Vai beidzot esam sapratuši, kas ir Latvijas ekonomikas "šaurais pudeles kakls"?
Aivars Strakšas03.10.2023.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
LDDK: Latvijā ir pārāk maz uzņēmēju, lai varētu nopelnīt pietiekami daudz naudas. Kāpēc tad mums ir pārāk maz uzņēmēju? Kāpēc cilvēki Latvijā negrib/nespēj nodarboties ar uzņēmējdarbību?
Mēs esam kaut kādi neriktīgi vai saimnieka lomai nederīgi? Atbilde, manuprāt, ir vienkārša - uzņēmējdarbību neveicinoša/bremzējoša vide plašā šī vārda nozīmē.
Uzņēmējs šobrīd ir Latvijas cilvēkkapitāla kritiskais resurss. Nav pietiekošs daudzums cilvēku, kas gribētu un varētu veidot/vadīt biznesu.
Ekonomikas sapratnē kreisi orientētās pēdējās desmitgades valdības (turklāt nemitīgi uzsverot savu uzticību liberālajai ekonomikai) ir panākušas to, ka biznesam radītie šķēršļi ir apslāpējuši motivāciju cilvēkiem veidot savu biznesu.
Uzņēmējdarbības vide ir pārregulēta, un uzņēmēja prestižs sabiedrībā ir nolīdzināts līdz ar zemi. Rezultātā ekonomika stagnē, un esam kļuvuši par "Baltijas pastarīšiem", arī valsts parāds pieaug.
Vai šo izaicinājumu var atrisināt, palielinot nodokļus un valstij piederošo uzņēmumu infrastruktūras maksas/dividendes valsts budžeta salāpīšanai kā tas tiek piedāvāts no valdošo partiju puses?
Skaidrs, ka nē.
Risinājums ir gaužām vienkāršs pēc būtības - palielināt cilvēku motivāciju veidot savu biznesu. Taču tas ir grūti realizējams politiskās gribas trūkuma dēļ.
Tātad samazināt/vienkāršot birokrātiju, veidot saprātīgu un vienkāršu nodokļu politiku, nodrošināt īpašuma neaizskaramību, atgriežot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz nodokļu un naudas uzkrājumu lietām utt.
Vai kaut ko no tā mēs atrodam jaunās valdības deklarācijā?
Es neatradu, tāpēc visticamāk turpināsies pašreizējās tendences un pēc šīs valdības izbeigšanās, ja vien tā spēs aizkavēties uz kaut cik ilgu laiku, uzņēmēju visdrīzāk būs vēl mazāk ar visām no tā izrietošajām sekām.
P.S. Rezultāts ir nodomu un darbu bezkaislīgākais vērtētājs un vienmēr ir taisnīgs.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
