Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā par KNABa priekšnieka iecelšanu virmoja viena no galvenajām domām – vai jaunais KNABa priekšnieks Jēkabs Straume atjaunos tā reputāciju, sakārtos tajā darba organizāciju? No raidījuma dalībniekiem atbilde neizskanēja. Bija izteikumi, un arī vairākums telefonaptaujā apliecināja, ka darbu uzsāk labi, bet…”. Par “oligarhu” krahu pārmetumi no raidījuma dalībniekiem skanēja prokuratūras adresē, bet manā skatījumā vaina meklējama vispirms Kriminālprocesa likumā, kas rada apstākļus iejaukties izmeklēšanā un procesa virzītājam dot norādījumus.

Arī Jutas Strīķes skandāli ar KNABa vadītājiem, manuprāt, tieši saistīti ar vadītāju vēlmi iejaukties izmeklēšanā kā no KNABa vadības puses, tā no prokuratūras, kad Strīķe, man liekas, vēlējās slēpt lietas apstākļus – pret ko un par ko veic izmeklēšanu, bet nav šaubu, vadītāji bija greizsirdīgi, jutās aizskarti viņu ambīciju dēļ – es priekšnieks un nedrīkstu zināt, kas notiek izmeklēšanā? Un sākās Jutas Strīķes darba kontrole un atskaite, kur bija, ko darīja, ar ko nodarbojas vai katru mirkli. Un sākās sērija dienesta izmeklēšanu un atlaišanu no amata, ka nepakļaujas.

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – likuma) 1. pantā noteikts, ka Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Te nu saskaramies ar citiem likuma pantiem, kuri, manuprāt, apšauba šo galveno virzību. Tā, apskatīsim likuma 17.pantu par procesuālo funkciju nodalīšanu. Tajā teikts, ka “cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas”. Paredzu, ka ne katrs jurists sapratīs teikto par „cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkciju”, kas tās veic un kādēļ.

Dalītā izmeklēšana kā iemesls, kas ļauj “norakt” lietas, - kas visticamāk noticies ar “oligarhu lietu”!

Nereti saka, ka likumi ir labi, bet tos piemēro cilvēki un izmanto ļaunprātīgi. Likumus nevar uzrakstīt visām dzīves vajadzībām. Jā, bet…

Reāli nodalītas ir tikai divas funkcijas, proti, izmeklēšana krimināllietās, ko sauc par "procesu", kas sadalīts daļās - policijas izmeklēšana un prokuratūras izmeklēšana, tas ir - ar likumu noteikta “dalītā izmeklēšana”. Gan no prokuratūras dzird taisnošanos, ka prokuratūra izmeklēšanu neveic. Veic gan, plašā spektrā, ko nosaka vairāki šī likuma panti, tajā skaitā likuma 37.pants.

Raidījuma vadītājs jautāja dalībniekiem, kādus jautājumus deputāti uzdeva jaunajam KNABa priekšnieka kandidātam, kā viņš atjaunos KNABa reputāciju. Uz uzdoto jautājumu, kas dotu atbildi, tomēr neko sakarīgu dzirdēt neizdevās. Viena no atbildēm varēja būt, ka iestādē, arī jebkurā policijas iestādē, jāpanāk netraucēta un viengabalaina lietas apstākļu izmeklēšana. Kā redzam, likums to neļauj.

Tad rodas cits jautājums – vai iestādes vadītājs bez iejaukšanās izmeklēšanā var nodrošināt neatkarīgu izmeklēšanu. Likums par dalīto izmeklēšanu atkal klāt, - tas neļauj netraucētu un viengabalainu lietas apstākļu izmeklēšanu, neatkarīgu izmeklēšanu. Vērtējiet “oligarhu lietu” un sapratīsiet, ka prokuratūra neatkarīgi no tā, ka tas ir likumīgi vai nepamatoti, iejaucās izmeklēšanā – pieņēma lēmumu par lietas izbeigšanu, kad to būtu daudz lietderīgāk atdot izmeklētājam atpakaļ, norādot motivāciju.

Izmeklējamās krimināllietas ir iespējams likumiski pakļaut interešu konfliktam!

Un ko nozīmē ar likumu noteiktās policijas priekšnieku, tajā skaitā KNABa priekšnieka un prokuroru tiesības dot norādījumus krimināllietās?
Minētajā 37.pantā noteikts, ka prokurors saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā veic izmeklēšanas uzraudzību, ir uzraugošais prokurors.

Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei, pieprasīt doto norādījumu izpildi, jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus, piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē. Nu ko, pilns spektrs, lai prokurors varētu iejaukties izmeklēšanā!

Un policijas, šeit arī KNABa priekšnieka tiesības iejaukties izmeklēšanā ne mazākas, ja ne lielākas. Lasām Kriminālprocesa likuma 31.pantu. Proti, izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ir tiesības iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem, savas kompetences ietvaros pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks, atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus.

Teiktais, ka tiesu varas iestādes priekšniekiem noteikta pilna vara pār izmeklētāju, kuru tas ieceļ vai tiesīgs atcelt, nav glaimojoša situācija par labu tam, lai izmeklētājs būtu neatkarīgs, patstāvīgs un neietekmējams – no vienas puses, bet no otras puses – viņa darbs otrajā izmeklēšanas pakāpē – pie prokurora var tikt izmainīts līdz nepazīšanai bez tiesas sprieduma vai lēmuma.

Katrs sapratīs kas var notikt ar izmeklēšanu un tiesiskumu, valsts drošību – tiesiskas valsts “skulptūru”, ja iedomājamies - kā viens mākslinieks, tēlnieks veido skulptūru kā autors "A", bet viņam otrs, pat vairāki diktē noteikumus, kā to skulptūru veidot. Tad rodas jautājums - kurš ir skulptūras autors, no kura prasīt atbildību? Un vai šāds dīdīts skulptors izveidosies kā mākslinieks – personība?

Kad uzturēju apsūdzības krimināllietās, tiesa par lietu prasīja pilnu atbildību prokuroram, kaut lietu "PUSIZMEKLĒJA" kriminālpolicijas priekšniekam (vai KNABA priekšniekam) padotais, norīkotais kriminālinspektors, bet prokurors "šuva tikai mēteļa pogas, kabatas un vēl kaut ko, mēteli šuva šis kriminālizmeklētājs", kurš zina drēbi labi, labāk, sīkāk, pat to, kas aiz kadra - operatīvos pasākumus. Tā arī izskanēja pēdējā TV “Tiešā runa” raidījumā, ka nepieciešams zināt operatīvo darbību rezultātā iegūtās ziņas un fakti.

Dalītā izmeklēšana, vērojot “oligarhu lietas galu”, rada pamatotas aizdomas, ka tā pakārtota organizētai noziedzībai!

Latvijā izveidotā "DALĪTĀ IZMEKLĒŠANA", visticamākais, ir izveidota ar nolūku pakļaut izmeklēšanu augstākai kontrolei, kas ir valsts tiesiskuma problēma, jo rada aizdomas, ka tā pakārtota organizētās noziedzības interesēs, lai ar likumu varētu iejaukties izmeklēšanā, vajadzības gadījumā atbrīvot no atbildības "sabiedrībā cienījamus cilvēkus", piemēram, “oligarhus”. Citu labumu no tā neredzu. Nu ja, ja mēs visi būtu “zelta cilvēki”, taisni un patiesi, arī dalīto izmeklēšanu varētu nepakļaut apšaubīšanai, bet no tā mēs Latvijā vismaz esam tālu.

Nesen dzirdēju pa radio, ka "oligarhu lietas" prokuratūras lietā pazuduši dokumenti vai noklausīšanās telefonieraksti. kas bija pirms tam, policijas izmeklēšanas stadijā.

Dalītās izmeklēšanas gadījumā policijā izmeklēšana vienmēr ir sasteigta, nepabeigta, to nodod prokuroram, kas visu pārtaisa pa savam, pārvērtē pierādījumus utt. Izmeklēšana tiek turpināta atrauti no operatīvā materiāla klāsta - izmeklēšana saraustīta, pakļauta atšķirīgiem pierādījumu vērtējumiem, jo jurisprudencē pastāv patiesība: cik juristu, tik patiesību. Izmeklēšana šādus secinājumus necieš, jo vienā procesā no A līdz Z patiesībai un secinājumiem jābūt vienotiem.

2016. gada 18.februārī Latvijas Radio arī izskanēja, ka Igaunijā izmeklētāji izmeklēšanu veic pilnībā, tikai tad nosūta lietu prokuroram. Kā skaties, tā Igaunijā dzīve ar likumiem sakārtotāka, likumi cilvēcīgāki, godīgāki un atbilstošāki valsts un tautas vajadzībām, valsts budžets pat lielāks kā Latvijai. Ko tas nozīmē, tas ir pētnieciskās žurnālistikas darbs.

Manuprāt, visās policijās (arī KNABā) valstī ir jāatjauno izmeklētāju institūts ar tā patstāvību, neatkarību, tā pārraudzību nododot iekšlietu ministram.

Teiks daži “zinātāji”, ka izmeklētājs bez uzraudzības varēs taisīt daudz lielākus brīnumus. Nav taisnība ne par mata tiesu. Protams, no atsevišķām negodprātībām, kā mēdz teikt, neviens nav pasargāts. Toties izmeklētājs kļūst atbildīgs cietušo un apsūdzēto, advokātu, pat sabiedrības un liecinieku uzraudzībā, bet galvenais – trīs tiesu instances uzrauga visu procesu. Savukārt prokurors šeit var ņemt pilnu aktīvu dalību, kad izmeklētājs lietu nosūta prokuroram apstiprināšanai un virzīšanai uz tiesu vai atgriešanai atpakaļ, ja uzskata, ka izmeklēšana ir nekvalitatīva, nepietiek pierādījumu izskatīšanai tiesā un/vai apsūdzības uzturēšanai. Vai ir pārkāpts likums. 
Prokuratūra, ja grib pati ierosina izmeklēšanu, bet parasti nodod policijai. Kad grib, atrunājas - prokuratūra izmeklēšanu neveic. Bet kas tad tas ir - apsūdzības celšana un visas citas darbības līdz nodošanai tiesai? 

“Oligarhu lietā” sarunu ieraksta publikācijas sakarā skandāls un baumošana atbilst “čekas maisu” melīgiem pravietojumiem

Esmu jau rakstījis, ka noziegumu atklāšanā, izmeklēšanā un iztiesāšanā valda liela apjoma haoss, nenoteiktība un neskaidrības. Kā var runāt par kvalitāti, ja praktiski izmeklētāju institūts kā tāds neeksistē. Jautās – kas tad izmeklē lietas, vai, kā to tagad sauc – kas izmeklē procesus, ja nav izmeklētāju? Atbildu: izmeklētāji nav izmeklētāji, bet tikai procesa virzītāji, inspektori.

Protams, ne vienmēr, bet, kad vajag, izmeklēšana, lai cik tas skan bargi, kā tāda ir sagrauta – padarīta par vadāmu manipulējamu, sadrumstalotu un bezatbildīgu, ar likumu. Nereti izmeklētājs ir "norādījumu pildītājs un grāmatvedis". Nedaudz pārspīlēts izteikums, bet tam ir pamats.

Un, piemēram, TV raidījumā „Tiešā runa” par KNAB jauno vadītāja iecelšanu viena no galvenajām domām, kas tur virmoja, bija – vai jaunais KNAB priekšnieks atjaunos tā reputāciju? Raidījuma dalībnieki atbildi nesniedza. Bija izteikumi, un arī telefonaptaujā vairākums apliecināja, ka Jēkabs Straume darbu uzsāk labi, bet… nekāds rezultāts netika fiksēts. “Čiks”?

Tika pārmests arī Ģenerālprokuratūrai, bet manā skatījumā vaina meklējama Krimināllikumā (KL) un Kriminālprocesa likumā (KPL). Minētajos likumos daudz pantu tulkojami "pēc vajadzības". Pieskaršos tikai dažiem KPL pantiem.

Šajā pašā kontekstā arī Jutas Strīķes skandāli ar KNABa vadītājiem, manuprāt, bija tieši saistīti ar vadītāju vēlmi iejaukties izmeklēšanā kā no KNAB vadības puses, tā no prokuratūras puses. No publiskiem izteikumiem varēja manīt, ka J. Strīķe vēlējās slēpt lietas apstākļus – pret ko un par ko notiek izmeklēšana, bet vadītāji bija greizsirdīgi un jutās aizskarti savu ambīciju dēļ – es taču esmu priekšnieks, bet nedrīkstu zināt, kas notiek izmeklēšanā? Teikto pierāda neskaitāmas dienesta izmeklēšanas, Jutas Strīķes darba kontrole vai par katru mirkli - kur bija, ko darīja, ar ko nodarbojās.

Kriminālprocesa likuma 1. pantā noteikts, ka Kriminālprocesa likuma (KPL) mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu KPL normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Par kādu efektīvu normu piemērošanu varam runāt, ja to liedz KPL 17.pants par procesuālo funkciju nodalīšanu? Tajā teikts, ka “cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas”. Paredzu, ka ne katrs jurists sapratīs šajā pantā teikto par “cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkciju”, to, kas tās veic un kādam nolūkam tās kalpo.

Nereti saka, ka likumi ir labi, bet tos piemēro cilvēki, kuri mēdz izmantot likumus ļaunprātīgi. Likumus nevar uzrakstīt visām dzīves vajadzībām. Tā ir, bet …

Izmeklēšanu veic divās daļās – policijā un prokuratūrā. No prokuratūras puses gan dzird taisnošanos, ka prokuratūra izmeklēšanu neveic. Veic gan, turklāt plašā spektrā un nosaka pašus svarīgākos “taisnīga noregulējuma” momentus – apsūdzības uzradīšanu, ko nereti pretrunā ar likumu dēvē “par personas saukšanu pie kriminālatbildības”, kas ir vienīgi tiesas funkcija.

Ar likumu nodalītais izmeklēšanas process prokuroram nosaka tiesības iejaukties izmeklēšanā, izdarīt secinājumus un noteikt nodarījuma kvalifikāciju no jauna, pēc savas izpratnes vai ”pēc vajadzības’. Esmu ar to saskāries, kad Ģenerālprokuratūra iejaucās izmeklēšanā, pat neļāva izmeklēt kāda “oligarha” lietu (nu jau noilgums). 
Raidījuma vadītājs jautāja dalībniekiem, kādus jautājumus deputāti uzdeva jaunajam KNAB priekšnieka kandidātam par to, kā viņš atjaunos KNAB reputāciju. Sakarīgu atbildi sadzirdēt neizdevās. Bet viena no atbildēm varēja būt – iestādē jāpanāk “netraucēta un viengabalaina lietas apstākļu izmeklēšana”. Kā redzam, likums to neļauj, izmeklēšana ir sadalīta divos posmos, kur prokurors, kuram it kā pēc likuma bija jāuzrauga izmeklēšana, bet, kad saņem lietu, to var pilnīgi pārveidot, “sagraut”, papildināt un novest līdz nespējai noregulēt taisnību.

Un – ko nozīmē ar likumu noteiktās policijas priekšnieku (arī KNAB vadītāja) un prokuroru tiesības dot norādījumus krimināllietās? Mani šāda attieksme uztrauc. Katrs sapratīs, kas var notikt ar izmeklēšanu un tiesiskumu, ar valsts drošību – tiesiskas valsts “skulptūru”, ja iedomāties, ka viens mākslinieks, tēlnieks veido skulptūru, bet otrs, diktē viņam noteikumus, kā to skulptūru veidot. Rodas jautājums – kurš tad ir skulptūras autors, no kura prasīt atbildību? Un vai šādi dīdīts “skulptors” izveidosies kā mākslinieks – personība vai kā atbildīgs izmeklētājs?

Tad kad es uzturēju apsūdzības krimināllietās, tiesa par lietu prasīja pilnu atbildību prokuroram, lai arī lietu "pusizmeklēja" kriminālpolicijas priekšniekam (vai KNAB priekšniekam) padotais, norīkotais kriminālinspektors, kurš zina drēbi labāk, sīkāk, zina pat to, kas paliek aiz kadra – operatīvos pasākumus. 
KPL 37.pantā noteikts, ka prokurors, saskaņā ar prokuratūrā iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu, konkrētajā kriminālprocesā veic izmeklēšanas uzraudzību, ir uzraugošais prokurors.

Uzraugošā prokurora pienākums izmeklēšanas laikā ir dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei, pieprasīt doto norādījumu izpildi, jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus, piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē. Manā uztverē te redzams pilns spektrs tam, kā prokurors var likumīgi iejaukties izmeklēšanā. Kādēļ to nedarīt, ja vajag un likums prokuroram nosaka pat šādu pienākumu?

Arī policijas, tajā skaitā KNAB priekšnieka tiesības iejaukties izmeklēšanā nav mazākas. Varbūt pat lielākas. Lasām Kriminālprocesa likuma 31.pantu. Proti – izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs, vai arī viņu vietnieks, kuram, saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu, uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.
Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ir tiesības iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem, savas kompetences ietvaros pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks, atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus.

Teiktais, ka tiesu varas iestādes priekšniekiem noteikta pilna vara pār izmeklētāju, kuru tas ieceļ vai tiesīgs atcelt, no vienas puses – nekādā ziņā nenāk par labu tam, lai izmeklētājs būtu neatkarīgs, patstāvīgs un neietekmējams. No otras puses – viņa darbs otrajā izmeklēšanas pakāpē – pie prokurora, var tik izmainīts līdz nepazīšanai bez tiesas sprieduma vai lēmuma. Vai tā nav viengabalaina procesa saskaldīšana, iejaukšanās tajā ar citu viedokli vai cita “taisnīguma” vēlmi?

Jā, daži “zinātāji” teiks, ka izmeklētājs bez uzraudzības varēs taisīt daudz vēl lielākus brīnumus. Tā nav taisnība. Ne par mata tiesu. Protams, no atsevišķām negodprātībām, kā mēdz teikt, neviens nav pasargāts. Toties izmeklētājs kļūst atbildīgs cietušo un apsūdzēto priekšā. Tas notiek advokātu, pat sabiedrības un liecinieku uzraudzībā. Kad pilnīgi pabeigta izmeklēšana, izmeklētājs lietu nosūta prokuroram apstiprināšanai un, neiejaucoties izmeklēšanā, prokurors lietu nosūta tiesai izskatīšanai vai atdod atpakaļ papildināšanai vai lēmuma pieņemšanai to izbeigt, ja izmeklēšanas iespējas izsmeltas.

Prokurors lietas izmeklēšanas gaitā izskata arī sūdzības, ja tādas ir par likuma pārkāpumiem krimināllietā. 

Savulaik man pastāvēja kārtība, ka izmeklētāji ar lietu nāca pie manis pirms tās sūtīšanas prokuroram un vienojāmies, kas vēl būtu darāms, spriedām vai pietiek pierādījumu. Te jāpiebilst, ka šādas sadarbības rezultātā gadu garumā manā lietvedībā esošajās lietās netika konstatēts neviens brāķis.

Kad lieta nonāk tiesā, zināms, ka to izskata pat trīs tiesu instances, kur notiek visaptverošs process, kas izskata, cik likumīgi izmeklēta lieta, nosaka krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Mūsu valsts nelaime, kā jau teicu, ir Latvijā izveidotā “dalītā izmeklēšana”. Tā ir valsts tiesiskuma problēma. Tā rosina aizdomas, ka ir pakārtota organizētās noziedzības interesēm, lai tās varētu, tā teikt, likumīgi iejaukties izmeklēšanā un vajadzības gadījumā atbrīvot no atbildības "sabiedrībā cienījamus cilvēkus". Cik var noprast no publikācijām, tā tas izskatās arī tā saucamajā “oligarhu” lietā, Citu labumu no “dalītās izmeklēšanas” es neredzu. Jā, ja mēs visi būtu “zelta cilvēki”, ja mēs visi būtu taisni un patiesi, arī dalīto izmeklēšanu varētu nepakļaut apšaubīšanai, taču mēs no tā Latvijā esam visai tālu.

Dalītās izmeklēšanas situācijā izmeklēšana policijā vienmēr ir sasteigta, nepabeigta, to nodod prokuroram, kas visu pārtaisa pa savam, pārvērtē pierādījumus, pakļauta atšķirīgiem pierādījumu vērtējumiem. Jurisprudencē pastāv atziņa: cik juristu, tik patiesību vai viedokļu.

Manuprāt, visās policijās (arī KNABā) valstī ir jāatjauno izmeklētāju institūts ar tā patstāvību, neatkarību, tā pārraudzību nododot iekšlietu ministram (par to jau sen iestājās arī Aloizs Vaznis). Izmeklētājam jāļauj lemt ne tikai patstāvīgi, bez norādījumiem, bet arī izmeklēt lietu līdz galam, pabeigt izmeklēšanu un tikai tad nosūtīt lietu prokuroram. Nevis sūtīt "jēlvielu "vai "izstrādājumu". Jo, kamēr blakus likumam būs tam pielīdzināta prokurora un policijas priekšnieka norādījumu sistēma, nekādas izmeklēšanas patstāvības un kvalitātes dalītājā policijas, (KNABa) un prokuratūras izmeklēšanā nebūs. Turklāt – izmeklētāja un prokurora pilna patstāvība, daudz precīzāks (bez divdomībām un zīlēšanas) Krimināllikums un Kriminālprocesa likums būtu ļoti bīstami kukuļņēmējiem un kukuļu devējiem, valsts un pašvaldību mantas izlaupītājiem, prihvatizētājiem, kontrabandistiem. Tagad prokuratūra, ja grib, pati ierosina izmeklēšanu, bet parasti nodod policijai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

FotoPateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā. Komisija kopš 2017. gada septembra ir konsekventi publiski pierādījusi, ka novecojušā likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” saglabāšana nav zinātniski un tiesiski attaisnojama, īpaši tāpēc, ka tas ietver juridiski nederīgu sadarbības ar VDK konstatēšanas procesu, ko analizējis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tiesas priekšsēdētājas vietnieks Juris Stukāns.
Lasīt visu...

12

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

FotoTrešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu līderus uz, gribētos teikt, diskusiju, bet nevaru: balagānu. Ceturtdien, kad dzirdētais vēlreiz pārdomāts un galvā sagūlies pa plauktiem, trīs secinājumi, kāpēc cirks nav tik nevainīgs, kā izskatās.
Lasīt visu...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...

21

Nebalsot nav protests – tā ir padošanās

FotoLīdz vēlēšanām ir atlikušas trīs nedēļas. Kur vien ej, visur dzirdi: “Par ko lai balso? Nav, par ko balsot!” Kā tā - nav? Mums ir plaša izvēle - mums piedāvā 16 sarakstus!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kremļa trends: Pētera I laika tradīcijas un elegance – „po pacanskim poņaķijam”

Divi pdējo dienu notikumi ir izraisījuši plašu rezonansi visā pasaulē: 1. Putins esot atradis...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: postpatiesība

Ja civilizācijas norieta apstākļos ir uzdīdzis postcilvēks, tad katrā ziņā ir uzdīgusi viņa sludinātā postpatiesība. Ja eksistē postpatiesība, tad eksistē tās autors...

Foto

Pret Eiropas Savienības šantāžu

11. septembrī Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ieradās Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, lai piedalītos debatēs par Sargentini ziņojumu, kuru iesniedza Judith Sargentini un kurā tika asi...

Foto

Mainot carus, nemainās carisms, mainās tikai uzvārdi un tituli

Dokumentālās filmas «Nelietis» pirmizrādē uzrunājot skatītājus, Dinārs Gulbis teica, ka mēs bieži rādām ar pirkstu uz citiem....

Foto

Mediju satura sabiedriskais kvalitātes standarts (SKS)

Latvijā un pasaulē vērojamās mediju produkcijas kvalitātes krituma dēļ kļūst aktuāls jautājums, “ko darīt” un kādā veidā uzlabot to darbu...

Foto

Prātojums par atklātību

Pagājušajā nedēļu mūs sasniedza priecīga vēsts: lauzta tā sauktā etniskā barjera Saeimā, un lielā vienprātībā gan nacionāļi, gan internacionāļi, gan liberāļi un pat...

Foto

Aicinu vienaldzīgi nevērot politisko procesu norisi Latvijā televizoru ekrānos

God. tautieši/cien. tautietes! Gandrīz 500 000 latviešu un Latvijas pilsoņu, lai izdzīvotu, bija spiesti emigrēt uz ārzemēm....

Foto

Kāpēc Gobzems uzbrūk man un izplata melus par Jauno konservatīvo partiju?

Portāla Delfi diskusijā viņš man saka, ka, ja es būtu labi strādājusi, “jūs būtu mani ielikuši cietumā”. Jā,...

Foto

Šī brīža situācija atgādina čekas laikus, kad priesteriem „piemeta” pretpadomju literatūru

Godātie ticīgie. Griežos pie jums, jo ir noticis kas neiedomājams: ir arestēts Rēzeknes Sāpju Dievmātes...

Foto

Mulsina tendenciozitāte, ar kādu tiek nopludināta informācija par nepierādītu vainu smagos noziegumos

Mēs, Latvijā kalpojošie Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas ieņemšanas priesteru mariāņu kongregācijas priesteri un klostera...

Foto

Ceļš uz ielaistām slimībām un lielāku mirstību

Maksas ieviešana par plānveida veselības aprūpi ir necilvēcīga pret, iespējams, līdz 300 000 trūcīgāko iedzīvotāju. Jaunā kārtība ir arī...

Foto

Vienkārši liela daļa raidījuma viesu paši izvēlas runāt krieviski...

LTV7 diskusiju raidījumā “Punkti uz i” 6. septembrī plānotas partiju debates par vidusskolas izglītību mazākumtautību valodās Latvijā....

Foto

Kas patiesībā ir „Saskaņa” – atveriet acis

KPLV partijas vadītāji Kaimiņa un Zakatistova kungi šonedēļ divos dažos raidījumos izteicās, ka ir gatavi sadarboties ar Saskaņu, ja vien...

Foto

Jaunākās idiotisma šaušalas

Jaunākās idiotisma šaušalas centīsies apstiprināt Ministru kabineta sēdē 2018.gada 4.septembrī. Ja jaunākās idiotisma šaušalas tiks apstiprinātas, tad Latvijas skolotāji kļūs valdošās kliķes ķīlnieki...

Foto

Vai akls naids un aizvainojums vēlēšanās var pazudināt valsti? Var

Kāds jautās – vai šim jautājumam ir kāda tieša saistība ar 6. oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām...

Foto

Aivars Lembergs ir pārbijies: ZZS vietu koalīcijā ar „Saskaņu”, iespējams, ieņems KPV LV

Ko lai saka, jo tuvāk vēlēšanas, jo jautrāk. Šai sakarā visiem ir ko...

Foto

Rektores filosofiskā instalācija

2018.gada 15.augustā portāls „Delfi” iepazīstināja ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupāvulas „viedokļiem”. Lasītāji ieguva rektores filosofiski iesaiņoto „viedokļu” kombināciju. Rektores vispārīgos prātojumus...

Foto

Iesniegums KNAB par „Memory Water” vides reklāmu kampaņu

Šī priekšvēlēšanu kampaņa mani uztrauc. Vēl nav pat septembris, bet jau esam redzējuši daudz ļoti neētiska un zemiska...

Foto

Ieteiktu izlasīt VARU arī Kaimiņam un citiem KPV LV biedriem - diezgan pamācoši, kā nevajadzētu rīkoties, nonākot pie VARAS

Pēc Indriķa Latvieša grāmatas VARA ("Bailes -...

Foto

Esot pienācis laiks medicīniskā kanabisa legalizācijai: vai klāt vēlēšanu laika daudzsolīšana?

Paldies par ziņu, ka Iekšlietu ministrija ir gatava diskusijai par marihuānas pielietošanu medicīniskām vajadzībām. Nez,...

Foto

Pat datus par nodokļiem KPV nespēj safabricēt tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm

Partija KPV LV izcēlusies ar kārtējo sabiedriskās domas manipulāciju: ar KPV LV...

Foto

„Ventas Balss” galvenā redaktore Gundega Mertena izplata Kremļa propagandu

Dažas dienas atpakaļ viesojos pie savas bijušās, vecās mīlestības Anastasijas Ivanovičas Krievu laukos, - tas ir viens no...

Foto

Dīvaini, bet fakts: politiskās staigules gaitās Pabriks nav uzkrājis pat vērā ņemamu rūdījumu

Šajās dienās pievērsu uzmanību kādai nelielai sarakstei sociālajā tīklā Twitter. Teikšu pavisam īsi...

Foto

Morālais garants. 2. Universalitāte un reitingi

Morālais garants ir vajadzīgs ne tikai sociāli politiskajā sfērā, par ko centos rakstīt esejā „Morālais garants. 1. Priekšvēlēšanu solījumu erozija”....

Foto

Iesniegums SAB par nekavējošu valsts noslēpuma pielaides atņemšanu deputātam Andrejam Judinam

Pateicoties publikācijām šī gada sākumā, sabiedrība uzzināja par gadījumu, kurā Saeimas deputāts Andrejs Judins izpaudis...

Foto

Vai žurnālisti sāks ar sevi?

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te...

Foto

Ļaunie un zemiskie manipulatoru meli par Solvitu Āboltiņu

Varbūt šeit ir īstā reize atkārtot manu 2016. gadā pausto viedokli par jautājumiem, kas droši vien būs skarti...

Foto

Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs

Mums jātic, ka ogļu kalnu uzmērīšana un amatpersonu pārsēšanās citos kabinetos esot...

Foto

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

Kaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un...

Foto

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas...

Foto

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja...

Foto

„Saskaņas”/KPV LV ārlietu ministra amata kandidāts varētu būt Aivis Ronis

TVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija...

Foto

„Un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi...”

Man prasa – kāpēc publiskoju datus par KPV LV kandidāta Māra Možvillo „biznesa” miljona nodokļu parādiem. Šo gribēju...

Foto

Priekšvēlēšanu cīņā oligarhu pusē iesaistās arī TVNET

Vakar un šodien (15./16.augustā) vienā no Latvijas lielākajiem interneta medijiem TVNET tika ievietoti divi žurnālista Toma Rātfeldera (pats sevi...

Foto

Augstu novērtēju KPV LV valdes uzticību, mani izvirzot par 2. numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā

Sveicināti, cienījamie novadnieki un nu jau arī visi Latvijas iedzīvotāji. Mani nebūt...

Foto

Ko deputāti varētu uzdāvināt iedzīvotājiem Latvijas simtgadē

Vairs tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas...