Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izlasot likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums", kas atrodas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, to gatavojot uz 3. lasījumu - pieņemšanai Saeimas sēdē, neatrodam nevienu punktu vai pantu, kas liecinātu par īrnieka un izīrētāja tiesību sabalansēšanu, kas attiecas uz īrnieku tiesībām. Arī izīrētājiem likums paredz pilnīgi aplamus, nevajadzīgus ierobežojumus.

Sevišķi draudošs šis likums ir denacionalizēto māju īrniekiem, jo viņi atrodas piespiedu situācijā, tiek atstāti bez kompensācijas risinājuma, kas tika paredzēta saistībā ar dzīvojamo māju denacionalizāciju. Likumprojekts ir klajā pretrunā ar daudzām Civillikuma un citām normām, kas tika minēts sabiedrisko organizāciju protesta vēstulēs Saeimai un Ekonomikas ministrijai.

Likums nav saskaņots ar Eiroparlamenta 21.01.2021. g. rezolūciju par mājokļa tiesību nodrošināšanu un pieejamību Eiropas valstīs atbilstoši maksātspējai. Likumā nav neviena punkta vai panta, kas nodrošinātu to "labumu" gūšanu, kas noteikti saistībā ar mājokļa būtību, proti, ar Civillikuma 2134.pantu: " Izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt" - pagalms, autostāvvieta, bēniņi, pagrabtelpa, papildu mantu novietnes, bērnu rotaļu laukumi utt.

Lasi: īrniekam ar likumu demokrātiskā valstī tiek ierādītas četras sienas, nosacīti kā kamera cietumniekam. Brīvā līguma īrnieki, ja viņus neapmierinās īres maksa vai nosacījumi, ja par šādu likuma redakciju Saeima nobalsos un tiks noteikti likumā ieviestie ierobežojumi, meklēs un atradīs "melno tirgu" - ir daudz brīvo izīrējamo individuālo dzīvokļu, kuri nekādai uzskaitei vai regulācijai nepadodas.

TOTIES DENACIONALIZĒTO MĀJU PIESPIEDU ĪRNIEKIEM TĀDAS IZVĒLES NAV, jo, kā jau teikts, viņi atrodas piespiedu īres situācijā. Patiesībā nevienai īrnieku kategorijai, kuras jau atrodas īres attiecībās, likumā nav piešķirtas īres maksas lieluma izvēles vai apstrīdēšanas iespējas, tātad izvēle - maksāt tik, cik prasīs izīrētājs, vai viņi no dzīvokļa tiks izmesti uz ielas, uz "nekurieni".

Protams, denacionalizēto māju un visiem citiem īrniekiem ir vairākas spēkā esošo likumu normas, kas aizsargā viņu tiesības, bet tās izmantot un aizstāvēties ir jāprot, jāzina likumi, kas attiecas UZ JAU IEGŪTĀM ĪRES TIESĪBĀM, ko nodrošina Civillikums un citi spēkā esošie likumi un likums, kas nosaka, ka LIKUMAM NAV ATPAKAĻEJOŠA SPĒKA, vai ja tas pasliktina indivīda tiesības un nosacījumus.

Bet ir zināms arī tas, ka tiesā uzvar tas, kuram vairāk naudas un iespēju izmantot juristu pakalpojumus vai izmantot pat interešu konflikta apstākļus. Toties likumā izīrtētājiem ir dots "ierocis" - jaunais īres likums, lai terorizētu un tracinātu denacionalizēto māju un arī visus citus īrniekus, kuriem jau ir noslēgti īres līgumi vai izveidojušās īres tiesiskās attiecības.

Likums, pēc biedrības “AUSMA” ieskata, ir drūms, neskaidrs, negodīgs, pretrunīgs un tendēts uz vēl lielāku divu pušu – īrnieku un īzīrētāju sociālās spriedzes un naida atmosfēras pastiprināšanu, kas jau tāpat sapringta līdz baltkvēlei. Ir pienācis laiks biedrībām un individuāli īrniekiem steidzami vērties pie valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt šādu likumu.

Lasi likumprojekta tekstu un priekšlikumu tabulu 3. lasījumam: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/41262722A6E696B0C22586800054BEB3?OpenDocument Īres likums – deportāciju aksts ?

* biedrības „AUSMA” valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

22
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi