Vai Būvniecības birojs piever acis, lai ierēdņi var nelikumīgi apgūt Eiropas naudu?
Arnis Arājs, Carnikavas novada iedzīvotājs, bijušais publicists22.03.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Uzuliņam
23.03.2016. 21:33Uz galveno jautājumu varu atbildēt. Kas mainījās pēc Jurevicas vizītes pie Druķa? Elementāri, ja būve netiktu nodota līdz 2015. gada 31. deembrim, tad visa eiropas nauda būtu jāatmaksā no pašvaldības budžeta, jo tas bija pēdējais datums iepriekšējā perioda naudas apguvei. Iespējams, Jurevica pat sev vien zināmā veidā ir izglābusi krietni daudz pašvaldības naudiņas. Nu un tad nākas Druķim tagad balansēt uz diviem gailīšiem- i apstiprināt nedrīkst, bet atbildību uzņemties ne tik. Maitas, īsāk sakot, visi!
23.03.2016. 18:07
»
Būvniecības likuma grozījumi pēc Zolitūdes traģēdijas noņem atbildību no būvvaldes un amatpersonām pašvaldībās. Tik daudz jau nu jāsaprot, ja grib lasīt likumu un pašvaldību teritorialos plānojumus...
beidz vienreiz murgot, tu smagi slimiņais plānprātiņ..
Lauķis Ēdelweissam
23.03.2016. 16:08Man nevajadzēja 25 gadus, šo sapratu jau 2005 gadā. Un no tā laika nekas labāks nav palicis, tieši otrādi - paliek sliktāk.
Pēdējā laikā man ir darīšana ar Rīgas pilsētas būvvaldi, kura ir apliecinājusi rakstiski, ka viņai LR likumi nav saistoši, Rīgas Domes lēmumi arī nav saistoši - tad, kur vēl tālāk. Rīgas Dome apliek Rīgas dzīvokļu īpašniekus ar super nodokļiem, Būvvalde dara visu iespējamo un neiespējamo lai bremzētu uzņēmējdarbību, Attīstības departaments nelasa iesniegtos iesniegumus - kur vēl tālāk var aiziet. Tautas kalpi šajos kantoros ir galīgi zaudējuši jēgu.
Ēdelweiss
23.03.2016. 15:02»
Lauķis
Nekas jauns būvniecības praksē, kad tiek pieņemti izcili neadekvāti lēmumi, kuri mainās kā teļa astē dunduru laikā. Arī Rīgas būvvalde nu jau pusgada laikā nevar izsniegt atļauju brūkoša, vidi degradējoša mūra nojaukšanai. Arī gaida, kamēr mūris apgāzīsies pats, un nedod Dievs, vēl kādu nospiedīs. Tad...
Jā vajadzēja tev veselus 25 gadus, lai saprastu, ka tāda ir tā LR pilsoņu ieviestā totālās vasltiskās noziedzības, dzimtbūšanas un genocīda 4.maija režīma būtība....
Eduards Lunis-
23.03.2016. 14:59--Arī Aglonas domē notiek līdzīgas rebes ar Eiropas naudas ,,apguvi ! Un arīšī pat iestāde piesedz nelikumības! Un sūta uz tiesu,jo zin KA'DAS TE LATVIJĀ TIESAS IR!?
Aicināti visi uz LATVIJAS GLĀBŠANAS SAPULCI!
2016.G. 4.maijā, pl.14-os ,Rīgā .pretim Okupācijas muzejam!
Sapulces mērķis-NEVARDARBĪGA LATVIJAS VARAS MAIŅA! ARĪ- PAGAIDU VALDĪBAS IZVEIDE!
Latvijas Gla'bšanas komisija. tel. 65038743
Piebilde
23.03.2016. 14:59»
Par šito tēmu tāds interesants raksts-komentārs Dienas interneta variantā...
Lauķis
23.03.2016. 11:37Nekas jauns būvniecības praksē, kad tiek pieņemti izcili neadekvāti lēmumi, kuri mainās kā teļa astē dunduru laikā. Arī Rīgas būvvalde nu jau pusgada laikā nevar izsniegt atļauju brūkoša, vidi degradējoša mūra nojaukšanai. Arī gaida, kamēr mūris apgāzīsies pats, un nedod Dievs, vēl kādu nospiedīs. Tad gan nebūs kam uzņemties atbildību un visu centīsies novelt uz kādu ''skrūvi''. Pēdējā laikā arvien vairāk atklājas cik visa pārvalde Latvijā ir sapuvusi, neko vairs kā cilvēki nespējam risināt.
::: Labojums
22.03.2016. 22:39Uzulinš ir viens stāsts, cits stāsts ir par to vai tas dambis reāli stāvēs un kurš to ir nokontrolējis, ja pat elementāras lietas tas birojs vienkārši palaiž cauri.
:::
22.03.2016. 22:28Cik saprotu, tad 700000 euriki tika zemju īpašniekiem, bet Uzuliņš saspītējās, zemi nepārdeva tāpēc Saema pieņēma lēmumu zemi viņam atsavināt, jo spītēšanās(alkatība)traucē nozīmīgas būves attīstībai.
Tā vismaz šķiet no malas, ja kļūdos, palabojiet.
Mumins
22.03.2016. 20:58.Kā tas var būt, ka D.Jurēvicas vizīte BVKB pie P.Druķa tik ļoti maina BVKB pozīciju - no biroja lēmumiem par atteikšanos pieņemt dambi ekspluatācijā, jo trūkst nepieciešamie saskaņojumi, līdz dambim pozitīvam lēmumam, kuru pavada vēstule, kurā birojs atsakās no atbildības?
____________________________________
Carnikavas Mego rindā stāvot, divi vīrieši sarunājās (nejauši iznāca dzirdēt) Vai tad neesot skaidrs? Tālbraucējiem gan jau arī skats uz dzīvi topot rožaināks, kad Rumbulā tādu vienu ceļa malā stāvošu meitieti savas fūres kabīnē uz pusstundiņu ielaižot.
mio
22.03.2016. 19:28Pa lielam ņemot, neviens jau nesūdzas par nelikumīgu ES naudas apgūšanu. Drīzāk jau valdība to veicina. Jo vairāk naudas nāks no citurienes, jo labāk. Bet es gan sūdzos, jo 1) tiek kropļots tirgus un es ar savu gadīgi pelnīto naudu nevaru konkurēt un 2) tur puse vai pat vairāk tāpat ir no valsts kases iemaksāta.
22.03.2016. 18:51
Būvniecības likuma grozījumi pēc Zolitūdes traģēdijas noņem atbildību no būvvaldes un amatpersonām pašvaldībās. Tik daudz jau nu jāsaprot, ja grib lasīt likumu un pašvaldību teritorialos plānojumus.
Jaunie grozījumi visu paredz ieceru līmenī, apstiprinot tikai ieceri, kas nav jāsaskaņo ar kaimiņiem, nav noteikts termiņš objekta nodošanai ekspluatācija, vari dzīvot nost.. Uzsākot ieceres realizēšanu, to var atlikt, vēlāk atkal turpināt, pagarinot ieceres apstiprinajumu. Neviena pašvaldība neies tiesāties ar privātpersonu par tai radītajiem zaudējumiem. Vienīgā prasība ir topografiskā uzmērīšana, lai valstij vismaz kaut kādi ienākumi.
Kļūstiet par saimniekiem savā zemē un, ja kaimiņš nav kontaktājams,bet trauce un sūdzas, nošaujiet viņu ..
korupcija
22.03.2016. 17:54Oi, cik tā tauta mums kašķīga. Nu ļaujiet taču vienreiz mierīgi kaut ko nozagt! Cik var! Vislaik lūr uz nagiem!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
