Vai Būvniecības birojs piever acis, lai ierēdņi var nelikumīgi apgūt Eiropas naudu?

Kad savulaik sākās diskusijas par to, vai Carnikavā Gaujas labajā krastā nepieciešams būvēt pretplūdu dambi, domas dalījās gan iedzīvotājiem, gan pašvaldības deputātiem. Iedzīvotāju bažas bija saistītas ar to, ka dambim var būt negatīvi blakusefekti, kamēr reāli applūstošo māju ir maz un tas notiek tikai reizi dažos gados. Savukārt daļa deputātu satraucās par to, ka dambja aplēsēs par pamatu ņemtais hidromodelis ir nepilnīgs un Gaujas paātrinātais tecējums pēc dambja uzcelšanas veicinās krastu eroziju. Vēl viens šaubu iemesls bija projektā iecerētās Dzirnupes slūžas, jo tās būtiski samazinātu ūdens apmaiņu ar Dzirnezeru, un tas ātri aizaugtu.

Tomēr, neraugoties uz vispārējām bažām un daudzām neskaidrībām, - acīmredzot tāpēc, ka par dambja būvniecību pašvaldība varēja apsaimniekošanā iegūt 2,2 miljonus eiro no ES fondiem, - lēmums par dambja būvniecību tika pieņemts, un saskaņā ar pašas Carnikavas novada būvvaldes izdoto būvatļauju 2014.gada 3.oktobrī būvniecība tika arī uzsākta.

Lai process varētu notikt, pašvaldība par saviem līdzekļiem no pieguļošo zemju īpašniekiem iepērk zemi par aptuveni 700 000 eiro.

Vēl pašvaldība ierosināja Saeimai pieņemt pat speciālu likumu – tas stājās spēkā 2016. gada 1. februārī -, ar kura palīdzību iedzīvotājam Dainim Uzuliņam var atsavināt zemi dambja būvniecības vajadzībām (lai gan vēlāk dabā D.Uzuliņa zeme dambja būvniecībai tā arī netiek izmantota).

Taču tālāk notiek virkne neskaidrību, kas liek jautāt, vai pašvaldībai ir tiesības pasliktināt saviem iedzīvotājiem dzīves kvalitāti – šajā gadījumā, īstenojot projektu, kas kaitē, vai pašvaldībai ir tiesības pieņemt prettiesiskus un nelikumīgus lēmumus, un galvenais – kur visā šajā procesā skatās BVKB, kas, neraugoties uz visām iebildēm un pārkāpumiem, projektu tomēr akceptē?

Tālāk uzskaitīšu tikai galvenos faktus:

1.Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) būvniecības laikā vairākas reizes apseko dambi, bet par konstatētajiem būvniecības pārkāpumiem nesastāda administratīvos aktus, lai gan atklātie pārkāpumi ir uzskaitīti pašvaldībai adresētajos lēmumos un vēstulē (06.11.15. un 26.11.15.). Daži konstatētie pārkāpumi:

1.1.Dambja trase tiek izmainīta bez nepieciešamā dokumentālā pamatojuma un saskaņojumiem.

1.2.Dambis ir izbūvēts uz divu īpašnieku zemes (zemes īpašumi “Gobas” un “Gipteri”) bez saskaņojumiem – patvaļīga būvniecība.

1.3.Dambja “ūsas” ir izbūvētas bez saskaņojuma ar blakus esošā zemes gabala īpašnieku Daini Uzuliņu – patvaļīga būvniecība.

2.Tomēr, neraugoties uz visu minēto, 2015. gada 15. decembrī dambis tiek nodots ekspluatācijā. Tas notiek pēc vairākkārtējas BVKB atteikšanās to darīt, jo nav kārtībā nepieciešamie pieņemšanai ekspluatācijā dokumenti. Iespējams, ka tā ir tikai sakritība, ka iepriekšējā dienā pirms lēmuma pieņemšanas Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica dodas personīgā vizītē pie BVKB direktora Pētera Druķa.

3.Rezultātā dambja būvniecība tiek pabeigta, nesagaidot D. Uzuliņa zemes atsavināšanu, tai gar malām uzbūvējot dambja “ūsas”, kas atrodas tuvāk par 4 metriem no zemesgabala. Tā kā dambja “ūsu” būvniecība nav saskaņota ar D.Uzuliņu likumā paredzētajā kārtībā (BVKB lēmumi un vēstule), tad šī rīcība uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.

4.BVKB pēc dambja pieņemšanas ekspluatācijā ir uzrakstījis vēstuli pašvaldībai, kas pēc satura būtiski atšķiras no diviem iepriekšējiem biroja Lēmumiem šajā sakarā. Vēstulē BVKB “mazgā rokas nevainībā”, bet norāda, ka par dambja būvniecības procesa tiesiskumu ir atbildīga pašvaldība.

5.BVKB savā 15.12.15. vēstulē pašvaldībai uzsver, ka biroja dibināšanas viens no iemesliem ir nepieļaut Zolitūdes traģēdijas atkārtošanos un tāpēc tā darbība ir vērsta uz jēgpilnu un efektīvu būvniecības procesa uzraudzību. Tajā pašā laikā BVKB norāda, ka birojs nevar vērtēt Carnikavas novada būvvaldes pieņemto lēmumu attiecībā uz aizsargdambja tiesiskumu, jo tās nav biroja funkcijas. Tomēr tālāk birojs treknrakstā Carnikavas novada būvvaldei un Carnikavas novada domei norāda, ka:

5.1.Pašvaldības būvatļauja dambja būvniecībai ir izsniegta nelikumīgi, jo nav bijusi visu iesaistīto zemju īpašnieku piekrišana.

5.2.Dambja “ūsu” būvniecība ir nelikumīga, jo nav notikusi saskaņošana ar blakus esošā zemes gabala īpašnieku D. Uzuliņu.

5.3.Jaunā Būvniecības likuma izpratnē, izmaiņas būvniecības iecerē var notikt tikai izņēmumu gadījumā, bet dambja būvniecībā ir notikušas vairākas ļoti būtiskas izmaiņas, kas liecina par nepārdomātu būvprojektu. Birojs aicina būvvaldi daudz rūpīgāk izvērtēt būvprojektus pirms būvatļaujas iesniegšanas, un domi kārtīgāk izstrādāt virzāmos projektus, lai gala rezultāts nav būtiski atšķirīgs no publiskajā apspriešanā apskatītā.

6.Taču visa augstāk minēto notikumu ķēde ir novedusi pie vēl viena, maigi sakot, mulsinoša lēmuma. Pašreizējā situācija dabā ir tāda, ka pretplūdu dambis ir pieņemts ekspluatācijā un mērķis par plūdu draudu samazināšanu sasniegts bez D. Uzuliņa zemes. Tajā pašā laikā likums par D.Uzuliņa zemes atsavināšanu ir pieņemts un nu jau stājies spēkā, un pašvaldībai ir jāatsavina minētais zemes gabals par 60 000 eiro, kā arī obligāti jāuzbūvē dambis par 70 000 eiro, tātad kopā jāiztērē vēl 130 000 eiro. Rezultātā šī naudas summa ir pašvaldības līdzekļu izšķērdējums, jo plūdu risks ir novērsts un minētās darbības vairs nav vajadzīgas.

7.Turklāt nav mazsvarīgi arī, ka pašvaldība ir vērsusies pret vienu no saviem iedzīvotājiem un atsavinājusi viņa zemi, lai gan vajadzības pēc tās nav. Protams, vēl viens aspekts ir tas, kā tālāk rīkosies pats D.Uzuliņš un vai tiesāšanās rezultātā pašvaldības iedzīvotājiem nebūs jāapmaksā pašvaldības amatpersonu, maigi sakot, dīvainās darbības.

8.Blakus vēl visam minētajam, nepārdomātā dambja projekta sekas jau izjūt iedzīvotāji, kuriem pēc slūžu uzbūvēšanas uz upes brūk krasts un var applūst mājas. Vairāk informācijas var iegūt, piemēram, te:

http://skaties.lv/latvija/bez-tabu/pec-sluzu-uzbuvesanas-uz-upes-panakts-pretejs-efekts-iedzivotajiem-var-applust-majas/#related

Viss augstāk minētais liek uzdot virkni jautājumu:

1.Kā var viena persona – Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica – “dzīt cauri” visus iepriekš aprakstītos notikumus un minētos prettiesiskos un nelikumīgos lēmumus un panākt, ka BVKB mēģina laipot un piever acis uz pašvaldībā notiekošo?

2.Dambja publiskajā apspriešanā puse iedzīvotāju iebilda pret dambi un tā trasi, pret Dzirnupes slūžām. Kāpēc pašvaldības vadība ir tik stingri pretojusies iedzīvotāju viedoklim un uzstājīgi virzījusi dambja būvniecību pa savu iedomāto trajektoriju, bez pienācīgas alternatīvu apspriešanas (lai arī iedzīvotāji bija pret, dome mainīja trasējumu tikai pēc vides institūciju norādījuma)? Kāpēc netika nopietni apspriestas alternatīvas slūžu izbūvei?

3.Vai tiešām Zolitūdes traģēdija nav bijusi mācība un likuma ievērošana – kritērijs, ko nedrīkstētu pārkāpt – nav saistoša Carnikavas pašvaldībai, ja tās vadībai ir par katru cenu jāpanāk konkrēta objekta būvniecība? Pašvaldība kā publisks tiesību subjekts drīkst darīt tikai to, ko likums nosaka, taču dambja gadījumā ar domes priekšsēdētājas D. Jurēvicas rīkojumu tas ir noticis pretēji, jo ir pieņemti prettiesiski lēmumi. Kāda ir pašvaldības vadības atbildība, sankcionējot pretlikumīgu būvniecību?

4.Jaunuzceltajam dambim ar slūžām jau pāris mēnešus pēc nodošanas ir sākušās problēmas – ūdens grauž nost krastus. Vai nepiepildīsies arī citi publiskajā apspriešanā izskanējušie iedzīvotāju un deputātu brīdinājumi par nepārdomātajiem riskiem? Kurš par to atbildēs – Carnikavas domes priekšsēdētāja D.Jurēvica vai BVKB direktors P.Druķis?

5.BVKB būvinspektors ir konstatējis būvniecības pārkāpumus, bet nav sastādījis administratīvā pārkāpuma aktus par patvaļīgu būvniecību. Kāpēc? Vai BVKB “draudzības dēļ” drīkst pievērt acis?

6.BVKB uzskata, ka būvvalde nedrīkstēja izdot būvatļauju un apstiprināt vēlāk izmaiņas projektā bez nepieciešamajiem zemju īpašnieku saskaņojumiem. Vai domes vadība to panākusi, izdarot “spiedienu” uz būvvaldes speciālistiem?

7.Kā tas var būt, ka D.Jurēvicas vizīte BVKB pie P.Druķa tik ļoti maina BVKB pozīciju - no biroja lēmumiem par atteikšanos pieņemt dambi ekspluatācijā, jo trūkst nepieciešamie saskaņojumi, līdz dambim pozitīvam lēmumam, kuru pavada vēstule, kurā birojs atsakās no atbildības?

8.Pilnīgi iespējams, ka par vainīgiem visā šajā epopejā tiks pasludināti ierindas darbinieki. Bet, ņemot vērā projektu vērienu un iesaistīto personu loku, vai te nav jārunā par iespējamām ļaunprātīgām dienesta stāvokļa izmantošanas pazīmēm, piespiežot pakļautībā esošos darbiniekus rīkoties prettiesiski?

Novērtē šo rakstu: