu, šķeldu, vēja enerģiju vai oglēm, – administratīvi kaut ko noteikt nav iespējams, un ekonomiskās likumsakarības atstās ietekmi arī uz mūsu ikdienu.

2021. gada decembra pirmajās dienās Baltijas valstu – un ne tikai – elektroenerģijas patērētāji piedzīvoja augstu cenu šoku, elektroenerģijas cenai par 1 kWh pārsniedzot 1 eiro jeb 1000 EUR/MWh. Tikpat augsta stundas cena bija vērojama Somijā, bet dienu iepriekš augsta cena virs 600 EUR/MWh izplatījās Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Zviedrijas dienvidos un Dānijā ap Kopenhāgenu.

Kopš pilnīgas elektroenerģijas tirgus atvēršanas visiem patērētājiem pagājušās desmitgades vidū bija vērojama cenu samazināšanās no 0,05 EUR/kWh līdz 0,03 EUR/kWh, nakts stundās pat tuvojoties nulles vērtībām vai atsevišķās stundās kļūstot negatīvām. Protams, ieraugot cenu 0,6 EUR/kWh vai pat 1 EUR/kWh, katrs domājošs cilvēks uzdod jautājumu: vai viss ir kārtībā? Desmitkārtīga, divdesmitkārtīga izmaksu kāpuma apstākļos aizdomājas ne tikai tās mājsaimniecības, kas ļoti rūpīgi pārdomā katru izdevumu pozīciju, bet arī ikdienā bezrūpīgie.

Tāds cenu lēciens ne tikai sit pa mājsaimniecību kabatu, bet liek uzņēmējiem pārvērtēt sava biznesa izmaksas, iespējas un konkurētspējas perspektīvas. Un, pats galvenais, samazina paļāvību par saimnieciskās darbības stabilitāti, grauj uzticēšanos enerģijas piegādātājiem, apgrūtina vai padara neiespējamu noslēgto līgumu izpildi.

"Nordpool" tirgus, kura dalībnieki ir visi Baltijas valstu lielie elektroenerģijas uzņēmumi, darbojas pēc teorētiski nevainojamiem tirgus principiem. Vienkāršoti: kam ir enerģija, tas piedāvā to nākamās dienas tirgū par pamatotu cenu, iegūst tiesības to piegādāt un saņemt samaksu. Kā pirmie tirgū iekļūst lētākie piedāvājumi, bet tirgus cenu nosaka pēdējais (dārgākais) piedāvājums, kas noved kopējo piedāvājuma apjomu kopējā pieprasījuma līmenī. Ja gadījumā kāda no ražošanas jaudām nav pieejama, tad tirgus dalībnieka pienākums ir to paziņot "Nordpool" biržai, un ikviens šos paziņojumus var izlasīt elektroniskajā tirgus vietnē.

Šķiet, ka tomēr šim modelim ir arī ēnas puses. Valstu elektroenerģijas uzņēmumi, tirgus dalībnieki savstarpēji nesarunājas, tie ir konkurenti. Arī it kā saprotami. Tālāk paliek drusku miglaināk – katrs plāno savu iekārtu remontdarbus, kā pašam ērtāk, kā pašam sanāk, kā nosaka iekārtu ekspluatācijas noteikumi. Iznākums 2021. gada 7. decembrī ir tāds, ka Baltijā tirgum kopā nav pieejamas ražošanas jaudas ap 1300 MW (katrā valstī mazliet virs 400 MW) un elektrības cena sasniedz 1000 EUR/MWh. Trīs mazu, savstarpēji integrētu valstu energoapgādes uzņēmumi rīkojas autonomi, jo tāda ir tirgus prasība. It kā katras valsts sistēmas operatoram (Latvijā – "Augstsprieguma tīkliem") vajadzētu raudzīties, lai sistēma droši funkcionētu un dažādu jaudu piedāvājums būtu pietiekams nevainojamai elektroenerģijas piegādei.

Sistēmas operators to arī dara. Bet diez vai tautsaimniecību un iedzīvotājus apmierina princips – elektroenerģijas piegāde par jebkādu cenu. Sistēmas operatoru pienākumos neietilpst prasība rūpēties par zemu elektroenerģijas cenu. Bet diemžēl tirgus pats zemu cenu atsevišķos brīžos nenodrošina. Cena var turēties 600 vai 1000 EUR/MW līmenī tikai tad, ja neviens tirgus dalībnieks nespēj piedāvāt zemāku. Tātad attiecīgajā brīdī nav reālu iekārtu, reālu jaudu, kas spētu piepildīt tirgus pieprasījumu ar elektroenerģiju par pieejamu cenu.

Kāds ir jaudu nodrošinājums Baltijā? Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus un ģenerējošās jaudas uz Skandināvijas fona ir ļoti mazas. Skandināvijas jaudas sasniedz 70 000 MW, kamēr Baltijas valstīs ģenerējam zem 4000 MW, t.i., aptuveni 5%. Kopumā Baltijā pieprasījums ir 4500 MW un ģenerācija ap 3700 MW, kas mainās pa stundām. Latvija un Igaunija šajās decembra dienās ir pašpietiekamas, Latvija pat nedaudz enerģiju eksportē.

Ar nožēlu jāsaka, ka vistrakāk iet mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kam darba dienas vidū atskaitēs var ieraudzīt, ka valsts patēriņš ir 2000 MW, bet ģenerācija – tikai 200 MW. Nav skaidrs, kāpēc netiek darbināts Elektrēnu stacijas jaunais G-9 gāzes bloks. Mērķis uzbūvēt atomstaciju Lietuvā nav piepildījies, bet stratēģiskie mērķi uzbūvēt vēja parkus ar vairāku tūkstošu MW jaudu īstenosies kaut kad nākotnē.

Arī no bezvēja neesam pasargāti, tāpēc pastāv pamatotas šaubas, vai investīcijas vēja parkos ļautu piedāvāt sabiedrībai lētu enerģiju vienmēr. Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas ražotāji strādā ar pieejamām iekārtām, un jāsaka – mums palīdz tas, ka bagātīga sniega sega ir uzsnigusi uz vēl nesasalušas zemes, tā ir silta un, sniegam kūstot, Daugavā ir pietiekama ūdens caurplūde, kas ļauj ražot ap 600 MW hidroelektroenerģijas. Turpmākajos ziemas mēnešos tik daudz ūdens var nebūt.

Vai esam pasargāti no augstām elektroenerģijas cenām nākotnē? Neesam gan. Baltijā ir reālu, strādājošu jaudu trūkums. Augsts elektroenerģijas pieprasījums turas tikai dažas dienas vai nedēļas gadā, tirgus stimuli paši par sevi ātrai jaunu bāzes jaudu ieviešanai ir nepietiekami, bet ražošanas jaudu deficīts vienā valstī ceļ debesīs cenas visās. No patērētāja viedokļa būtu pilnīgi vienalga, kurā valstī jaudas attīsta, jo ir nodrošināti elektroenerģijas pārvades tīklu savienojumi. Varbūt ir pienācis laiks veidot vienu vienotu Baltijas elektroenerģijas ražotāju? Katrs atsevišķi mēs stāstām savu tālās, gaišās nākotnes vīziju par vēja parku uzvaras gājienu, bet enerģija ir vajadzīga tagad un tūdaļ, droši un par pieejamām cenām.

Novērtē šo rakstu:

34
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...