Vai Būvniecības birojs piever acis, lai ierēdņi var nelikumīgi apgūt Eiropas naudu?
Arnis Arājs, Carnikavas novada iedzīvotājs, bijušais publicists22.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pat pats Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) savā atzinumā norāda, ka iestāde tika izveidota, lai nepieļautu Zolitūdes traģēdijas atkārtošanas, un tāpēc tā darbība ir vērsta uz jēgpilnu un efektīvu būvniecības procesa uzraudzību, pašreizējie notikumi Carnikavas novadā – projektā “Siguļu ciema pretplūdu aizsargdambja (D-4) būvniecība” – vedina domāt par pretējo.
Kad savulaik sākās diskusijas par to, vai Carnikavā Gaujas labajā krastā nepieciešams būvēt pretplūdu dambi, domas dalījās gan iedzīvotājiem, gan pašvaldības deputātiem. Iedzīvotāju bažas bija saistītas ar to, ka dambim var būt negatīvi blakusefekti, kamēr reāli applūstošo māju ir maz un tas notiek tikai reizi dažos gados. Savukārt daļa deputātu satraucās par to, ka dambja aplēsēs par pamatu ņemtais hidromodelis ir nepilnīgs un Gaujas paātrinātais tecējums pēc dambja uzcelšanas veicinās krastu eroziju. Vēl viens šaubu iemesls bija projektā iecerētās Dzirnupes slūžas, jo tās būtiski samazinātu ūdens apmaiņu ar Dzirnezeru, un tas ātri aizaugtu.
Tomēr, neraugoties uz vispārējām bažām un daudzām neskaidrībām, - acīmredzot tāpēc, ka par dambja būvniecību pašvaldība varēja apsaimniekošanā iegūt 2,2 miljonus eiro no ES fondiem, - lēmums par dambja būvniecību tika pieņemts, un saskaņā ar pašas Carnikavas novada būvvaldes izdoto būvatļauju 2014.gada 3.oktobrī būvniecība tika arī uzsākta.
Lai process varētu notikt, pašvaldība par saviem līdzekļiem no pieguļošo zemju īpašniekiem iepērk zemi par aptuveni 700 000 eiro.
Vēl pašvaldība ierosināja Saeimai pieņemt pat speciālu likumu – tas stājās spēkā 2016. gada 1. februārī -, ar kura palīdzību iedzīvotājam Dainim Uzuliņam var atsavināt zemi dambja būvniecības vajadzībām (lai gan vēlāk dabā D.Uzuliņa zeme dambja būvniecībai tā arī netiek izmantota).
Taču tālāk notiek virkne neskaidrību, kas liek jautāt, vai pašvaldībai ir tiesības pasliktināt saviem iedzīvotājiem dzīves kvalitāti – šajā gadījumā, īstenojot projektu, kas kaitē, vai pašvaldībai ir tiesības pieņemt prettiesiskus un nelikumīgus lēmumus, un galvenais – kur visā šajā procesā skatās BVKB, kas, neraugoties uz visām iebildēm un pārkāpumiem, projektu tomēr akceptē?
Tālāk uzskaitīšu tikai galvenos faktus:
1.Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) būvniecības laikā vairākas reizes apseko dambi, bet par konstatētajiem būvniecības pārkāpumiem nesastāda administratīvos aktus, lai gan atklātie pārkāpumi ir uzskaitīti pašvaldībai adresētajos lēmumos un vēstulē (06.11.15. un 26.11.15.). Daži konstatētie pārkāpumi:
1.1.Dambja trase tiek izmainīta bez nepieciešamā dokumentālā pamatojuma un saskaņojumiem.
1.2.Dambis ir izbūvēts uz divu īpašnieku zemes (zemes īpašumi “Gobas” un “Gipteri”) bez saskaņojumiem – patvaļīga būvniecība.
1.3.Dambja “ūsas” ir izbūvētas bez saskaņojuma ar blakus esošā zemes gabala īpašnieku Daini Uzuliņu – patvaļīga būvniecība.
2.Tomēr, neraugoties uz visu minēto, 2015. gada 15. decembrī dambis tiek nodots ekspluatācijā. Tas notiek pēc vairākkārtējas BVKB atteikšanās to darīt, jo nav kārtībā nepieciešamie pieņemšanai ekspluatācijā dokumenti. Iespējams, ka tā ir tikai sakritība, ka iepriekšējā dienā pirms lēmuma pieņemšanas Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica dodas personīgā vizītē pie BVKB direktora Pētera Druķa.
3.Rezultātā dambja būvniecība tiek pabeigta, nesagaidot D. Uzuliņa zemes atsavināšanu, tai gar malām uzbūvējot dambja “ūsas”, kas atrodas tuvāk par 4 metriem no zemesgabala. Tā kā dambja “ūsu” būvniecība nav saskaņota ar D.Uzuliņu likumā paredzētajā kārtībā (BVKB lēmumi un vēstule), tad šī rīcība uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.
4.BVKB pēc dambja pieņemšanas ekspluatācijā ir uzrakstījis vēstuli pašvaldībai, kas pēc satura būtiski atšķiras no diviem iepriekšējiem biroja Lēmumiem šajā sakarā. Vēstulē BVKB “mazgā rokas nevainībā”, bet norāda, ka par dambja būvniecības procesa tiesiskumu ir atbildīga pašvaldība.
5.BVKB savā 15.12.15. vēstulē pašvaldībai uzsver, ka biroja dibināšanas viens no iemesliem ir nepieļaut Zolitūdes traģēdijas atkārtošanos un tāpēc tā darbība ir vērsta uz jēgpilnu un efektīvu būvniecības procesa uzraudzību. Tajā pašā laikā BVKB norāda, ka birojs nevar vērtēt Carnikavas novada būvvaldes pieņemto lēmumu attiecībā uz aizsargdambja tiesiskumu, jo tās nav biroja funkcijas. Tomēr tālāk birojs treknrakstā Carnikavas novada būvvaldei un Carnikavas novada domei norāda, ka:
5.1.Pašvaldības būvatļauja dambja būvniecībai ir izsniegta nelikumīgi, jo nav bijusi visu iesaistīto zemju īpašnieku piekrišana.
5.2.Dambja “ūsu” būvniecība ir nelikumīga, jo nav notikusi saskaņošana ar blakus esošā zemes gabala īpašnieku D. Uzuliņu.
5.3.Jaunā Būvniecības likuma izpratnē, izmaiņas būvniecības iecerē var notikt tikai izņēmumu gadījumā, bet dambja būvniecībā ir notikušas vairākas ļoti būtiskas izmaiņas, kas liecina par nepārdomātu būvprojektu. Birojs aicina būvvaldi daudz rūpīgāk izvērtēt būvprojektus pirms būvatļaujas iesniegšanas, un domi kārtīgāk izstrādāt virzāmos projektus, lai gala rezultāts nav būtiski atšķirīgs no publiskajā apspriešanā apskatītā.
6.Taču visa augstāk minēto notikumu ķēde ir novedusi pie vēl viena, maigi sakot, mulsinoša lēmuma. Pašreizējā situācija dabā ir tāda, ka pretplūdu dambis ir pieņemts ekspluatācijā un mērķis par plūdu draudu samazināšanu sasniegts bez D. Uzuliņa zemes. Tajā pašā laikā likums par D.Uzuliņa zemes atsavināšanu ir pieņemts un nu jau stājies spēkā, un pašvaldībai ir jāatsavina minētais zemes gabals par 60 000 eiro, kā arī obligāti jāuzbūvē dambis par 70 000 eiro, tātad kopā jāiztērē vēl 130 000 eiro. Rezultātā šī naudas summa ir pašvaldības līdzekļu izšķērdējums, jo plūdu risks ir novērsts un minētās darbības vairs nav vajadzīgas.
7.Turklāt nav mazsvarīgi arī, ka pašvaldība ir vērsusies pret vienu no saviem iedzīvotājiem un atsavinājusi viņa zemi, lai gan vajadzības pēc tās nav. Protams, vēl viens aspekts ir tas, kā tālāk rīkosies pats D.Uzuliņš un vai tiesāšanās rezultātā pašvaldības iedzīvotājiem nebūs jāapmaksā pašvaldības amatpersonu, maigi sakot, dīvainās darbības.
8.Blakus vēl visam minētajam, nepārdomātā dambja projekta sekas jau izjūt iedzīvotāji, kuriem pēc slūžu uzbūvēšanas uz upes brūk krasts un var applūst mājas. Vairāk informācijas var iegūt, piemēram, te:
Viss augstāk minētais liek uzdot virkni jautājumu:
1.Kā var viena persona – Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica – “dzīt cauri” visus iepriekš aprakstītos notikumus un minētos prettiesiskos un nelikumīgos lēmumus un panākt, ka BVKB mēģina laipot un piever acis uz pašvaldībā notiekošo?
2.Dambja publiskajā apspriešanā puse iedzīvotāju iebilda pret dambi un tā trasi, pret Dzirnupes slūžām. Kāpēc pašvaldības vadība ir tik stingri pretojusies iedzīvotāju viedoklim un uzstājīgi virzījusi dambja būvniecību pa savu iedomāto trajektoriju, bez pienācīgas alternatīvu apspriešanas (lai arī iedzīvotāji bija pret, dome mainīja trasējumu tikai pēc vides institūciju norādījuma)? Kāpēc netika nopietni apspriestas alternatīvas slūžu izbūvei?
3.Vai tiešām Zolitūdes traģēdija nav bijusi mācība un likuma ievērošana – kritērijs, ko nedrīkstētu pārkāpt – nav saistoša Carnikavas pašvaldībai, ja tās vadībai ir par katru cenu jāpanāk konkrēta objekta būvniecība? Pašvaldība kā publisks tiesību subjekts drīkst darīt tikai to, ko likums nosaka, taču dambja gadījumā ar domes priekšsēdētājas D. Jurēvicas rīkojumu tas ir noticis pretēji, jo ir pieņemti prettiesiski lēmumi. Kāda ir pašvaldības vadības atbildība, sankcionējot pretlikumīgu būvniecību?
4.Jaunuzceltajam dambim ar slūžām jau pāris mēnešus pēc nodošanas ir sākušās problēmas – ūdens grauž nost krastus. Vai nepiepildīsies arī citi publiskajā apspriešanā izskanējušie iedzīvotāju un deputātu brīdinājumi par nepārdomātajiem riskiem? Kurš par to atbildēs – Carnikavas domes priekšsēdētāja D.Jurēvica vai BVKB direktors P.Druķis?
5.BVKB būvinspektors ir konstatējis būvniecības pārkāpumus, bet nav sastādījis administratīvā pārkāpuma aktus par patvaļīgu būvniecību. Kāpēc? Vai BVKB “draudzības dēļ” drīkst pievērt acis?
6.BVKB uzskata, ka būvvalde nedrīkstēja izdot būvatļauju un apstiprināt vēlāk izmaiņas projektā bez nepieciešamajiem zemju īpašnieku saskaņojumiem. Vai domes vadība to panākusi, izdarot “spiedienu” uz būvvaldes speciālistiem?
7.Kā tas var būt, ka D.Jurēvicas vizīte BVKB pie P.Druķa tik ļoti maina BVKB pozīciju - no biroja lēmumiem par atteikšanos pieņemt dambi ekspluatācijā, jo trūkst nepieciešamie saskaņojumi, līdz dambim pozitīvam lēmumam, kuru pavada vēstule, kurā birojs atsakās no atbildības?
8.Pilnīgi iespējams, ka par vainīgiem visā šajā epopejā tiks pasludināti ierindas darbinieki. Bet, ņemot vērā projektu vērienu un iesaistīto personu loku, vai te nav jārunā par iespējamām ļaunprātīgām dienesta stāvokļa izmantošanas pazīmēm, piespiežot pakļautībā esošos darbiniekus rīkoties prettiesiski?
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
