
Vai bēdīgi slavenais IZM "finansists" shēmo arī RPIVA lietā?
Pietiek lasītājs11.02.2017.
Komentāri (0)
Latvijas Studentu apvienības (LSA) dome pagājušo piektdien pieņēma svarīgu lēmumu t.s. RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) lietā - proti, atklāti iestājās pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto RPIVA likvidēšanu un pievienošanu Latvijas Universitātei (LU). Lielākajai daļai Latvijas augstskolu studentu voluntārā un ar loģiskiem argumentiem grūti pamatojumā RPIVA likvidēšana šķiet bīstams precedents. Nekad nevar zināt, kāds būs nākamais IZM izgudrotais eksperiments patiesu un zinātniskiem pamatiem balstītu augstākās izglītības reformu imitācijai!
Saprotams, studenti nav tā publika, kuras viedoklis Latvijas lēmumu pieņēmējiem ir kaut cik noteicošs, tomēr, ņemot vērā plaši izvērsto sabiedrisko attiecību kauju par un pret RPIVA likvidēšanu, tas beigās var izrādīties izšķirošais piliens, lai valdība izšķirtos akadēmiju likt mierā.
Tādēļ neizbrīna, ka pirms lēmuma pieņemšanas LSA diemžēl neiztika bez "politisku onkuļu" apciemojuma un ietekmēšanas mēģinājumiem. Un, proti, ir zināms, ka neilgi pirms LSA domes sēdes pie LSA vadības viesojies izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska biroja vadītājs Andis Geižāns (attēlā no labās). Varam tikai minēt, kādus argumentus ministra pārstāvis ir izmantojis sarunā ar studentiem. Taču jebkurā gadījumā zināms, ka A Geižāna izturēšanās, tiekoties ar studentiem, bijusi lielīga un pašpārliecināta. Proti, viss jau ir nolemts, jūs tur tāpat nevarat neko ietekmēt!
Jāņem vērā, ka A. Geižāns nav gluži parasts ierēdnis, bet visai ietekmīga un skandaloza politiska figūra, aizkulisēs dažkārt dēvēta par IZM "finansistu" vai "lietu kārtotāju". Kandidējis no "Jaunā laika" un pēc tam no "Vienotības" Saeimas vēlēšanās, bijis "Vienotības" revīzijas komisijas loceklis, izglītības ministres Inas Druvietes padomnieks viņas pirmās "ministrēšanas" laikā un parlamentārais sekretārs, kad I. Druviete otrreiz kļuva par ministri.
Mediju uzmanību A. Geižāns izpelnījies pārsvarā ar skandāliem - 2015. gadā atklātībā nāca fakts, ka A. Geižāns piekopj savdabīgu shēmu, kā piepelnīties, izmantojot savu dienesta stāvokli. Un, proti, esot amatā IZM viņš panāk naudas piešķiršanu dažādām ministrijas pārraudzībā esošām institūcijām, kurās vēlāk - pēc amata IZM atstāšanas - pats kļūst par "finanšu konsultantu". Turklāt, shēma ir vērienīga un A. Geižāna "apkalpoto" iestāžu saraksts garš - Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions", Daugavpils Būvniecības tehnikums, Daugavpils Universitāte, Ventspils augstskola, Nacionālais sporta centrs "Mežaparks".
Pēdējā no minētajām iestādēm A. Geižāna vārds izskanējis pat saistībā ar iespējamu noziedzīgu darbību. "Mežaparka" izpilddirektors Lauris Pavlovs 2015. gadā vērsās IZM, KNAB, Ģenerālprokuratūrā, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojā ar iesniegumu par iespējamu valsts līdzekļu izzagšanu aptuveni 100 000 eiro apmērā, kas veikta "Mežaparka" rekonstrukcijas darbu laikā. Pēc L. Pavlova domām, noziedzīgajā shēmā - līdzekļu pārskaitīšanā SIA "Newcom construction" par reāli nenotikušiem rekonstrukcijas darbiem - bez "Mežaparka" valdes locekles Ievas Zundas bijis iesaistīts arī toreizējais IZM parlamentārais sekretārs A. Geižāns.
Tie nav vienīgie publiski izskanējušais A. Geižāna grēki. Presē viņam pārmesta arī IZM naudas izšķērdēšana dārgos un nepamatotos komandējumos jeb "polittūrismā"uz eksotiskām valstīm - Japānu, Indonēziju, Izraēlu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Pēc medijos saceltas trauksmes 2015. gadā tika atcelts viņa paredzētais brauciens uz Vjetnamu.
Ņemot vērā Geižāna pagātni, viņa parādīšanās RPIVA lietas "kārtošanā" visticamāk liecina, ka IZM publiski deklarētais mērķis akadēmijas pievienošanai LU - finanšu līdzekļu taupīšana un akadēmisko resursu koncentrēšana vienā institūcijā - ir tikai piesegs. Medijos jau ir izskanējusi ziņa par 65 miljoniem eiro ES fondu naudas, ko Latvijas augstskolas, un pārsvarā tieši LU, varētu saņemt esošo ēku rekonstrukcijai un jaunu būvniecībai. Savukārt aizkulisēs runā, ka minētās naudas apsaimniekošanai LU jau tiek gatavota jauna amata vieta - būvniecības direktors. Kas paredzēta nevienam citam kā bēdīgi slavenajam daudzu IZM pārraudzībā esošo iestāžu "finansistam" Geižānam. Kuram, kā mēs redzam sporta centra "Mežaparks" skandālā, nav sveša "interese" arī par būvniecības projektiem.
Pastāv tikai viena "tehniska" problēma - ES nauda nespīd, ja netiek veiktas reformas augstākajā izglītībā. 900 esošās augstākās izglītības programmas ir jāsamazina vismaz līdz 600. Un, tā kā problēmas risināšana, kā ierasts Latvijas birokrātijas aprindās, ir atlikta līdz pēdējam brīdim, nepieciešams steidzami kaut ko darīt reformu imitācijai. Jālikvidē RPIVA! Tā kā uz spēles tiek likta ievērojamu naudas summu "apgrozīšana", par tādiem sīkumiem kā negatīvs sabiedrības viedoklis, studentu un nevalstisko organizāciju protesti, augstākās pedagoģiskās izglītības kvalitātes graušana vairs nav jāuztraucas. Nākotnes labumi aizēno šodienas neērtības. Tādēļ arī nav grūti kaut kur aiziet, kaut ko mēģināt sarunāt, mēģināt politiski ietekmēt pēc likuma autonomās augstskolas un pat studentu organizācijas.
Līdzīga situācija ir arī Geižāna formālajam ""bosam" K. Šadurskim. Popularitātes reitings ministram ir viszemākais ministru vidū, nekāda spožā politiskā nākotne nav gaidāma, un vēlētāju viedoklim līdz ar to ir uzspļaut. Svarīgi ir nodrošināt finansiāli stabilu nākotni. Un, nākamā augstskola, kas pretendē uz lielo ES naudu, ir Rīgas Tehniskā universitāte, kuras profesors ir arī K. Šadurskis.
Te nu visi gali saiet kopā - IZM gatavība iet ar pieri sienā, lai par katru cenu panāktu RPIVA likvidāciju, Geižāna "viesošanās" RPIVA likvidācijas lietā Studentu apvienībā un citur, un, galu galā, arī K. Šadurska partijas biedrenes un tagadējās LU prorektores Inas Druvietes neslēptā nostāšanās ministrijas advokātes lomā, atļaujoties pat komentēt, ka "nav pamata teikt, ka šāds lēmums [par RPIVA likvidēšanu] pieņemts slepeni un aiz iesaistīto pušu muguras". Jautājums tikai - aiz kuru pušu muguras?
Tā nu dzīvē notiek - ja politisks lēmums ar loģiskiem argumentiem ir grūti pamatojams vai arī patieso pamatojumu mēģina noslēpt no sabiedrības, nākas ķerties pie nekrietniem līdzekļiem. Proti, sarīdīt dažādas lietā iesaistītās puses, manipulēt ar viedokļu līderiem, iejaukties pēc likuma autonomu iestāžu, kādas ir augstskolas, darbā un pat studentu lēmumos. Pārsteidz tikai nekaunīgā pārliecība, ka neviens jau to neredz vai nesaprot!





Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.