
Vai Bordāna kontrolētajam bezkompromisu tiesiskumam ir divas sejas?
Pēteris Rubenis, SIA „Olmafarm” valdes loceklis24.06.2019.
Komentāri (0)
Viens no labklājīgas valsts stūrakmeņiem ir tiesiski sakārtota valsts, kas sevī ietver augstu un stabilu tiesisko kārtību, tiesību normu savstarpējo saskaņotību un likuma prioritāti pār varas institūciju un amatpersonu gribu. Lai gan tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns uzsver bezkompromisu tiesiskuma izšķirīgo lomu un savas partijas vērtībās norāda, ka bez tiesiskuma nav iespējama pilsoņu uzticība valstij, diemžēl prakse parāda, ka daži tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem.
Šā gada 13. jūnijā, zaudējot līdzmantinieku vairākuma uzticību, no zāļu ražotāja „Olainfarm” lielākā īpašnieka SIA „Olmafarm” valdes tika atcelta Milana Beļeviča. „Olmafarm” līdzmantinieku vairākuma lēmums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tajā pašā dienā tika iesniegts pieteikums Uzņēmumu reģistrā izmaiņu veikšanai komercreģistrā, turklāt paātrinātā kārtībā, kas paredz to veikt vienas darba dienas laikā.
Pēc būtības tāds pats pieteikums ar līdzmantinieku vairākuma lēmumu (atšķīrās tikai lēmuma pieņēmēju sastāvs) tika reģistrēts šā gada janvāra sākumā, un toreiz paātrinātās kārtības ietvaros izmaiņas vienas darba dienas laikā tika veiktas komercerģistrā, apstiprinot valdē Milanu Beļeviču, kas ar 13. jūnija līdzmantinieku vairākuma lēmumu tika atcelta.
Arī tagad pieteikums par izmaiņu veikšanu komercreģistrā no līdzmantinieku puses tika iesniegts nekavējoties, tomēr Uzņēmumu reģistrs, nesniedzot motivētus paskaidrojumus vai pamatojumu savam lēmumam, ir atteicis līdzmantinieku lēmumā balstīto izmaiņu publisku reģistrāciju, norādot, ka lēmums par izmaiņu iegrāmatošanu tiks pieņems 14. jūlijā, t.i. tikai pēc mēneša, ignorējot apstākli, ka tika samaksāta valsts nodeva izmaiņu veikšanai paātrinātā kārtībā.
Apstākļos, kad ir pamatotas bažas par līdzmantinieku mazākuma mēģinājumiem saglabāt varu uzņēmumā un lemt par tā pārdošanu, par ko liecina Signes Balderes-Sildedzes publiskie izteikumi, nav saprotams, kāpēc valsts iestāde kavējas ar lēmumu izskatīt izmaiņu veikšanu paātrinātā kārtībā, ņemot vērā, ka izmaiņas balstītas divu no trīs līdzmantinieku lēmumā un apstākļi ir identiski situācijai, kad tika veiktas izmaiņas janvārī. Konkrētā gadījumā Uzņēmuma reģistra rīcība palīdz ar Krievijas investoru saistītajam līdzmantinieku mazākumam saglabāt varu pār AS „Olainfarm”.
Jau 2019. gada 17. jūnijā notikušajā akcionāru sapulcē ar SIA „Olmafarm” piederošajām akcijām balsoja līdzmantinieku vairākumam nepazīstama ārvalstu persona, pieņemot visiem akcionāriem nelabvēlīgu lēmumu grozīt AS „Olainfarm” statūtus.
Augstāk minētais rada nopietnas bažas un apdraudējumu ne tikai konkrētajam uzņēmumam, kurš nonācis kritiskā situācijā, bet arī jebkuram citam Latvijas uzņēmumam, kuram šādos apstākļos nācies vai nāksies saskarties ar Uzņēmuma reģistra rīcību, kas skaidri norāda uz tiesību normu un attieksmes viendabīgas piemērošanas prakses pārkāpumu un procedūras necaurspīdīgumu.
Esošā situācija rada aizdomas, ka tieslietu ministrs bezkompromisu tiesiskumu attiecina tikai uz tām situācijām, kas ir izdevīgas. Un tomēr, nezaudējot cerību uz taisnīgumu un ņemot augstāk minēto, aicinu Uzņēmumu reģistra galveno notāri Gunu Paideri un tieslietu ministru Jāni Bordānu vērtēt radušos situāciju un skaidrot, kā uzņēmumam, saskaroties ar šādu nepamatotu, neargumentētu Uzņēmuma reģistra rīcību, īstenot un aizsargāt savas tiesiskās intereses.
Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres skaidrojums:
2018.gada 5.novembrī Reģistrā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “OLMAFARM”, vienotais reģistrācijas Nr.40003283699, (turpmāk – Sabiedrība) 2018.gada 3.novembra pieteikums izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā. Pieteikumam cita starpā pievienots līdzmantinieku vairākuma lēmums, ar kuru līdzmantinieku vairākums lēmis par izmaiņām Sabiedrības valdē. Lēmuma pieņemšanas termiņš tika pagarināts.
Ņemot vērā jautājuma sarežģītību un jaunas Reģistra prakses veidošanu, 2018.gada 28.novembrī notika Reģistra Konsultatīvās padomes sēde, kurā tika lemts par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda nedalīti.
2019.gada 2.janvārī Reģistra valsts notārs, izskatot pieteikumu, pieņēma lēmumu reģistrēt izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā.
2019.gada 13.jūnijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 13.jūnija pieteikums izmaiņām statūtos un dalībnieku reģistrā, kurā norādīts, ka ir ticis iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
2019.gada 13.jūnijā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2019.gada 13.jūnija pieteikums izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā. Pieteikumam cita starpā pievienots līdzmantinieku vairākuma lēmums, ar kuru līdzmantinieku vairākums lēmis par izmaiņām Sabiedrības valdē.
Ņemot vērā, ka iesniegtie pieteikumi satur pretrunīgu informāciju, proti – no viena pieteikuma izriet, ka ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis, kuram saskaņā ar Komerclikumu būtu tiesības turpmāk pieņemt lēmumus dalībnieku vārdā, savukārt no otra pieteikuma redzams, ka lēmumu par izmaiņām valdē ir pieņēmis līdzmantinieku vairākums, Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu attiecībā uz abiem pieteikumiem. Tāpat norādām, ka ir pieņemts lēmums 2019.gada 3.jūlijā sasaukt Reģistra Konsultatīvās padomes sēdi, kurā tiks izskatīts jautājums par dalībnieku kopīgā pārstāvja iecelšanu un līdzmantinieku vairākuma tiesībām izlemt jautājumus situācijā, kad ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.
Nav nekāda pamata secinājumam, ka Reģistra rīcība būtu atšķirīga, pastāvot vienādiem apstākļiem. Rudenī pieteiktās izmaiņas Sabiedrības valdē, gan vērtējot šī jautājumu tiesisko dabu Reģistra Konsultatīvās padomē, gan pēc pašas Sabiedrības iesniegto dokumentu precizēšanas tika reģistrētas tikai 2019. janvārī. Līdzīgi noticis ar pašreiz iesniegtajiem pieteikumiem – tie netika izskatīti paātrinātā kārtībā. Pirmkārt, tie satur pretrunīgu informāciju. Otrkārt, tiks turpināta diskusija Reģistra Konsultatīvās padomes sēdē, par pareizāko Reģistra praksi/rīcību jautājumā par līdzmantinieku vairākuma tiesībām izlemt jautājumus situācijā, kad ir iecelts dalībnieku kopīgais pārstāvis.





Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: