Vai cilvēkiem no tā būs labāk? Diez vai. Būs tās pašas draņķības, tikai ar liekulību
Jūlija Stepaņenko28.04.2023.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
Valdība tiek šūpota – tas nu ir skaidrs! Es esmu redzējusi daudzus arodbiedrību mītiņus un sapulces. Šonedēļ tas bija vērienīgākais pasākums, kāds iepriekš tika redzēts. Nav šaubu, ka tam ir izmantoti pasākumu plānošanas aģentūras pakalpojumi. Aizgāju līdz Doma laukumam, lai sajustu gaisotni un noķertu emocijas.
Pasākums tiešām bija teicami noorganizēts: bildes no drona ar “zilo vestīšu” jūru, kas plūst gar Ministru kabinetu uz Vecrīgu, vērienīga skatuve ar ziepju burbuļu mašīnu un pasākuma “viesi” – Čakša ar dusmīgās mammas balsi, miegainais Ašeradens un apjukušais Kariņš. Tāda sajūta, ka šiem viesiem pasākuma organizētāji piemaksāja par dalību – tik perfekti viss izskatījās. Pasākumu izmantoja arī “par visu vienmēr norūpējušies” politiķi, kuri steidza iebāzt savas sejiņas “zilo vestīšu” biezoknī, sak’, es arī te biju, mani ļoti uztrauc skolotāju algas.
Skolotāju prasības esam atbalstījuši vienmēr, skolotāju problēmas zinām no galvas. Cienām skolotāju profesiju un ļoti labi apzināmies tās nozīmi cilvēka izaugsmē. Atbalstām skolotāju prasības. Atbalstījām tās arī tad, kad arodbiedrība pagājušā gada rudenī nolēma vairs necīnīties.
Arī manā ģimenē ir pedagogi, un es ļoti labi zinu, ko nozīmē veltīt visu savu dzīvi šim darbam – cilvēks burtiski sadeg darbā, nodeg kā sērkociņš. Skolotāji, un es saku „Skolotāji” ar lielo burtu (nevis tie, kas pārpratuma pēc pabeidza pedagogus un mokās skolā) – ir īpaši Cilvēki.
Kovida laikā mums zvanīja ļoti daudzi Skolotāji: cietuši no mobinga, cietuši no vakcīnām, atstādināti, atlaisti, izmesti no mīļā darba, nenovērtēti un pazemoti. Jā, diemžēl par viņiem neiestājās lielākās masas, viņi palika vieni. Bet izturēja. Daudzi atgriezās skolā, jo nevar dzīvot bez sava darba. Arī viņi vakardien bija mītiņā, bet bez lielas sajūsmas un entuziasma. Atalgojuma problēma un valdības ņirgāšanās skar visus.
Pasākumā pietrūka īstuma. Nebija tās stāvēšanas līdz galam, un tāpēc daudziem palika rūgta vilšanās sajūta un domas, ka viņi bija vajadzīgi tikai masu skatiem. Arī streika turpinājums ir tāds samudžināts: vienā skolā streikoja tikai vienu dienu, citā – streikos trīs, vēl kāda skola vispār nogulēja pieteikšanos streikam, un tās skolotāji nemaz nevar piedalīties.
Es līdz galam nesaprotu, kāpēc pasākumā bija jāpiedalās Čakšai un Kariņam, jo viņi teicami kalpoja par kontrastu Meņģelsonei, kura pasākuma beigās kāpa uz skatuves un visus apskāva ar savu mātišķo runu. Jūs arī pamanījāt, ka mediķu atalgojuma jautājums kaut kā nomierinājās?
Vai skolotāji tika izmantoti, lai parādītu dūri tieši Vienotībai? Iespējams, man vienai tas izskatījās tā: jāsit pa Vienotību, jo nāk laukumā jaunie spēlētāji un drīz, nu jau pavisam drīz notiks varas nomaiņa. Vai cilvēkiem no tā būs labāk? Diez vai. Būs tās pašas draņķības, tikai ar liekulību.
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
