Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmējdarbība Latvijā šodien ļoti atšķiras no uzņēmējdarbības laikā pirms divdesmit gadiem, kad es spēru savus pirmos soļus biznesā. Šobrīd ir tik daudz atbalsta iespēju, kur uzņēmējs var vērsties ar savu biznesa ideju, un, ja tai ir potenciāls, saņemt pirmo starta kapitālu. Pirms 20 gadiem vispirms bija jāsakrāj nauda, lai vispār kaut ko uzsāktu.

ES līdzekļu sadales problemātika

Šobrīd liels atbalsts daudziem ir arī Eiropas Savienības fondi. Uzreiz gribētos uzsvērt, ka neesmu liela ES līdzekļu izmantošanas atbalstītāja, taču nenoliedzu, kas tas ir bijis būtisks atbalsts daudziem uzņēmējiem. Sliecos piekrist Aigara Rostovska paustajam kādā intervijā, kad viņš nebaidījās būt nepopulārs un atzina, ka Eiropas fondu finansējums ir neveselīga nauda. Nenoliedzami, šie līdzekļi ir apjomīgi, pieejami un apgūstami, taču ir vērts aizdomāties par to sadalījumu un apguves efektivitāti.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka fondu sadale ir neefektīva, tāpēc noteikti būtu jādomā par sadales principu maiņu. Patiesībā tikai tad, kad šī “naudas plūsma” apstāsies un iestāsies zināma radošā un/vai ekonomiskā krīze, mēs sapratīsim, kas mēs īsti esam bez Eiropas naudas. Kuri uzņēmumi tad spēs izdzīvot un pierādīt sevi?

Lai zinātne ietu kopsolī ar biznesu

Viens no spilgtiem piemēriem ir atbalsts izglītībai un zinātnei, proti, ja tiktu uzlabota ES finansējuma sadales un pielietošanas caurskatāmība, piemēram, Kompetences centru finansēšanā, esmu pārliecināta, ka mēs iegūtu daudz lielākus līdzekļus, ko novirzīt zinātniskajiem pētījumiem, un rezultāts būs acīmredzams. Problēma ir ne tik daudz pašā finansējumā, bet tā sadales sistēmā, kas ļauj līdzekļus izmantot arī negodprātīgi. Līdztekus tam, protams, ir arī labās prakses piemēri, taču līdz pārdomātai un caurspīdīgai līdzekļu sadalei vēl tāls ceļš ejams.

Šobrīd ir pārāk mazs atbalsts jaunajiem zinātniekiem, lai viņi spētu iet roku rokā ar uzņēmējiem. Bet tas taču ir ideāls, uz ko tiecas katra attīstīta valsts – lai zinātne ietu kopsolī ar biznesu. Šobrīd zinātne ir krietni aizmugurē, taču jaunajiem zinātniekiem ir liels un neizsmeļams potenciāls virknē jomu. Informācijas tehnoloģijas, inovatīvie produkti, biznesa psiholoģija u.c. Lielajiem eksporta milžiem ir savas laboratorijas, turklāt regulāri ārvalstīs tiek pasūtīti pētījumi dažādās jomās, un mūsu uzņēmumu līdzekļi aizplūst. Ja zinātne ietu kopsolī ar biznesu, arī izglītības nozarē teorija un prakse vairs nebūtu nošķirta, sabiedrība sāktu aizvien vairāk izprast izglītības vērtību, palielinātos studējošo skaits un Latvijas tautsaimniecība iegūtu izglītotus vadītājus, kas vairotu IKP pieaugumu.

Izdzīvo tie, kuri dara

Biznesa augstskola Turība kā uzņēmums ir spilgts pierādījums tam, ka izdzīvo tie, kuri dara. Arī sarežģītās nozarēs. Bez valsts atbalsta ir izcīnīta stabila vieta nozarē, ko apliecina arī iekļūšana starp 100 izcilākajiem Latvijas eksportētājiem. ES atbalsts ir lieliski piemērots start-up uzņēmumiem, taču vienlaicīgi tas padara slinku un traucē radošumam. 

Bez Eiropas naudām spēs izdzīvot tie, kuri raugās ārpus Latvijas robežām, un kuriem nav svešs mārketings. Tas nenoliedzami ir grūtāk, nekā darboties lokālā tirgū, bet grūtības norūda. Uzņēmumam, kurš vēlas darboties arī bez ES atbalsta, jāīsteno vairāki būtiski kritēriji: jābūt ilgtermiņa stratēģijai un mērķiem, nepieciešama spēcīga lokomotīve (uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs), jāīsteno risku diversifikācija, kā arī jāattīsta starptautiskā sadarbība un mārketings. Tad nebūs jāraizējas arī gadījumā, ja naudas plūsma no ES apstāsies.

Pārprastais valsts atbalsts

Latvijā uzņēmējdarbība ir ļoti izplatīta, tāpēc reizēm aizdomājos par populāro frāzi – valstij jāatbalsta uzņēmēji. Vai tiešām valstij jāatbalsta visi un ikviens? Un ko vispār nozīmē valsts atbalsts? Latvijā ir plašas iespējas, valsts var kalpot kā tilts, lai sasniegtu problēmas risinājumu un atrastu finansējumu, taču viss atkarīgs no tā, cik katrs pats ir čakls. Tāpēc jau tā saucas uzņēmējdarbība, no vārda uzņēmīgs. Reizēm valsts atbalsts tiek saprasts ačgārni, uzskatot, ka valstij kaut kas ir jādod. Bet atbalsts var izpausties arī citādi, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau ilgstoši atbalsta eksportu, turklāt ar labiem panākumiem.

* Biznesa augstskolas „Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA “Sky Port” valdes locekle

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...