Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst uzmanību uz aktuālu problēmu veselības aprūpē un iespējamu interešu konfliktu saistībā ar audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveidi.
2015. gadā LR Veselības ministrija sadarbībā ar koncernu Roche ir iecerējusi izveidot "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratoriju", iesaistot gan Latvijas valsts, gan ārzemju un vietējas privātas iestādes ar paredzamu Roche ieguldījumu ap 5 miljoniem eiro un Latvijas finansējumu (tai skaitā Latvijas valsts finansējumu ap 2 miljoniem eiro), iekļaujot laboratorijā valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas (pilnībā reorganizējot šīs struktūras vai nošķirot no tam visu onkoloģijas pacientu materiālu -Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centru, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtu, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļu, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patanatomijas nodaļu, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļu.
Saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē, ES, kā arī Latvija ir augsta, un ļaundabīgie audzēji ir viens no biežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Tādējādi neapšaubāmi ļaundabīga audzēju diagnostika ir būtisks pīlārs audzēju ārstēšanā un prognozē. Moderna audzēju terapija bieži vien ir tā saucama mērķterapija, kas ir vērsta uz to, lai nomāktu audzēja šūnu raksturīgāko molekulu. Mūsdienu audzēju diagnostika balstās gan uz standarta izmeklēšanu un krāsošanu, gan imūnhistoķīmiju un molekulārās bioloģijas metodēm (polimerāzes ķedes reakcija, fluorescences in situ hibridizācija). Līdz ar to patoloģijas dienestam Latvija ir jābūt spējīgam diagnosticēt audzēju, ka arī noteikt audzēja prognozi, farmakoloģiskos mērķus un ārstēšanas stratēģijas.
Iepriekš Veselības ministrijas un Ministru kabineta noteikumos ir izstrādati un īstenoti Latvijas slimnīcu attīstības un reorganizācijas plāni, veiktas reformas, ir ieguldīti lieli valsts budžeta līdzekļi valsts slimnīcās, tai skaitā Eiropas projektu līdzekļi, veiktas būtiskas reorganizācijas un ieguldīti lieli valsts līdzekļi un resursi slimnīcu attīstība, tai skaita patoloģijas dienesta attīstībā. Līdz ar to valsts jau ir ieguldījusi daudz finanšu resursu patoloģijas dienesta attīstībā, lai gan neapšaubāmi tehnoloģijas process attīstās strauji un ir pastāvīgi nepieciešams ieguldīt resursus, iegadāties modernas iekārtas un ieviest praksē jaunākās izmeklēšanas metodes.
Pašlaik notiekošais ap "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra izveidi" ir noslēpumains un neskaidrs, nedz ārsti, it īpaši slimnīcu patoloģijas nodaļu vadītāji, nedz sabiedrība nav informēta par laboratorijas izveidi, un rodas vairāki jautājumi.
1) Viens no būtiskajiem jautājumiem ir valsts līdzekļu izmantošanas efektivitāte un ekonomiskā pamatojuma izvērtējums. Ir plānots izveidot jaunu audzēja audu izcilības laboratoriju, kas pamatā būs privātā iestāde, bet, apvienojot (vai būtiski samazinot darba apjomu) valsts iestādēs - Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā, P. Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas institūtā, Liepājas Reģionālās slimnīcas Patoloģijas nodaļā, Daugavpils Reģionālās slimnīcas Patoloģiskās anatomijas nodaļā, Liepājas (Piejūras) slimnīcas patoloģijas nodaļā, ieguldot arī valsts līdzekļus jaunās laboratorijas izveidošanā.
2) Jau pašlaik Latvijā patoloģijas un audzēju diagnostikas nozarē darbojas gan privāti uzņēmumi, piemēram, SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, kas ir aprīkota ar modernu aprīkojumu un iekārtām, gan arī valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas, kas regulāri veic audzēja audu diagnostiku. Lielākā valsts iestāde, kas veic audzēju audu diagnostiku, ir Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centrs. Turklāt ir jāatzīmē, ka gan privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija, gan RAKUS Patoloģijas centrs ir akreditētas iestādes atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kas veic audzēju diagnostiku, izmantojot modernās iekārtas un tehnoloģijas.
3) Interešu konflikts. Sabiedrība, vairāku patoloģijas nodaļu vadība un ārsti nav informēti par laboratorijas izveides iecerēm. Laboratorijā plānots iesaistīt aptuveni 30 patologu.
4) Nesaprotama situācija, kāpēc vadošo nozīmi un vadošos amatus (tai skaitā laboratorijas vadītāja un virsārsta amatu) tieši tiek plānots piedāvāt darbiniekiem no Stradiņa slimnīcas, nevis rīkot konkursu uz amatiem. Izbrīna fakts kāpēc tieši Stradiņu slimnīcas patoloģijas nodaļai ir iezīmēta vadoša nozīme laboratorijas darbībā, lai gan lielākā patoloģijas iestāde Latvijā kas nodarbojas ar onkoloģisko slimību diagnostiku, ir RAKUS Patoloģijas centrs, kā arī privātā SIA Akadēmiskā histoloģijas laboratorija.
5) Vēl jo vairāk - lielākā daļa no jaunās laboratorijas vadošā personāla līdztekus ir Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) mācībspēki. Laboratorijā nav neviena sertificēta patologa, kas pārstāvētu Latvijas Universitāti (LU), tādējādi tiek izslēgta lielākās valsts augstskolas dalība, lai gan par vienu no saviem mērķiem jaunā laboratorija ir definējusi arī zinātnisko un akadēmisko darbību.
Secinājumi
Ļaundabīgu audzēju diagnostikā un patoloģijas dienestam ir nepieciešama nepārtraukta attīstība un papildu līdzekļu piesaiste. Tomēr, ņemot vērā to, ka jau pašlaik Latvijas valsts lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskā Universitātes slimnīca un P. Stradiņa klīniskā Universitātes slimnīca, kā arī privātā Akadēmiskā histoloģijas laboratorija spēj nodrošināt augsti kvalificētu onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu, tad pašreizējā darbības plānā jaunās pamatā privātas "Audzēju audu diagnostikas izcilības centra laboratorijas izveide", reorganizējot valsts slimnīcu patoloģijas nodaļas un iekļaujot tās pilnībā vai daļēji jaunā laboratorijā, nošķirot no jau esošām patoloģijas laboratorijām un nodaļām audzēju diagnostiku, neatbilst valsts labā pārvaldības principam, ekonomiskās efektivitātes principam, un nevar izslēgt interešu konfliktu.
Red. piez. Tā kā Gunta Belēviča vadītā Veselības ministrija jau tradicionāli izvairās atbildēt uz jebkuru nepatīkamāku Pietiek jautājumu, par rakstā minētajiem faktiem esam nosūtījuši ministram oficiālu informācijas pieprasījumu.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
